Ierobežojot Baltkrievijas uzņēmumus cietīs Latvijas transporta pakalpojumu nozare
Foto: Ierobežojot Baltkrievijas uzņēmumus cietīs Latvijas transporta pakalpojumu nozare
Turpinoties sarunām Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā, ES dalībvalstīm, vēršoties pret Baltkrieviju un piemērojot paplašinātās sankcijas pret Baltkrievijas uzņēmumiem, ir jāizvērtē ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Latvijas uzņēmēji jau vairākkārtīgi ir norādījuši, ka pastāv risks, ka vēršoties pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Baltkrievijas naftas un naftas produktu un ogļu pārvadājumiem caur Latviju, var samazināties dzelzceļa transporta pakalpojumu ar Baltkrieviju apgrozījums un pēc 2011.gada datiem Latvijas ekonomikai radīt zaudējumus 480,9 milj. EUR apmērā jeb 3% no IKP un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Mums nav jābaidās palikt mazākumā ES lielajā saimē, aizstāvot Latvijas tautsaimniecības intereses. Mums kā mazai, bet stiprai ekonomikai ir jāpauž stingrs viedoklis par sociālekonomiskajām sekām, kuras var sekot pēc ierobežojumu uzlikšanu pret Latvijas kaimiņvalsti – Baltkrieviju un tās uzņēmumiem. Ir nopietns risks, ka izmaiņas visvairāk skars vienu no Latvijas tautsaimniecības prioritārajām nozarēm – transporta pakalpojumu nozari.. Šobrīd ar vien vairāk valstu jau ir ieklausījušās Latvijas argumentos, tādēļ aicinām atbildīgās Latvijas institūcijas turēt stingru mugurkaulu sarunās ar citām ES dalībvalstīm."
Baltkrievija ir 2.lielākā Latvijas sadarbības partnere transporta jomā, kurai ir nozīmīga loma kravu tranzītā no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas un citām valstīm. 2011.gadā kravu pārvadājumu kopējais apjoms pa dzelzceļu, iekļaujot tranzītu caur Baltkrieviju, ir sasniedzis 59,4 milj. tonnas. Kopējais dzelzceļa kravu pārvadājums starp Latviju un Baltkrieviju, ieskaitot tranzīta pārvadājumus, 2011.gadā bija 33,8 milj. tonnas ar ienesīgumu Latvijas tautsaimniecībā 480,9 milj. EUR apmērā un no kopējā pārvadājumu apjoma pa dzelzceļu veido 57% un 64,12 % no kopējās preču un pakalpojumu tirdzniecības starp Latviju un Baltkrieviju.
ES sankciju pret Baltkrieviju paplašināšanas gadījumā, vēršoties pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar pārvadājumiem caur Latviju, sagaidāmie zaudējumi Latvijas ekonomikai pēc 2011.gada datiem var būt EUR 480,9 milj. apmērā jeb veidot 57% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apgrozījuma, 3% no IKP un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem.
Naftas produktu apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju 2011.gadā sasniedzis 9,3 milj. tonnas jeb 15,6% no kopējā pārvadājumu apjoma ar ienesīgumu Latvijas tautsaimniecībā EUR 132,3 milj. apmērā. Sagaidāmie zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai, samazinoties naftas produktu pārvadājumu apgrozījumam pa dzelzceļu un ostās Latvijā un ar to saistītajam nozarē strādājošo atalgojumam, gadījumā, ja ES sankcijas piemēro pret Baltkrievijas uzņēmumiem, kas saistīti ar naftas produktu pārvadājumiem caur Latviju, pēc 2011.gada datiem būs 0,74 % no IK un 2,39% no valsts budžeta ienākumiem apmērā.
Samazinoties apjomiem cietīs dzelzceļa un ostu infrastruktūra Latvijā. Sarūkot peļņai un samazinoties ieņēmumiem no infrastruktūras izmantošanas, būs nepieciešams palielināt infrastruktūras izmantošanas maksas atlikušajiem pārvadātājiem un celt ostu izmantošanas pakalpojumus. Tas var draudēt ar ostu un dzelzceļa pakalpojumu sadārdzināšanos un klientu zaudēšanu, samazinot ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, bet darbiniekiem, darba apjoma krituma dēļ, ciešot no atalgojuma samazināšanās vai paliekot bez darba vietām.
Tāpēc LDDK augsti novērtē Latvijas ārlietu ministrijas iesaisti, uzklausot uzņēmēju argumentus, kopīgi strādājot, lai panāktu situācijas izpratni ne tikai Latvijā, bet arī ES. LDDK atbalsta ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iestāšanos par to, ka diskusijās par ES sankciju paplašināšanu jāņem vērā dalībvalstu, arī Latvijas, ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un, ka sankcijām jābūt ar skaidriem kritērijiem un tās nevar skart ne Baltkrievijas dzīves līmeni, ne dalībvalstu ekonomikas.
LDDK sagaida, ka Latvija arī turpmāk uzturēs šo Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai būtisko pozīciju turpmākās diskusijās ar ES dalībvalstu un ES institūciju līderiem ES Ārlietu padomes nākamajā sanāksmē 23.martā.