Ierosina Jūrmalā būvēt jaunu kūrortpoliklīniku
Šodien Jūrmalā notiekošajā Latvijas kūrortu konferencē tika ierosināts Jūrmalā būvēt jaunu kūrortpoliklīniku.
Šodien Jūrmalā notiekošajā Latvijas kūrortu konferencē tika ierosināts Jūrmalā būvēt jaunu kūrortpoliklīniku.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja konferences vadītājs asociētais profesors Aivars Vētra, šāda kūrortpoliklīnika varētu atrasties Jūrmalas centrā, Dzintaros. Šo kūrortpoliklīniku varētu izmantot apkārtējās viesnīcas, Jūrmalas un Rīgas iedzīvotāji.
Īstenojot šādu projektu, Jūrmalai izdotos palielināt apmeklētāju skaitu ziemā, kad Jūrmalā krasi samazinās tūristu skaits.
Kūrortpoliklīnikas būve varētu izmaksāt aptuveni 2,5 miljonus latu, no kuriem miljonu varētu maksāt ēkas uzbūvēšana, bet pusotru miljonu - aprīkojums. Ja konferences dalībnieki atbalstīs šo ierosinājumu, varētu tikt lūgts valdībai piešķirt 2,5 miljonus latu kūrortpoliklīnikas būvei Jūrmalā.
Pēc Vētras ieskatiem, šo projektu varētu īstenot trīs ar pusi vai četru gadu laikā, ņemot vērā, ka pašlaik minētai teritorijai vēl tiek izstrādāts detālplāns.
LETA jau ziņoja, ka šodien Jūrmalā notiek Latvijas kūrortu konference, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības un valsts institūciju uzmanību kūrortu attīstībai.
Kā uzsver Jūrmalas dome, pēdējos gados Latvijā arvien intensīvāk attīstot tūrismu, kūrorti joprojām nepelnīti paliek novārtā. Neviena no valsts institūcijām īsti neatbild par šo tautsaimniecības nozari.
Konferences beigās paredzēts pieņemt Valsts prezidentei, Saeimai, Ministru kabinetam un plašsaziņas līdzekļiem adresētu rezolūciju, kurā lielu uzmanību pēc darba grupas ieteikuma vajadzētu pievērst kūrortu likuma izstrādei. Nobriedusi arī nepieciešamība kūrorta nozares uzņēmējiem veidot savu asociāciju, kas varētu uzstāties visas nozares vārdā dialogā ar valsts vadību un iedzīvotājiem.
Atklājot konferenci, Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (LPP) aicināja kūrortu attīstības jautājumu pacelt valstiskā mērogā, norādot, ka šobrīd nav noteiktas atbildīgās valsts institūcijas, jo kūrortu attīstība atrodas Ekonomikas un Veselības ministrijas pārziņā.
Hlevickis uzsvēra, ka kūrortoloģija nav tikai medicīna, bet to var attīstīt arī kā tūrismu. Ar šīs konferences palīdzību iecerēts dot signālu uzņēmējiem, ka šī joma ir perspektīva un to ir vērts attīstīt.
Konferencē uzstājās arī Baltijas kaimiņvalstu pārstāvji, tai skaitā Lietuvas nacionālās rehabilitācijas un kūrorta centru asociācijas pārstāve Gintare Vaitkiene, kura ziņoja par "Kūrortu attīstības tendencēm Lietuvā". Šajā Latvijas kaimiņvalstī kūrortu attīstību regulē īpašs likums.
Konferences gaitā notika darbs arī grupās, debatējot par to, vai Jūrmala ir vai nav kūrorts, par kūrortu mārketingu, kūrortu programmu veidošanas specifiku un citām nozares aktualitātēm.
Otrajā konferences dienā dalībnieki dosies uz Ķemeriem, kā arī apmeklēs Kūrorta rehabilitācijas centru "Jaunķemeri", apmeklēs Kūrortviesnīcu "Dzintarkrasts", Slokas ezera sēravotus, kā arī Ķemeru Nacionālo parku un Lielā Tīreļa eko taku.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja konferences vadītājs asociētais profesors Aivars Vētra, šāda kūrortpoliklīnika varētu atrasties Jūrmalas centrā, Dzintaros. Šo kūrortpoliklīniku varētu izmantot apkārtējās viesnīcas, Jūrmalas un Rīgas iedzīvotāji.
Īstenojot šādu projektu, Jūrmalai izdotos palielināt apmeklētāju skaitu ziemā, kad Jūrmalā krasi samazinās tūristu skaits.
Kūrortpoliklīnikas būve varētu izmaksāt aptuveni 2,5 miljonus latu, no kuriem miljonu varētu maksāt ēkas uzbūvēšana, bet pusotru miljonu - aprīkojums. Ja konferences dalībnieki atbalstīs šo ierosinājumu, varētu tikt lūgts valdībai piešķirt 2,5 miljonus latu kūrortpoliklīnikas būvei Jūrmalā.
Pēc Vētras ieskatiem, šo projektu varētu īstenot trīs ar pusi vai četru gadu laikā, ņemot vērā, ka pašlaik minētai teritorijai vēl tiek izstrādāts detālplāns.
LETA jau ziņoja, ka šodien Jūrmalā notiek Latvijas kūrortu konference, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības un valsts institūciju uzmanību kūrortu attīstībai.
Kā uzsver Jūrmalas dome, pēdējos gados Latvijā arvien intensīvāk attīstot tūrismu, kūrorti joprojām nepelnīti paliek novārtā. Neviena no valsts institūcijām īsti neatbild par šo tautsaimniecības nozari.
Konferences beigās paredzēts pieņemt Valsts prezidentei, Saeimai, Ministru kabinetam un plašsaziņas līdzekļiem adresētu rezolūciju, kurā lielu uzmanību pēc darba grupas ieteikuma vajadzētu pievērst kūrortu likuma izstrādei. Nobriedusi arī nepieciešamība kūrorta nozares uzņēmējiem veidot savu asociāciju, kas varētu uzstāties visas nozares vārdā dialogā ar valsts vadību un iedzīvotājiem.
Atklājot konferenci, Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (LPP) aicināja kūrortu attīstības jautājumu pacelt valstiskā mērogā, norādot, ka šobrīd nav noteiktas atbildīgās valsts institūcijas, jo kūrortu attīstība atrodas Ekonomikas un Veselības ministrijas pārziņā.
Hlevickis uzsvēra, ka kūrortoloģija nav tikai medicīna, bet to var attīstīt arī kā tūrismu. Ar šīs konferences palīdzību iecerēts dot signālu uzņēmējiem, ka šī joma ir perspektīva un to ir vērts attīstīt.
Konferencē uzstājās arī Baltijas kaimiņvalstu pārstāvji, tai skaitā Lietuvas nacionālās rehabilitācijas un kūrorta centru asociācijas pārstāve Gintare Vaitkiene, kura ziņoja par "Kūrortu attīstības tendencēm Lietuvā". Šajā Latvijas kaimiņvalstī kūrortu attīstību regulē īpašs likums.
Konferences gaitā notika darbs arī grupās, debatējot par to, vai Jūrmala ir vai nav kūrorts, par kūrortu mārketingu, kūrortu programmu veidošanas specifiku un citām nozares aktualitātēm.
Otrajā konferences dienā dalībnieki dosies uz Ķemeriem, kā arī apmeklēs Kūrorta rehabilitācijas centru "Jaunķemeri", apmeklēs Kūrortviesnīcu "Dzintarkrasts", Slokas ezera sēravotus, kā arī Ķemeru Nacionālo parku un Lielā Tīreļa eko taku.