Iedzīvotāji prasa Rīgas domei rīkot parakstu vākšanu pret termināļa celtniecību Rīnūžos
Šodien publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji aicināja Rīgas domi rīkot parakstu vākšanu pret SIA "Naftimpeks" plānoto jauna naftas termināļa būvi Rīnūžos.
Šodien publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji aicināja Rīgas domi rīkot parakstu vākšanu pret SIA "Naftimpeks" plānoto jauna naftas termināļa būvi Rīnūžos.
Apspriešanā piedalījās domes Vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Askolds Kļaviņš, kuram kāds no pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājiem norādīja, ka domei vajadzētu rīkot aptauju, lai iedzīvotāji varētu paust savu attieksmi pret termināļa celtniecību.
Pārsvarā visi iedzīvotāji, kas bija ieradušies, bija negatīvi noskaņoti pret SIA "Naftimpeks" iecerēm Rīnūžos. Iedzīvotāji interesējās par dzelzceļa noslogojumu Ziemeļblāzmas stacijā, par naftas produktu kravu daudzumu Daugavas grīvā, par gaisa, augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu.
Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav sācies un šī bija pirmā apspriede, lielākā daļa jautājumu palika neatbildēti, taču tos ņemšot vērā ietekmes uz vidi vērtētāji.
Iedzīvotāji interesējās par iespējamo rīcību, ja termināļos notiktu kāda avārija - eksplozija, ugunsgrēks vai noplūde. SIA "Naftimpeks" pārstāvji paskaidroja, ka ugunsgrēka gadījumā naftas produkti tiks dzēsti ar speciālajām putām, bet noplūde apkārtējo vidi neapdraud, jo teritorija tiks speciāli iežogota un naftas produkti ārpus teritorijas neizplūdīs.
Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies arī Daugavas pretējā krasta - Bolderājas - iedzīvotāji, kuri pauda bažas par iespējamo apdraudējumu lielu avāriju gadījumā.
Jau ziņots, ka jaunā termināļa būvniecībai "Naftimpeks" Rīgas brīvostas teritorijā Rīnūžos jau sākusi ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūru. Naftas termināļa kopējais kravu apgrozījums paredzēts līdz 2 miljoniem tonnu benzīna vai dīzeļdegvielas gadā.
Termināļa projekts paredz, ka tiks uzbūvēts viens rezervuāru parks ar kopējo ietilpību 97 000 kubikmetru, auto izliešanas stacija ar kopējo ietilpību 1200 kubikmetru, dzelzceļa izliešanas estakāde un tehnoloģisko cauruļvadu sistēma. Rezervuāra parku veidos trīs atsevišķi rezervuāri ar 11 000 kubikmetru ietilpību, divi rezervuāri ar 32 000 kubikmetru ietilpību. Autoizliešanas stacijā būs trīs rezervuāri ar 400 kubikmetru ietilpību.
Naftas produktus ir paredzēts uzglabāt rezervuāros, kuru konstrukcija nodrošina produktu atsūknēšanu no rezervuāru zemākās daļas, izmantojot papildu sūkni, kas ļauj ievērojami samazināt naftas produktu atlikumu rezervuārā pēc katras pārkraušanas operācijas, kas savukārt samazina naftas produktu nogulšņu veidošanos.
Naftas produktu tālākai pārkraušanai tiks izmantota Rīgas brīvostas piestātne, kas ļauj apkalpot tankkuģus ar maksimālo kravnesību līdz 35 000 tonnu.
Saskaņā ar projektu rūpnieciskās kanalizācijas sistēmas nodrošinās lietus un sniega ūdeņu savākšanu no teritorijas, estakādes mazgāšanas ūdeņu un nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsības ūdeņu attīrīšanu un novadīšanu. Projekta realizācijas gaitā tiek paredzēts izbūvēt lokālās attīrīšanas iekārtas tehnoloģisko notekūdeņu attīrīšanai.
Prognozējamo piesārņojuma vielu emisiju gaisā līdz 98% samazinās rezervuāru pontoni un īpašais blīvējums. Ekspluatācijas laikā terminālis uzskatāms par jaunu trokšņu avotu, ko nosaka iekārtu radītais darbības troksnis pārkraušanas operācijas laikā.
Rīgas domes Vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš aģentūrai LETA sacīja, ka Vides departaments ir saņēmis "Naftimpeks" pieteikumu par jaunā naftas produkta termināļa būvniecību.
Kļaviņš norādīja, ka "Naftimpeks" plānotā termināļa būvniecībai ir izvēlēta daudz loģiskāka vieta nekā "Baltic Oil Terminal" un SIA "Naftas serviss" gadījumos, jo Rīnūžu ostas rajons jau attīstības plānā ir minēts kā naftas produktu osta.
Vienlaikus Kļaviņš atzina, ka, izvērtējot jaunā termināļa projektu, aktuālas ir tās pašas problēmas, kas citos gadījumos, - nav skaidrs, kāds ir Rīgas ostā plānotais naftas produktu apgrozījums, kāda ir Rīgas jūras līča kapacitāte un kā naftas produktu pārkraušanas attīstība ietekmēs pilsētas transporta struktūru.
Visumā naftas produktu pārkraušana ostā ir saprotama un atbalstāma, jo osta tieši tam arī ir domāta, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai naftas produktu pārkraušana nerada draudus videi, teica Kļaviņš.
Kļaviņš stāstīja, ka savulaik ar Rīgas ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu tika panākta vienošanās par IVN procedūras veikšanu ostai kopumā, tomēr šī projekta īstenošanu patlaban ir apturējušas juridiska rakstura problēmas, proti, ostas IVN procedūras veikšanas laikā ostas teritorijā nevarētu veidot jaunus uzņēmumus.
Kā liecina SIA "Lursoft" datu bāzē pieejamā Uzņēmumu reģistra informācija, "Naftimpeks" reģistrēts 1997.gadā, tā darbības veidi ir jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, ar to saistītie pakalpojumi, naftas produktu pārstrādes produktu ražošana.
Uzņēmuma lielākie īpašnieki katrs ar 30% daļu ir naftas biznesmeņi Raimonds Kisiels un Armands Sadauskis, bet Jānim Bāram pieder 20% daļu. Mazākas daļas uzņēmumā pieder vēl pieciem cilvēkiem - "Skonto" uzņēmumu grupas līdzīpašniekam Guntim Indriksonam 7%, Gundaram Razevskim 4,5%, Jānim Kisielam 4,5%, "Latvijas ceļa" valdes loceklim Ojāram Kehrim 3% un Jevgēnijam Boguslavskim 1% daļu.
Uzņēmuma prezidents ir R.Kisiels, direktors - Sadauskis.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Apspriešanā piedalījās domes Vides departamenta direktora pienākumu izpildītājs Askolds Kļaviņš, kuram kāds no pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājiem norādīja, ka domei vajadzētu rīkot aptauju, lai iedzīvotāji varētu paust savu attieksmi pret termināļa celtniecību.
Pārsvarā visi iedzīvotāji, kas bija ieradušies, bija negatīvi noskaņoti pret SIA "Naftimpeks" iecerēm Rīnūžos. Iedzīvotāji interesējās par dzelzceļa noslogojumu Ziemeļblāzmas stacijā, par naftas produktu kravu daudzumu Daugavas grīvā, par gaisa, augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu.
Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav sācies un šī bija pirmā apspriede, lielākā daļa jautājumu palika neatbildēti, taču tos ņemšot vērā ietekmes uz vidi vērtētāji.
Iedzīvotāji interesējās par iespējamo rīcību, ja termināļos notiktu kāda avārija - eksplozija, ugunsgrēks vai noplūde. SIA "Naftimpeks" pārstāvji paskaidroja, ka ugunsgrēka gadījumā naftas produkti tiks dzēsti ar speciālajām putām, bet noplūde apkārtējo vidi neapdraud, jo teritorija tiks speciāli iežogota un naftas produkti ārpus teritorijas neizplūdīs.
Uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies arī Daugavas pretējā krasta - Bolderājas - iedzīvotāji, kuri pauda bažas par iespējamo apdraudējumu lielu avāriju gadījumā.
Jau ziņots, ka jaunā termināļa būvniecībai "Naftimpeks" Rīgas brīvostas teritorijā Rīnūžos jau sākusi ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūru. Naftas termināļa kopējais kravu apgrozījums paredzēts līdz 2 miljoniem tonnu benzīna vai dīzeļdegvielas gadā.
