Iebūvēto putekļsūcēju sistēma - vēsture
"Šņācošais Bills"
20.gadsimta sākumā, lai uzjautrinātu publiku Londonas muzikālajā teātrī, demonstrēja jaunu izgudrojumu, mašīnu ar kuras palīdzību izpūta putekļu mākoņus no veca paklāja. Pirmajās rindās sēdošie skatītāji sāka klepot , bet viens no viņiem piecēlās, nogāja aizkulisēs un ieteica nevis izpūst laukā putekļus, bet tieši pretēji tos iesūkt. "Kādā veidā"- izbrīnījās teātra īpašnieki. Lūk tā, - un viņš pieliecās un iesūca pilnas plaušas ar putekļiem no vecā paklāja. Tā pirmoreiz tika demonstrēts putekļsūcēja darbības princips, kura izgudrotājs bija muzikālā teātra apmeklētājs Herberts Sesils Buts. Citi avoti gan vēsta, ka angļu inženieris Herberts Buts piedalījies automašīnas tīrīšanā ar saspiestu gaisu, un saceltie putekļi izsauca viņam smagu klepu. Tas bija par iemeslu, lai inženieris apņemtos izgudrot iekārtu, kas sasūktu putekļus speciālā putekļu maisā. Pirmais Herberta Buta konstruētais putekļsūcējs dienasgaismu ieraudzījā 1901.gadā. Putekļsūcējs ar nosaukumu "Šņācošais Bills" tika apgādāts ar 5 Zs jaudīgu benzīna motoru, kas darbināja vakumsūkni. Tā izmēri bija tik milzīgi, ka tas tika uzstādīts uz ratiem, ko vilka divi zirgi un to varēja izmatot tikai paklāju tīrīšanai ārā.
Mājas amerikānis
Pirmo mobilo putekļsūcēju izgatavoja amerikāņu firma "Geier" 1905.gadā, lai gan putekļsūcēja uzvaras gājiens sākās ar kompānijas W.H.Hoover ražojumiem, kas vēl mūsu dienās kalpo par putekļsūcēju etalonu. 1908.gadā W.H.Hoover izlaida putekļsūcēju "Tin model", kas pēc izskata atgādināja apgāztu cinkoto spaini ar tam piestiprinātu slotas kātu, kuram pievienots metru garš marles putekļu maiss, kas no ārpuses apšūts ar satīnu. Izgatavotājs apgalvoja, ka ierīce kalpo ne tikai kā putekļu savācējs no grīdas un spraugām, bet to var izmatot arī ātrai matu žāvēšanai. Pēc saviem gabarītiem "Tinn model" bija tā laika kompaktākā ierīce telpu uzkopšanai, jo tā svēra tikai 20 kg. Konkurentu izgudrojumu svars pārsniedza 50 kg.
1912.gadā firmas "Elektrolux" dibinātājs Aksels Venners-Grens veica putekļsūcēja sūknī principiālas izmaiņas, tādejādi smazinot tā svaru līdz 14 kg. Tomēr pasaules slavu "Elektrolux" ieguva 1921.gadā ar puteklsūcēju "Model V". Horizontāli novietoto metāla cilindra principu, kam pievienota lokana tīrāmā šļūtene ar uzgaļiem, izmantoja visi sadzīves tehnikas ražotāji līdz 20. gs. beigām.
Pati pilnība?
Otrais pasaules karš sadzīves tehnikas pilnveidošanu nobremzēja uz vismaz 10 gadiem un tāpēc putekļsūcēju ražošanā nebija nekādas izmaiņas. Inženieriem vajadzēja atrisināt daudzas problēmas, lai nonāktu līdz pilnībai. 60.gados beidzot izdevās samazināt putekļsūcēju svaru, motora trokšņu līmeni, pilnveidot filtru sistēmu, pielāgot tos ūdens, smilšu un citu netīrumu savākšanai. Tomēr palika tādi uzdevumi, kā samazināt putekļsūcēja svaru, bet palielināt putekļu tvertnes kapacitāti, kā palielināt jaudu saglabājot zemu trokšņu līmeni, kādā veidā saglabājot agregāta mobilitāti pagarināt uzkopšanas šļūteni. Visvarīgākā problēma tomēr palika: kā attīrīt putekļsūcēja izplūdes gaisu no mikroputekļiem, baktērijām un kancerogēniem, kas ir alerģisko slimību ierosinātāji, jo bieza filtru kārta neglābjami samazina sūkšanas jaudu.
Iekārta ,kas nodrošina 100% tīrību.
1957.gadā tomēr tika atrasts vienkāršs un tajā pat laikā visefektīvākais risinājums, kas atrisināja visas putekļsūcēju nepilnības izgudrojot iebūvēto putekļsūcēju. Putekļsūcējs ar putekļu tvertni tika stacionāri nostiprināti ēkas palīgtelpā. No putekļsūcēja izgāja divas caurules, ieplūdes un izplūdes. Ieplūdes caurule tika savienota ar cauruļvadusistēmu, kas savukārt izvadīta caur sienām pa visu ēku un pievienota kontaktligzdām telpās. Izplūdes izvads ar izplūdes vārstu pūta putekļus ārā no mājas. Istabas sienā vai grīdās iemontētajās kontaktligzdās ievietojot uzkopšanas šļūteni, praktiski bez trokšņa, iespējams uzkopt telpas. Šo sistēmu sauc par iebūvēto putekļsūcēju un tikai tā nodrošina 100% putekļu izvadīšanu no telpām.
Mūsdienu mobilie putekļsūcēji ir pilnveidoti tiktāl, ka tie paši pārvietojas pa telpām, nesaduroties ar mēbelēm un cilvēkiem, izsmidzina gaisā atsvaidzinātājus, mazgā paklājus. Tomēr 100% telpu attīrīšana no mikroputekļiem pa spēkam ir tikai iebūvētajai putekļsūcēju sistēmai, tāpēc attīstītajās valstīs aizvien tos uzstāda gan privātmājās un dzīvokļos, gan birojos, slimnīcās, viesnīcās, bērnu dārzos, kinoteātros u.c.
20.gadsimta sākumā, lai uzjautrinātu publiku Londonas muzikālajā teātrī, demonstrēja jaunu izgudrojumu, mašīnu ar kuras palīdzību izpūta putekļu mākoņus no veca paklāja. Pirmajās rindās sēdošie skatītāji sāka klepot , bet viens no viņiem piecēlās, nogāja aizkulisēs un ieteica nevis izpūst laukā putekļus, bet tieši pretēji tos iesūkt. "Kādā veidā"- izbrīnījās teātra īpašnieki. Lūk tā, - un viņš pieliecās un iesūca pilnas plaušas ar putekļiem no vecā paklāja. Tā pirmoreiz tika demonstrēts putekļsūcēja darbības princips, kura izgudrotājs bija muzikālā teātra apmeklētājs Herberts Sesils Buts. Citi avoti gan vēsta, ka angļu inženieris Herberts Buts piedalījies automašīnas tīrīšanā ar saspiestu gaisu, un saceltie putekļi izsauca viņam smagu klepu. Tas bija par iemeslu, lai inženieris apņemtos izgudrot iekārtu, kas sasūktu putekļus speciālā putekļu maisā. Pirmais Herberta Buta konstruētais putekļsūcējs dienasgaismu ieraudzījā 1901.gadā. Putekļsūcējs ar nosaukumu "Šņācošais Bills" tika apgādāts ar 5 Zs jaudīgu benzīna motoru, kas darbināja vakumsūkni. Tā izmēri bija tik milzīgi, ka tas tika uzstādīts uz ratiem, ko vilka divi zirgi un to varēja izmatot tikai paklāju tīrīšanai ārā.
Mājas amerikānis
Pirmo mobilo putekļsūcēju izgatavoja amerikāņu firma "Geier" 1905.gadā, lai gan putekļsūcēja uzvaras gājiens sākās ar kompānijas W.H.Hoover ražojumiem, kas vēl mūsu dienās kalpo par putekļsūcēju etalonu. 1908.gadā W.H.Hoover izlaida putekļsūcēju "Tin model", kas pēc izskata atgādināja apgāztu cinkoto spaini ar tam piestiprinātu slotas kātu, kuram pievienots metru garš marles putekļu maiss, kas no ārpuses apšūts ar satīnu. Izgatavotājs apgalvoja, ka ierīce kalpo ne tikai kā putekļu savācējs no grīdas un spraugām, bet to var izmatot arī ātrai matu žāvēšanai. Pēc saviem gabarītiem "Tinn model" bija tā laika kompaktākā ierīce telpu uzkopšanai, jo tā svēra tikai 20 kg. Konkurentu izgudrojumu svars pārsniedza 50 kg.
1912.gadā firmas "Elektrolux" dibinātājs Aksels Venners-Grens veica putekļsūcēja sūknī principiālas izmaiņas, tādejādi smazinot tā svaru līdz 14 kg. Tomēr pasaules slavu "Elektrolux" ieguva 1921.gadā ar puteklsūcēju "Model V". Horizontāli novietoto metāla cilindra principu, kam pievienota lokana tīrāmā šļūtene ar uzgaļiem, izmantoja visi sadzīves tehnikas ražotāji līdz 20. gs. beigām.
Pati pilnība?
Otrais pasaules karš sadzīves tehnikas pilnveidošanu nobremzēja uz vismaz 10 gadiem un tāpēc putekļsūcēju ražošanā nebija nekādas izmaiņas. Inženieriem vajadzēja atrisināt daudzas problēmas, lai nonāktu līdz pilnībai. 60.gados beidzot izdevās samazināt putekļsūcēju svaru, motora trokšņu līmeni, pilnveidot filtru sistēmu, pielāgot tos ūdens, smilšu un citu netīrumu savākšanai. Tomēr palika tādi uzdevumi, kā samazināt putekļsūcēja svaru, bet palielināt putekļu tvertnes kapacitāti, kā palielināt jaudu saglabājot zemu trokšņu līmeni, kādā veidā saglabājot agregāta mobilitāti pagarināt uzkopšanas šļūteni. Visvarīgākā problēma tomēr palika: kā attīrīt putekļsūcēja izplūdes gaisu no mikroputekļiem, baktērijām un kancerogēniem, kas ir alerģisko slimību ierosinātāji, jo bieza filtru kārta neglābjami samazina sūkšanas jaudu.
Iekārta ,kas nodrošina 100% tīrību.
1957.gadā tomēr tika atrasts vienkāršs un tajā pat laikā visefektīvākais risinājums, kas atrisināja visas putekļsūcēju nepilnības izgudrojot iebūvēto putekļsūcēju. Putekļsūcējs ar putekļu tvertni tika stacionāri nostiprināti ēkas palīgtelpā. No putekļsūcēja izgāja divas caurules, ieplūdes un izplūdes. Ieplūdes caurule tika savienota ar cauruļvadusistēmu, kas savukārt izvadīta caur sienām pa visu ēku un pievienota kontaktligzdām telpās. Izplūdes izvads ar izplūdes vārstu pūta putekļus ārā no mājas. Istabas sienā vai grīdās iemontētajās kontaktligzdās ievietojot uzkopšanas šļūteni, praktiski bez trokšņa, iespējams uzkopt telpas. Šo sistēmu sauc par iebūvēto putekļsūcēju un tikai tā nodrošina 100% putekļu izvadīšanu no telpām.
Mūsdienu mobilie putekļsūcēji ir pilnveidoti tiktāl, ka tie paši pārvietojas pa telpām, nesaduroties ar mēbelēm un cilvēkiem, izsmidzina gaisā atsvaidzinātājus, mazgā paklājus. Tomēr 100% telpu attīrīšana no mikroputekļiem pa spēkam ir tikai iebūvētajai putekļsūcēju sistēmai, tāpēc attīstītajās valstīs aizvien tos uzstāda gan privātmājās un dzīvokļos, gan birojos, slimnīcās, viesnīcās, bērnu dārzos, kinoteātros u.c.
