Iekārtojam virtuvi!
Konsultē Ilze Gudermane, veikalu tīkla "K-rauta" interjera eksperte
Konsultē Ilze Gudermane, veikalu tīkla "K-rauta" interjera eksperte
Virtuve – tā ir mājas dvēselīte. Mums nereti patīk pulcēties tieši virtuvē, nevis viesistabā, jo sarunas te var raisīties atklātākas, neformālākas, bez barjerām. Un patiesi, attālas paziņas virtuvē nevedīsim, bet lūgsim uzgaidīt viesistabā.
Pēdējā laikā par īstu modes tendenci kļuvis apvienot virtuvi ar viesistabu. Pirms šādu radikālu pārmaiņu veikšanas tomēr nepieciešams nopietni izvērtēt visus "par" un "pret". Pirmais faktors, kas jāņem vērā, ir – cik cilvēku un paaudžu dzīvo kopā, jo katram ir savi paradumi. Kas vienam pieņemams, otram – nepatīkams. Piemēram, iztēlojies, ka vecāmamma virtuvē vēlēsies cept reņģes, taču durvis no virtuves uz viesistabu nav iespējams aizvērt. Tā gluži nejauši raisīsies dažādi sadzīviski konflikti.
Ēdiena gatavošana tomēr ir gandrīz vai kaut kas intīms, un tā tas ir ne tikai latviešiem. Parasti gatavojam kopā ar cilvēkiem, kuriem uzticamies. Ja pašiem patīk ēst virtuvē un darīt to kopā arī ar draugiem, plānojot virtuves iekārtojumu, jāatstāj pietiekami daudz vietas galdam. Tāpat nevajadzētu to apkraut ar dažādām sadzīves precēm, lai visiem pie tā būtu ērti.
Atklātais plānojums – pilnīgi nenodalīta virtuve no viesistabas (jeb nodalīta tikai ar bāra leti, atšķirīgu grīdas segumu, krāsojumu), manuprāt, vairāk būs piemērota jaunām un nelielām ģimenēm. Dažkārt atklātajā plānojumā iekļaujas pat koridors, kas kopēju telpu veido patiesi "izklātu kā uz delnas". Nereti, domājot par plašas telpas radīšanu, lai savukārt atrisinātu mazo tipveida dzīvokļu šaurības jautājumu, cilvēki aizmirst padomāt, kā paši jutīsies tik atklātā vidē. Vai nebūs vēlēšanās ieiet, piemēram, virtuvē un aizvērt durvis aiz sevis? Vai vēlamies, lai jau koridorā var redzēt, kas notiek virtuvē? Taču, ja ēdiena gatavošanas tradīcija nav izkopta vai svarīga, šāds plānojums, iespējams, būs tas, kurā jutīsieties vislabāk.
Tiem, kas alkst plašuma, iespējams arī kompromiss – daļēji atklāts plānojums, kad abas telpas nodala mēbeles, neliela starpsiena vai, piemēram, kamīns. Otrs risinājums – bīdāmās durvis, siena vai drapērijas. Tādējādi mājoklī iespējams radīt dažādību, iespējams variēt, jo nebūs vairs tikai četras sienas virtuvē un viesistabā kopā.
Iekārtojot virtuvi, jāsaprot, cik bieži te vēlamies uzturēties, un ko te parasti darām. Vislabāk, kaut ne lētāk, ir pēc projekta saplānot pašiem savu virtuvi, iepriekš paredzot vietu sadzīves tehnikai un citiem virtuves piederumiem. Ja neesat lieli gardēži un neveidojat īpašus pārtikas krājumus, iespējams, nav nepieciešami daudzie plauktiņi, atvilktnes un pieliekamais kambaris. Tad var vairāk vietas atvēlēt, piemēram, virtuves galdam.
Svarīgs jautājums, kas nodarbina ne vienu vien virtuves iekārtotāju ir – "par" vai "pret" žalūzijām un aizkariem. Ja tās būs parastās žalūzijas, riskējam virtuvei atņemt mājīgumu, piešķirot tādu kā ofisa iespaidu. Ja tie būs grezni aizkari, jādomā, vai tie tiešām iederas šajā praktiskajā vidē, un, vai tie, piemēram, nemērcēsies zupas šķīvī. Labs kompromisa risinājums varētu būt paceļamie aizkari, taču iespējams uzlikt arī, piemēram, parastās žalūzijas kopā ar ne īpaši grezniem aizkariem, kuri telpai var piešķirt "vijīgumu".
Nevajadzētu baidīties virtuvē izvietot interjera priekšmetus, protams, apzinoties savas virtuves izmērus un saskaņā ar pārējo iekārtojumu. Pat glezna – piemēram, klusā daba ar augļiem būs atbilstošs virtuves interjera priekšmets. Padoms – pārāk sevi neierobežot kādos noteiktos "rāmjos", bet, tai pat laikā, samērot savas virtuves iespējas ar vēlmēm.
Virtuve – tā ir mājas dvēselīte. Mums nereti patīk pulcēties tieši virtuvē, nevis viesistabā, jo sarunas te var raisīties atklātākas, neformālākas, bez barjerām. Un patiesi, attālas paziņas virtuvē nevedīsim, bet lūgsim uzgaidīt viesistabā.
Foto: Iekārtojam virtuvi!; autors: Iekārtojam virtuvi!
Pēdējā laikā par īstu modes tendenci kļuvis apvienot virtuvi ar viesistabu. Pirms šādu radikālu pārmaiņu veikšanas tomēr nepieciešams nopietni izvērtēt visus "par" un "pret". Pirmais faktors, kas jāņem vērā, ir – cik cilvēku un paaudžu dzīvo kopā, jo katram ir savi paradumi. Kas vienam pieņemams, otram – nepatīkams. Piemēram, iztēlojies, ka vecāmamma virtuvē vēlēsies cept reņģes, taču durvis no virtuves uz viesistabu nav iespējams aizvērt. Tā gluži nejauši raisīsies dažādi sadzīviski konflikti.
Ēdiena gatavošana tomēr ir gandrīz vai kaut kas intīms, un tā tas ir ne tikai latviešiem. Parasti gatavojam kopā ar cilvēkiem, kuriem uzticamies. Ja pašiem patīk ēst virtuvē un darīt to kopā arī ar draugiem, plānojot virtuves iekārtojumu, jāatstāj pietiekami daudz vietas galdam. Tāpat nevajadzētu to apkraut ar dažādām sadzīves precēm, lai visiem pie tā būtu ērti.
Atklātais plānojums – pilnīgi nenodalīta virtuve no viesistabas (jeb nodalīta tikai ar bāra leti, atšķirīgu grīdas segumu, krāsojumu), manuprāt, vairāk būs piemērota jaunām un nelielām ģimenēm. Dažkārt atklātajā plānojumā iekļaujas pat koridors, kas kopēju telpu veido patiesi "izklātu kā uz delnas". Nereti, domājot par plašas telpas radīšanu, lai savukārt atrisinātu mazo tipveida dzīvokļu šaurības jautājumu, cilvēki aizmirst padomāt, kā paši jutīsies tik atklātā vidē. Vai nebūs vēlēšanās ieiet, piemēram, virtuvē un aizvērt durvis aiz sevis? Vai vēlamies, lai jau koridorā var redzēt, kas notiek virtuvē? Taču, ja ēdiena gatavošanas tradīcija nav izkopta vai svarīga, šāds plānojums, iespējams, būs tas, kurā jutīsieties vislabāk.
Tiem, kas alkst plašuma, iespējams arī kompromiss – daļēji atklāts plānojums, kad abas telpas nodala mēbeles, neliela starpsiena vai, piemēram, kamīns. Otrs risinājums – bīdāmās durvis, siena vai drapērijas. Tādējādi mājoklī iespējams radīt dažādību, iespējams variēt, jo nebūs vairs tikai četras sienas virtuvē un viesistabā kopā.
Iekārtojot virtuvi, jāsaprot, cik bieži te vēlamies uzturēties, un ko te parasti darām. Vislabāk, kaut ne lētāk, ir pēc projekta saplānot pašiem savu virtuvi, iepriekš paredzot vietu sadzīves tehnikai un citiem virtuves piederumiem. Ja neesat lieli gardēži un neveidojat īpašus pārtikas krājumus, iespējams, nav nepieciešami daudzie plauktiņi, atvilktnes un pieliekamais kambaris. Tad var vairāk vietas atvēlēt, piemēram, virtuves galdam.
Svarīgs jautājums, kas nodarbina ne vienu vien virtuves iekārtotāju ir – "par" vai "pret" žalūzijām un aizkariem. Ja tās būs parastās žalūzijas, riskējam virtuvei atņemt mājīgumu, piešķirot tādu kā ofisa iespaidu. Ja tie būs grezni aizkari, jādomā, vai tie tiešām iederas šajā praktiskajā vidē, un, vai tie, piemēram, nemērcēsies zupas šķīvī. Labs kompromisa risinājums varētu būt paceļamie aizkari, taču iespējams uzlikt arī, piemēram, parastās žalūzijas kopā ar ne īpaši grezniem aizkariem, kuri telpai var piešķirt "vijīgumu".
Nevajadzētu baidīties virtuvē izvietot interjera priekšmetus, protams, apzinoties savas virtuves izmērus un saskaņā ar pārējo iekārtojumu. Pat glezna – piemēram, klusā daba ar augļiem būs atbilstošs virtuves interjera priekšmets. Padoms – pārāk sevi neierobežot kādos noteiktos "rāmjos", bet, tai pat laikā, samērot savas virtuves iespējas ar vēlmēm.
Foto: Iekārtojam virtuvi!; autors: Iekārtojam virtuvi!