Termināļa projekts paredz, ka tiks uzbūvēts viens rezervuāru parks ar kopējo ietilpību 97 000 kubikmetru, auto izliešanas stacija ar kopējo ietilpību 1200 kubikmetru, dzelzceļa izliešanas estakāde un tehnoloģisko cauruļvadu sistēma. Rezervuāra parku veidos trīs atsevišķi rezervuāri ar 11 000 kubikmetru ietilpību, divi rezervuāri ar 32 000 kubikmetru ietilpību. Autoizliešanas stacijā būs trīs rezervuāri ar 400 kubikmetru ietilpību.
Naftas produktus ir paredzēts uzglabāt rezervuāros, kuru konstrukcija nodrošina produktu atsūknēšanu no rezervuāru zemākās daļas, izmantojot papildu sūkni, kas ļauj ievērojami samazināt naftas produktu atlikumu rezervuārā pēc katras pārkraušanas operācijas, kas savukārt samazina naftas produktu nogulšņu veidošanos.
Naftas produktu tālākai pārkraušanai tiks izmantota Rīgas brīvostas piestātne, kas ļauj apkalpot tankkuģus ar maksimālo kravnesību līdz 35 000 tonnu.
Saskaņā ar projektu rūpnieciskās kanalizācijas sistēmas nodrošinās lietus un sniega ūdeņu savākšanu no teritorijas, estakādes mazgāšanas ūdeņu un nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsības ūdeņu attīrīšanu un novadīšanu. Projekta realizācijas gaitā tiek paredzēts izbūvēt lokālās attīrīšanas iekārtas tehnoloģisko notekūdeņu attīrīšanai.
Prognozējamo piesārņojuma vielu emisiju gaisā līdz 98% samazinās rezervuāru pontoni un īpašais blīvējums. Ekspluatācijas laikā terminālis uzskatāms par jaunu trokšņu avotu, ko nosaka iekārtu radītais darbības troksnis pārkraušanas operācijas laikā.
Rīgas domes Vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš aģentūrai LETA sacīja, ka Vides departaments ir saņēmis "Naftimpeks" pieteikumu par jaunā naftas produkta termināļa būvniecību.
Kļaviņš norādīja, ka "Naftimpeks" plānotā termināļa būvniecībai ir izvēlēta daudz loģiskāka vieta nekā "Baltic Oil Terminal" un SIA "Naftas serviss" gadījumos, jo Rīnūžu ostas rajons jau attīstības plānā ir minēts kā naftas produktu osta.
Vienlaikus Kļaviņš atzina, ka, izvērtējot jaunā termināļa projektu, aktuālas ir tās pašas problēmas, kas citos gadījumos, - nav skaidrs, kāds ir Rīgas ostā plānotais naftas produktu apgrozījums, kāda ir Rīgas jūras līča kapacitāte un kā naftas produktu pārkraušanas attīstība ietekmēs pilsētas transporta struktūru.
Visumā naftas produktu pārkraušana ostā ir saprotama un atbalstāma, jo osta tieši tam arī ir domāta, tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai naftas produktu pārkraušana nerada draudus videi, teica Kļaviņš.
Kļaviņš stāstīja, ka savulaik ar Rīgas ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu tika panākta vienošanās par IVN procedūras veikšanu ostai kopumā, tomēr šī projekta īstenošanu patlaban ir apturējušas juridiska rakstura problēmas, proti, ostas IVN procedūras veikšanas laikā ostas teritorijā nevarētu veidot jaunus uzņēmumus.
Kā liecina SIA "Lursoft" datu bāzē pieejamā Uzņēmumu reģistra informācija, "Naftimpeks" reģistrēts 1997.gadā, tā darbības veidi ir jēlnaftas un dabasgāzes ieguve, ar to saistītie pakalpojumi, naftas produktu pārstrādes produktu ražošana.
Uzņēmuma lielākie īpašnieki katrs ar 30% daļu ir naftas biznesmeņi Raimonds Kisiels un Armands Sadauskis, bet Jānim Bāram pieder 20% daļu. Mazākas daļas uzņēmumā pieder vēl pieciem cilvēkiem - "Skonto" uzņēmumu grupas līdzīpašniekam Guntim Indriksonam 7%, Gundaram Razevskim 4,5%, Jānim Kisielam 4,5%, "Latvijas ceļa" valdes loceklim Ojāram Kehrim 3% un Jevgēnijam Boguslavskim 1% daļu.
Uzņēmuma prezidents ir R.Kisiels, direktors - Sadauskis.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA