Ierosina noteikt apbūves blīvumu pilsētās un ciemos jūras aizsargjoslā
Saeimā izveidotā darba grupa ieteikusi Aizsargjoslu likumā noteikt, ka vietējās pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem pilsētās un ciemos nosaka apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei.
Saeimā izveidotā darba grupa ieteikusi Aizsargjoslu likumā noteikt, ka vietējās pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem pilsētās un ciemos nosaka apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei.
Kā šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju informēja deputāte Anna Seile, visā piecus kilometrus platajā aizsargjoslā gar jūras krastu darba grupa ierosina noteikt, ka ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platība drīkst būt ne mazāka kā trīs hektāri.
Darba grupa ierosina krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegt celt jaunas dzīvojamās mājas, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, izņemot rekonstrukciju, kad tiek saglabāts pašreizējais būvapjoms. Tiks prasīts arī ietekmes uz vidi novērtējums. Izņēmums būs ostu un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstības un pilsētas teritorija.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā infrastruktūras un sabiedriski nozīmīgus objektus celt vai rekonstruēt, pēc darba grupas ieteikuma, būtu pieļaujams tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.
Darba grupas izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā radīja neviennozīmīgu attieksmi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Deputāts Andris Ārgalis aizrādīja, ka grozījumi viņam atgādina padomju laikus, kad tika stingri reglamentēts, cik lielu māju drīkst būvēt. Savukārt deputātam Jānim Reiram piedāvātās likuma normas radīja bažas, vai zemes īpašniekiem piekrastes joslā nekļūs par slogu nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa, ja darbībai ar īpašumu tiks uzlikti tik stingri ierobežojumi.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Kā šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju informēja deputāte Anna Seile, visā piecus kilometrus platajā aizsargjoslā gar jūras krastu darba grupa ierosina noteikt, ka ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platība drīkst būt ne mazāka kā trīs hektāri.
Darba grupa ierosina krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegt celt jaunas dzīvojamās mājas, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, izņemot rekonstrukciju, kad tiek saglabāts pašreizējais būvapjoms. Tiks prasīts arī ietekmes uz vidi novērtējums. Izņēmums būs ostu un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstības un pilsētas teritorija.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā infrastruktūras un sabiedriski nozīmīgus objektus celt vai rekonstruēt, pēc darba grupas ieteikuma, būtu pieļaujams tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.
Darba grupas izstrādātie grozījumi Aizsargjoslu likumā radīja neviennozīmīgu attieksmi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Deputāts Andris Ārgalis aizrādīja, ka grozījumi viņam atgādina padomju laikus, kad tika stingri reglamentēts, cik lielu māju drīkst būvēt. Savukārt deputātam Jānim Reiram piedāvātās likuma normas radīja bažas, vai zemes īpašniekiem piekrastes joslā nekļūs par slogu nekustamā īpašuma nodokļa nomaksa, ja darbībai ar īpašumu tiks uzlikti tik stingri ierobežojumi.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA