Iedzīvotāji aktīvi iesaistās Ziemeļu koridora projekta apspriešanā

Foto: Iedzīvotāji aktīvi iesaistās Ziemeļu koridora projekta apspriešanā; autors: Iedzīvotāji aktīvi iesaistās Ziemeļu koridora projekta apspriešanā

Ziemeļu transporta koridora sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās no 2009.gada 17.decembra līdz 2010.gada 27.janvārim, Pilsētas attīstības departaments ir saņēmis 556 atsauksmes. Sabiedriskā apspriešana notika par Ziemeļu koridora trases 2.posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - alternatīviem novietojuma variantiem. 76% gadījumu iedzīvotāji, kuri piedalījušies sabiedriskajā apspriešanā, atbalsta trešo trases variantu, kur trase virzās pa tuneli zem Mežakapu dienvidu daļas, Bukultu ielas rajonā virzās zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.

Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs: "Mēs esam pateicīgi mūsu pilsētas iedzīvotājiem par izrādīto lielo interesi un veltīto laiku šī projekta sabiedriskajai apspriešanai. Mēs esam pateicīgi arī par skaidri izteiktu atbalstu šim vērienīgajam projektam, par izteiktajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem, kurus noteikti respektēs Rīgas domes deputāti, pieņemot lēmumu par Ziemeļu koridora trases novietojumu. Publiskās apspriešanas rezultāti dod pārliecību, ka šī projekta realizēšanai nepašaubāmi ir reālas izredzes."

Par Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu automaģistrāles būvniecībai no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela) tika iesniegtas 556 aptaujas anketas, tai skaitā 287 rakstiskā vaidā un 269 – elektroniski. Iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju savu viedokli izteikt arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam adresētās vēstulēs - saņemtas 144 iedzīvotāju priekšlikumu vēstules-iesniegumi ar 503 parakstiem, kā arī sabiedrisko organizāciju, speciālistu, uzņēmumu un valsts iestāžu atsauksmes un ierosinājumi.

Kopumā 76% atbildējušo atbalsta 3.variantu, kur trase virzās pa tuneli zem Mežakapu dienvidu daļas, Bukultu ielas rajonā virzās zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.

Mazāk kā 4% atbalsta 2.variantu, kur trase posmā no Gustava Zemgala gatves plānota pa estakādi, apejot Mežakapus, virzās pa Upes ielu un Skanstes ielu līdz Ganību dambim, pārejot augstajā tiltā pāri Daugavai.

1.variantu, kur visa trase posmā starp Daugavgrīvas ielu un Gustava Zemgala gatvi ievietota tunelī, atbalsta 12%.

Kopumā projektam tiek izteikts atbalsts gan no speciālistu, gan no iedzīvotāju puses. Tikai 7,7% neatbalsta nevienu no risinājumiem.

Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā ir notikušas 3 sanāksmes: iedzīvotāju, arhitektu, inženieru un pilsētplānotāju, kā arī vides, ekonomikas un finanšu jomas speciālistu diskusijas.

Iedzīvotāji sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, līdzīgi kā rakstiskajās atsauksmēs, visvairāk atbalstīja trešo trases novietojuma variantu. Kā galvenie argumenti tika minēti mazāka ietekme uz blakus dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī mazāka ietekme uz vidi un kultūrvēsturisko mantojumu. Speciālistu diskusijās tika pausts atbalsts trases 2. un 3. novietojuma variantam. Kā argumentus par labu otrajam variantam speciālisti minēja tā mazākas izmaksas, savukārt par labu trešajam runā tā pozitīvāka ietekme uz pilsētvidi un projektējamās trases tuvumā dzīvojošajiem. Pirmais variants tika atzīts par finansiāli visneizdevīgāko, bet ar vismazāko ietekmi uz vidi. Diskusijās tika atzīmēts, ka Ziemeļu transporta koridora veiksmīgai finansēšanai nepieciešams piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem. Svarīgākais avots būtu ES fondu līdzekļi.

Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tiek plānots, ka tas varētu būt svarīgākā Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna sastāvdaļa. Tā īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu. Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30km.

Visu Ziemeļu koridora sabiedriskās apspriešanas sanāksmju videoieraksti un cita saistītā informācija atrodama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv sadaļā "Sabiedriskās un publiskās apspriešanas". Mājas lapā www.rdpad.lv ir pieejams arī uzskates materiāls, kas parāda, kurus no nekustamajiem īpašumiem potenciāli varētu skart katrs no projekta variantiem. Papildus informācija par visu Ziemeļu transporta koridora projektu – www.ziemelukoridors.lv .


RD Pilsētas attīstības departamenta

Sabiedrisko attiecību vadītāja Marija Ābeltiņa

67012916, marija.abeltina@riga.lv