IeM ierēdņi deputātiem atskaitās par robežbūvi
Iekšlietu ministrijas (IeM) un muitas amatpersonas šodien Eiropas lietu komisijā (ELK) deputātus informējušas par robežbūves procesu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) un muitas amatpersonas šodien Eiropas lietu komisijā (ELK) deputātus informējušas par robežbūves procesu.
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis deputātus informēja, ka robežas izbūves darbi turpinās un Latvijas saistības pret Eiropas Savienību robežas izbūvē tiks izpildītas. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ Latvijas austrumu robežas izbūvē ir notikusi neliela aizkavēšanās. Ministrs arī atgādināja, ka to objektu, kas atrodas tieši uz robežas, būvniecības līgumi netiek lauzti.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Ļabis savukārt informēja, ka 2003.gadā no valsts budžeta līdzekļiem investīciju projekta "Valsts robežas infrastruktūras attīstība" realizācijai piešķirts 5,1 miljons latu. Šāds finansējums gan neļauj pilnā apmērā strādāt pie robežas atjaunošanas un informatīvās sistēmas izveides paredzētajā apjomā. Nākamā gada budžetā Iekšlietu ministrija gatavo investīciju projektu pieteikumus par aptuveni 15 miljoniem latu, ziņo Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.
Šogad valsts budžetā robežas vajadzībām paredzēti aptuveni 14 miljoni latu - 5,1 miljons latu valsts finansējums robežas infrastruktūrai, 8 miljoni latu - informācijas sistēmām un vēl 1,4 miljoni latu papildu finansējums pērn noslēgto līgumu ietvaros.
Galvenās Muitas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Gunārs Līdums informēja, ka šogad nepaspēs izbūvēt muitas kontroles punktus Daugavpils un Rēzeknes preču stacijās, muitas kontroles punktu Šķirotavas stacijā, kā arī muitas punktus Rīgas un Ventspils brīvostās. Tādēļ to izbūve turpināsies vēl nākamgad.
Līdums arī informēja, ka Galvenā muitas pārvalde veic būvniecību Sanitārās robežinspekcijas vajadzībām un patlaban būvniecības stadijā ir trīs sanitārās robežkontroles objekti - Terehovas, Pāternieku un Grebņevas robežas kontroles punktos. Šo objektu būvniecības pabeigšanai nepieciešami kopumā 883 674 lati. Galvenā muitas pārvaldes problēma, pēc Līduma sacītā, ir iekavētie objektu projektēšanas un pasūtīšanas termiņi.
Ļabis ELK arī informēja, ka Iekšlietu ministrija izstrādājusi integrētas Latvijas robežas vadības stratēģiju 2003.-2007.gadam.
Robežas drošības nodrošināšanai paredzēta Valsts policijas, robežsardzes, muitas, sanitārās robežinspekcijas, Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbība. Līdz 1.jūnijam Iekšlietu ministrija sagatavos MK noteikumu projektu, lai izveidotu koordinācijas un sadarbības padomi augstā līmeni, kā arī sagatavos projektu par minēto institūciju sadarbību robežas drošības jomā.
Gulbis klātesošos informēja, ka nepieciešams pārskatīt tās saistības, kas paredzēja ceļu izbūvi pierobežas rajonos, jo daudzos gadījumos ceļi jau ir izbūvēti, arī no "Ulmaņa laikiem".
Turklāt bieži vien ceļu izbūve projektēta, nesaskaņojot to ar zemes īpašniekiem, kuru teritorijas šķērsotu ceļš.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis deputātus informēja, ka robežas izbūves darbi turpinās un Latvijas saistības pret Eiropas Savienību robežas izbūvē tiks izpildītas. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ Latvijas austrumu robežas izbūvē ir notikusi neliela aizkavēšanās. Ministrs arī atgādināja, ka to objektu, kas atrodas tieši uz robežas, būvniecības līgumi netiek lauzti.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Ļabis savukārt informēja, ka 2003.gadā no valsts budžeta līdzekļiem investīciju projekta "Valsts robežas infrastruktūras attīstība" realizācijai piešķirts 5,1 miljons latu. Šāds finansējums gan neļauj pilnā apmērā strādāt pie robežas atjaunošanas un informatīvās sistēmas izveides paredzētajā apjomā. Nākamā gada budžetā Iekšlietu ministrija gatavo investīciju projektu pieteikumus par aptuveni 15 miljoniem latu, ziņo Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.
Šogad valsts budžetā robežas vajadzībām paredzēti aptuveni 14 miljoni latu - 5,1 miljons latu valsts finansējums robežas infrastruktūrai, 8 miljoni latu - informācijas sistēmām un vēl 1,4 miljoni latu papildu finansējums pērn noslēgto līgumu ietvaros.
Galvenās Muitas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Gunārs Līdums informēja, ka šogad nepaspēs izbūvēt muitas kontroles punktus Daugavpils un Rēzeknes preču stacijās, muitas kontroles punktu Šķirotavas stacijā, kā arī muitas punktus Rīgas un Ventspils brīvostās. Tādēļ to izbūve turpināsies vēl nākamgad.
Līdums arī informēja, ka Galvenā muitas pārvalde veic būvniecību Sanitārās robežinspekcijas vajadzībām un patlaban būvniecības stadijā ir trīs sanitārās robežkontroles objekti - Terehovas, Pāternieku un Grebņevas robežas kontroles punktos. Šo objektu būvniecības pabeigšanai nepieciešami kopumā 883 674 lati. Galvenā muitas pārvaldes problēma, pēc Līduma sacītā, ir iekavētie objektu projektēšanas un pasūtīšanas termiņi.
Ļabis ELK arī informēja, ka Iekšlietu ministrija izstrādājusi integrētas Latvijas robežas vadības stratēģiju 2003.-2007.gadam.
Robežas drošības nodrošināšanai paredzēta Valsts policijas, robežsardzes, muitas, sanitārās robežinspekcijas, Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbība. Līdz 1.jūnijam Iekšlietu ministrija sagatavos MK noteikumu projektu, lai izveidotu koordinācijas un sadarbības padomi augstā līmeni, kā arī sagatavos projektu par minēto institūciju sadarbību robežas drošības jomā.
Gulbis klātesošos informēja, ka nepieciešams pārskatīt tās saistības, kas paredzēja ceļu izbūvi pierobežas rajonos, jo daudzos gadījumos ceļi jau ir izbūvēti, arī no "Ulmaņa laikiem".
Turklāt bieži vien ceļu izbūve projektēta, nesaskaņojot to ar zemes īpašniekiem, kuru teritorijas šķērsotu ceļš.
Ansis Pūpols LETA
Copyright © LETA