Ieskats starptautiskajā konferencē "Zibensaizsardzība Eiropā"
20. maijā, Maritim Park Hotel Riga zālē "Event Plaza" norisinājās "OLIO Komerccentrs" SIA un "DEHN + SÖHNE" GmgH+Co.KG. kopīgi organizētā starptautiskā konference "Zibensaizsardzība Eiropā".
20. maijā, Maritim Park Hotel Riga zālē "Event Plaza" norisinājās "OLIO Komerccentrs" SIA un "DEHN + SÖHNE" GmgH+Co.KG. kopīgi organizētā starptautiskā konference "Zibensaizsardzība Eiropā".
Tajā piedalījās gan pašmāju elektrotehnikas, zibens un pārsprieguma aizsardzības tehnoloģiju eksperti, gan arī prominenti speciālisti no ārvalstīm:
Belostokas tehniskās universitātes (Polija) profesors, Dr.hab.ing. Andžejs Sova un zibens un pārspriegumaizsardzības sistēmas produktu inženieri Pēters Respondeks un Tomass Smatloks (Vācija).
Ja ārvalstu viesu uzmanības centrā bija aktīvās un pasīvās zibensaizsardzības sistēmu tehniskā salīdzinājuma problēmas, un jautājumi, kas skar abu veidu sistēmu praktisko pielietojumu un to efektivitātes izvērtējumu laboratoriskās testēšanas datu interpretācijas kontekstā, tad pašmāju referenti - RTU Eneģētikas un elektrotehnikas fakultātes maģistrants, LVS 62305 tehniskais tulks, Mārtiņš Ozolnieks, ugunsdrošības eksperts, SIA "Isobalt" valdes priekšsēdētājs Valentīns Buiķis, kā arī LVS STK-48 priekšsēdētājs, SIA"OLIO Komerccentrs" valdes priekšsēdētājs Einārs Rubenis, īpaši akcentēja un detalizēti analizēja zibens un pārsprieguma aizsardzības tehniski – juridiskos un standartizācijas aspektos gan Latvijā, gan Eiropas Savienības tiesiskajā telpā.
Konferences darba gaitā tika aplūkots plašs, ar zibens un pārsprieguma aizsardzības sistēmu uzbūvi, pielietojumu un tehnisko standartizāciju saistītu jautājumu loks: sākot ar zibens spērienu iedarbības un risku novērtēšanu, ārējās zibensaizsardzības aprēķināšanas metodiku, zibensaizsardzības principu izklāstu, pasīvā un aktīvās zibensaizsardzība sistēmas principiālo atšķirību iezīmēšanu, un visbeidzot, ar jaunumiem Latvijas nacionālajā likumdošanā (tiesību aktos un tehniskos normatīvos).
Tāpat, ar daudzu praktisku piemēru palīdzību tika skaidrots, kāpēc aktīvās zibensaizsardzība ierīces savā šī brīža izstrādes stadijā nespēj pienācīgi pasargāt ēkas un inženiertehnisko komunikāciju mezglus no, zibens radītām, spēcīgām strāvas izlādēm.
Tomēr konferences dalībnieki un referenti nenoliedza arī nākotnē paredzamo aktīvo zibensaizsardzības sistēmu kvalitatīvas pilnveidošanas iespēju, meklējot, eksperimentāli aprobējot, un vēlāk ieviešot praksē interesantas tehniskās inovācijas.
Tajā piedalījās gan pašmāju elektrotehnikas, zibens un pārsprieguma aizsardzības tehnoloģiju eksperti, gan arī prominenti speciālisti no ārvalstīm:
Belostokas tehniskās universitātes (Polija) profesors, Dr.hab.ing. Andžejs Sova un zibens un pārspriegumaizsardzības sistēmas produktu inženieri Pēters Respondeks un Tomass Smatloks (Vācija).
Ja ārvalstu viesu uzmanības centrā bija aktīvās un pasīvās zibensaizsardzības sistēmu tehniskā salīdzinājuma problēmas, un jautājumi, kas skar abu veidu sistēmu praktisko pielietojumu un to efektivitātes izvērtējumu laboratoriskās testēšanas datu interpretācijas kontekstā, tad pašmāju referenti - RTU Eneģētikas un elektrotehnikas fakultātes maģistrants, LVS 62305 tehniskais tulks, Mārtiņš Ozolnieks, ugunsdrošības eksperts, SIA "Isobalt" valdes priekšsēdētājs Valentīns Buiķis, kā arī LVS STK-48 priekšsēdētājs, SIA"OLIO Komerccentrs" valdes priekšsēdētājs Einārs Rubenis, īpaši akcentēja un detalizēti analizēja zibens un pārsprieguma aizsardzības tehniski – juridiskos un standartizācijas aspektos gan Latvijā, gan Eiropas Savienības tiesiskajā telpā.
Konferences darba gaitā tika aplūkots plašs, ar zibens un pārsprieguma aizsardzības sistēmu uzbūvi, pielietojumu un tehnisko standartizāciju saistītu jautājumu loks: sākot ar zibens spērienu iedarbības un risku novērtēšanu, ārējās zibensaizsardzības aprēķināšanas metodiku, zibensaizsardzības principu izklāstu, pasīvā un aktīvās zibensaizsardzība sistēmas principiālo atšķirību iezīmēšanu, un visbeidzot, ar jaunumiem Latvijas nacionālajā likumdošanā (tiesību aktos un tehniskos normatīvos).
Tāpat, ar daudzu praktisku piemēru palīdzību tika skaidrots, kāpēc aktīvās zibensaizsardzība ierīces savā šī brīža izstrādes stadijā nespēj pienācīgi pasargāt ēkas un inženiertehnisko komunikāciju mezglus no, zibens radītām, spēcīgām strāvas izlādēm.
Tomēr konferences dalībnieki un referenti nenoliedza arī nākotnē paredzamo aktīvo zibensaizsardzības sistēmu kvalitatīvas pilnveidošanas iespēju, meklējot, eksperimentāli aprobējot, un vēlāk ieviešot praksē interesantas tehniskās inovācijas.