Iepirkumu sliekšņa palielināšana vairos korupcijas riskus
Plānotās izmaiņas Publisko Iepirkumu likumā – tā saucamo mazo iepirkumu sliekšņa palielināšana no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu - pašreizējā Latvijas ēnu ekonomikas situācijā nav pārdomāts risinājums.
Šobrīd LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lemj par izmaiņu veikšanu Publisko iepirkumu likumā, kur kā viena no būtiskākajām izmaiņām paredzēts palielināt slieksni vienkāršotas procedūras iepirkumiem no 20 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem latu.Uzskata SIA "Livland" vadītājs Renārs Krūgaļaužs.
"Mazo iepirkumu slieksni nedrīkst paaugstināt, ja netiek sakārtota iepirkumu uzraudzības sistēma. Šobrīd iepirkumu pārsūdzības, kas attiecas uz mazajiem iepirkumiem, neizskata Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), bet tās tiek skatītas Administratīvajā tiesā. Līdz brīdim, kamēr tiesa lemj, kurai no pusēm ir taisnība, ir pagājis vismaz gads un "strīdus ābols" jau sen ir realizēts, nauda saņemta un tiesas lēmumam vairs nav nekādas jēgas. Faktiski, "gaisā karājoties" paliek ne tikai aizdomas par iepirkuma sludinātāja negodprātību, bet arī tiek veltīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda," komentē R. Krūgaļaužs.
Mazie iepirkumi (līdz 20 tūkstošiem latu) veido vidēji 30-40 procentu valsts iepirkumu.
Renārs Krūgaļaužs: "Šobrīd vismaz trešdaļa iepirkumu faktiski ir bez stingas uzraudzības un kontroles mehānisma. Arguments par birokrātijas mazināšanu līdz ar mazo iepirkumu sliekšņa palielināšanu, neiztur kritiku. Protams, sakārtojot sistēmu, tas būtu apsveicams un loģisks solis, bet, šķiet, ka valdība jautājumu risina no otras puses, radot iespējas likuma apiešanai lielākas naudas summas robežās. Ir īstais brīdis, lai diskutētu par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā un sakārtotu sistēmu, ņemot vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu viedokli un intereses."