Ierosina krimināllietu par plašām nelikumībām dzīvojamo māju privatizācijā
Par ļaunprātīgu dienests stāvokļa izmantošanu dzīvojamo māju privatizācijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsters jūnija beigās ierosinājis krimināllietu, kurā varētu tikt apsūdzētas Centrālas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) un Valsts zemes dienesta (VZD) amatpersonas.
Par ļaunprātīgu dienests stāvokļa izmantošanu dzīvojamo māju privatizācijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsters jūnija beigās ierosinājis krimināllietu, kurā varētu tikt apsūdzētas Centrālas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) un Valsts zemes dienesta (VZD) amatpersonas.
Prokurors aģentūru LETA informēja, ka krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz astoņiem Valsts kontroles (VK) pārbaužu materiāliem, kā arī vairāku fizisku personu iesniegumiem, kuros norādīti pārkāpumi CDzMPK un VZD darbā.
Jau ziņots, ka VK no 2002. līdz 2003.gadam veica pārbaudes par aptuveni 90 valsts daudzdzīvokļu māju privatizāciju Rīgā, atklājot, ka likuma normas ir pildītas tikai daļēji. Būtiskas nelikumības pieļautas neizīrētu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu privatizācijā.
Prokurors apstiprināja, ka krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz šiem atklātajiem pārkāpumiem. Lieta pagaidām ierosināta par faktu, neviena persona vēl nav nosaukta kā aizdomās turamā.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas un 318.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas tīšām darbībām, kas pārsniedz tai piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Ilsters piebilda, ka lietā ir ļoti daudz epizožu, tādēļ darbs būšot apjomīgs. Jau ziņots, ka VK pārbaudes materiāli apkopoti 10 revīzijas lietās.
Pārbaudē iegūtie dokumenti liecina, ka CDzMPK kopā ar māju apsaimniekošanas sabiedrībām, neskatoties uz valdības rīkojumu par mājas nodošanu privatizācijai, nevis gatavoja dokumentus, lai uzsāktu privatizāciju, bet organizēja brīvo bēniņu telpu, pagraba telpu un citu neapdzīvojamo telpu izbūvi vai pārbūvi, ignorējot šo māju īrnieku tiesības.
CDzMPK, pieņemot lēmumus par mākslinieku darbnīcu nodošanu īpašumā, formāli tulkojusi likuma normas un uzskatījusi, ka tās kompetencē neietilpst privatizācijai iesniegto dokumentu pārbaude. Daudzos gadījumos ar komisijas līdzdalību VZD darbinieki, neievērojot likumus, tehniskās inventarizācijas lietās bēniņu un pagrabu telpās iezīmējuši mākslinieku darbnīcas, kaut gan viņu rīcībā nebija ne būvprojektu, ne dokumentu par mākslinieku darbnīcu pieņemšanu ekspluatācijā.
Šāda VZD darbinieku rīcība ir veicinājusi dzīvojamo māju kopīpašumā piekrītošo bēniņu un pagraba telpu nelikumīgu privatizāciju un ir pretrunā ar Būvniecības likuma normām, akcentē VK.
Pieļaujot daudzdzīvokļu māju bēniņu un pagrabu telpu pārveidošanu par mākslinieku darbnīcām pirms dzīvokļu privatizācijas, CDzMPK ignorējusi dzīvokļu īpašnieku tiesības uz mājas kopīpašuma domājamo daļu.
Šādas mākslinieku darbnīcas izveidotas Rīgā, J.Alunāna, Elizabetes, Brīvības, Ģertrūdes, Dzirnavu, Stabu, K.Barona, Maskavas, Laipu, Bruņinieku ielā u.c.
VK konstatējusi, ka mākslinieku darbnīcas galvenokārt privatizējuši mākleri, privātfirmas, kuras nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, kā arī valsts dzīvojamo māju apsaimniekotāji, ar kuriem CDzMPK noslēgusi apsaimniekošanas līgumus.
Turklāt likums neaizliedz privatizētās mākslinieku darbnīcas īpašniekam pēc pirkuma līguma parakstīšanas šīm telpām mainīt lietošanas veidu, piemēram, tās pārveidot par dzīvokli un pārdot tālāk. Šādu gadījumu VK konstatēja, piemēram, K.Barona ielā 3, kur mākslinieku darbnīca 418,5 kvadrātmetru platībā no valsts nopirkta par 837 privatizācijas sertifikātiem, bet pārdota par Ls 99 000.
VK arī konstatējusi samērā daudz gadījumu, kad komisija pieņēmusi lēmumus par tādu objektu privatizāciju, kuros mainīts telpu lietošanas veids, - dzīvokļi privatizēti kā neapdzīvotas telpas vai mākslinieku darbnīcas un otrādi.
Kā informē VK, pēdējo mēnešu laikā palielinājies sūdzību skaits par dzīvojamo māju privatizāciju. Dzīvokļu īpašnieki un īrnieki lūdz pārbaudīt CDzMPK darbības likumību, pieņemot lēmumus par mājā ietilpstošo objektu privatizāciju.
VK valdībai ieteica izvērtēt CDzMPK, Ekonomikas ministrijas, VZD amatpersonu rīcību.
Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Dārzniece aģentūrai LETA apliecināja, ka AT Senātā saņemtas CDzMPK sūdzības par VK lēmumiem, ar kuriem konstatēti pārkāpumi Rīgas centra daudzdzīvokļu namu privatizācijā.
Senātā iesniegtas divas sūdzības. CDzMPK bijušais vadītājs Ziedonis Ziediņš pārsūdzējis VK padomes lēmumu revīzijas lietā par rīcību ar SIA "Namatēvs" un SIA "Rīgas centra namu pārvalde" apsaimniekošanā nodotajiem namiem, bet Ziediņa vietniece Īrisa Simanoviča, kas šobrīd vada CDzMPK, apstrīdējusi VK lēmumus lietā par rīcību ar SIA "Vācele" un SIA "Lasipa N" apsaimniekošanā nodotajiem namiem.
Abās sūdzībās CDzMPK apstrīd VK atzinumu, ka CDzMPK nebija tiesību lemt par šo četru firmu apsaimniekošanā nodotajos namos esošo objektu pārplānošanu un izbūvēšanu.
Dārzniece informēja, ka abas sūdzības pēc būtības Senāts varētu izskatīt augusta beigās. Precīzs sūdzību izskatīšanas datums patlaban vēl nav zināms.
Aija Rutka LETA Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA
Prokurors aģentūru LETA informēja, ka krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz astoņiem Valsts kontroles (VK) pārbaužu materiāliem, kā arī vairāku fizisku personu iesniegumiem, kuros norādīti pārkāpumi CDzMPK un VZD darbā.
Jau ziņots, ka VK no 2002. līdz 2003.gadam veica pārbaudes par aptuveni 90 valsts daudzdzīvokļu māju privatizāciju Rīgā, atklājot, ka likuma normas ir pildītas tikai daļēji. Būtiskas nelikumības pieļautas neizīrētu dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu privatizācijā.
Prokurors apstiprināja, ka krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz šiem atklātajiem pārkāpumiem. Lieta pagaidām ierosināta par faktu, neviena persona vēl nav nosaukta kā aizdomās turamā.
Krimināllieta ierosināta pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas un 318.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas tīšām darbībām, kas pārsniedz tai piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Ilsters piebilda, ka lietā ir ļoti daudz epizožu, tādēļ darbs būšot apjomīgs. Jau ziņots, ka VK pārbaudes materiāli apkopoti 10 revīzijas lietās.
Pārbaudē iegūtie dokumenti liecina, ka CDzMPK kopā ar māju apsaimniekošanas sabiedrībām, neskatoties uz valdības rīkojumu par mājas nodošanu privatizācijai, nevis gatavoja dokumentus, lai uzsāktu privatizāciju, bet organizēja brīvo bēniņu telpu, pagraba telpu un citu neapdzīvojamo telpu izbūvi vai pārbūvi, ignorējot šo māju īrnieku tiesības.
CDzMPK, pieņemot lēmumus par mākslinieku darbnīcu nodošanu īpašumā, formāli tulkojusi likuma normas un uzskatījusi, ka tās kompetencē neietilpst privatizācijai iesniegto dokumentu pārbaude. Daudzos gadījumos ar komisijas līdzdalību VZD darbinieki, neievērojot likumus, tehniskās inventarizācijas lietās bēniņu un pagrabu telpās iezīmējuši mākslinieku darbnīcas, kaut gan viņu rīcībā nebija ne būvprojektu, ne dokumentu par mākslinieku darbnīcu pieņemšanu ekspluatācijā.
Šāda VZD darbinieku rīcība ir veicinājusi dzīvojamo māju kopīpašumā piekrītošo bēniņu un pagraba telpu nelikumīgu privatizāciju un ir pretrunā ar Būvniecības likuma normām, akcentē VK.
Pieļaujot daudzdzīvokļu māju bēniņu un pagrabu telpu pārveidošanu par mākslinieku darbnīcām pirms dzīvokļu privatizācijas, CDzMPK ignorējusi dzīvokļu īpašnieku tiesības uz mājas kopīpašuma domājamo daļu.
Šādas mākslinieku darbnīcas izveidotas Rīgā, J.Alunāna, Elizabetes, Brīvības, Ģertrūdes, Dzirnavu, Stabu, K.Barona, Maskavas, Laipu, Bruņinieku ielā u.c.
VK konstatējusi, ka mākslinieku darbnīcas galvenokārt privatizējuši mākleri, privātfirmas, kuras nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, kā arī valsts dzīvojamo māju apsaimniekotāji, ar kuriem CDzMPK noslēgusi apsaimniekošanas līgumus.
Turklāt likums neaizliedz privatizētās mākslinieku darbnīcas īpašniekam pēc pirkuma līguma parakstīšanas šīm telpām mainīt lietošanas veidu, piemēram, tās pārveidot par dzīvokli un pārdot tālāk. Šādu gadījumu VK konstatēja, piemēram, K.Barona ielā 3, kur mākslinieku darbnīca 418,5 kvadrātmetru platībā no valsts nopirkta par 837 privatizācijas sertifikātiem, bet pārdota par Ls 99 000.
VK arī konstatējusi samērā daudz gadījumu, kad komisija pieņēmusi lēmumus par tādu objektu privatizāciju, kuros mainīts telpu lietošanas veids, - dzīvokļi privatizēti kā neapdzīvotas telpas vai mākslinieku darbnīcas un otrādi.
Kā informē VK, pēdējo mēnešu laikā palielinājies sūdzību skaits par dzīvojamo māju privatizāciju. Dzīvokļu īpašnieki un īrnieki lūdz pārbaudīt CDzMPK darbības likumību, pieņemot lēmumus par mājā ietilpstošo objektu privatizāciju.
VK valdībai ieteica izvērtēt CDzMPK, Ekonomikas ministrijas, VZD amatpersonu rīcību.
Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Dārzniece aģentūrai LETA apliecināja, ka AT Senātā saņemtas CDzMPK sūdzības par VK lēmumiem, ar kuriem konstatēti pārkāpumi Rīgas centra daudzdzīvokļu namu privatizācijā.
Senātā iesniegtas divas sūdzības. CDzMPK bijušais vadītājs Ziedonis Ziediņš pārsūdzējis VK padomes lēmumu revīzijas lietā par rīcību ar SIA "Namatēvs" un SIA "Rīgas centra namu pārvalde" apsaimniekošanā nodotajiem namiem, bet Ziediņa vietniece Īrisa Simanoviča, kas šobrīd vada CDzMPK, apstrīdējusi VK lēmumus lietā par rīcību ar SIA "Vācele" un SIA "Lasipa N" apsaimniekošanā nodotajiem namiem.
Abās sūdzībās CDzMPK apstrīd VK atzinumu, ka CDzMPK nebija tiesību lemt par šo četru firmu apsaimniekošanā nodotajos namos esošo objektu pārplānošanu un izbūvēšanu.
Dārzniece informēja, ka abas sūdzības pēc būtības Senāts varētu izskatīt augusta beigās. Precīzs sūdzību izskatīšanas datums patlaban vēl nav zināms.
Aija Rutka LETA Danute Tomsone LETA
Copyright © LETA