Igauņi vēlas, lai arī trešo valstu enerģija tiktu aplikta ar CO2 nodokli
Foto: Igauņi vēlas, lai arī trešo valstu enerģija tiktu aplikta ar CO2 nodokli
Lai panāktu godīgu konkurenci ar trešo valstu enerģijas ražotājiem, igauņi ir apņēmušies panākt no trešajām valstīm importētās enerģijas aplikšanu ar nodokli, kas atbilst izmaksām, ko rada CO2 izmešu kvotu sistēma, šonedēļ Igaunijas Enerģētikas forumā paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mati Murds, ziņo "Diena".
Lai panāktu godīgu konkurenci ar trešo valstu enerģijas ražotājiem, igauņi ir apņēmušies panākt no trešajām valstīm importētās enerģijas aplikšanu ar nodokli, kas atbilst izmaksām, ko rada CO2 izmešu kvotu sistēma, šonedēļ Igaunijas Enerģētikas forumā paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mati Murds.
"Tirgus apstākļi patlaban nav visiem vienlīdzīgi Eiropas Savienības (ES) klimata politikas dēļ," norāda M.Murds. Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis atzīst - prasība noteikti veicinātu cenu kāpumu, taču tā varētu arī radīt labvēlīgākus apstākļus investīcijām enerģijas ražotnēs ES, tai skaitā - Baltijā.
Igaunijā enerģijas ražošanā galvenokārt izmanto degslānekli, kas ir fosilais resurss, kas rada salīdzinoši augstu siltumnīcefektu pastiprinošo gāzu izmešu daudzumu. ES katrai valstij piešķir noteiktu daudzumu izmešu kvotas. Ja ES noteiktais daudzums ir mazāks, nekā valsts radītie izmeši, kvotas jāpērk par naudu, kas tādējādi rada papildu izmaksas. Savukārt valstīs ārpus ES, kur šī klimata aizsardzības sistēma nedarbojas, enerģiju var saražot lētāk, izmantojot tos pašus klimatam nedraudzīgos resursus, tai skaitā - gāzi. Tādējādi rodas nevienlīdzīga konkurence ar ES enerģijas ražotājiem, kuri spiesti pakļauties klimata aizsardzības sistēmai, skaidro Eesti Energia prezidents Sandors Līve. Lai panāktu importētās enerģijas aplikšanu ar CO2 nodokli, Igaunija cer uz Somijas un arī citu valstu atbalstu. Par konkrētiem termiņiem, kad šo prasību Igaunija vēlas panākt, institūciju pārstāvji pagaidām nerunā.
Kā uzsver M.Murds, patlaban salīdzinoši daudz enerģijas no Krievijas iepērk Latvija. Arī Lietuva pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009.gada beigās skatās uz iespējām importēt elektrību no Krievijas, kas nozīmē, ka negodīgās konkurences situāciju Igaunijas enerģijas ražotājs Eesti Energia sajutīs vēl asāk. "Tas ir jautājums par godīgu konkurenci.
"Tirgus apstākļi patlaban nav visiem vienlīdzīgi Eiropas Savienības (ES) klimata politikas dēļ," norāda M.Murds. Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis atzīst - prasība noteikti veicinātu cenu kāpumu, taču tā varētu arī radīt labvēlīgākus apstākļus investīcijām enerģijas ražotnēs ES, tai skaitā - Baltijā.
Igaunijā enerģijas ražošanā galvenokārt izmanto degslānekli, kas ir fosilais resurss, kas rada salīdzinoši augstu siltumnīcefektu pastiprinošo gāzu izmešu daudzumu. ES katrai valstij piešķir noteiktu daudzumu izmešu kvotas. Ja ES noteiktais daudzums ir mazāks, nekā valsts radītie izmeši, kvotas jāpērk par naudu, kas tādējādi rada papildu izmaksas. Savukārt valstīs ārpus ES, kur šī klimata aizsardzības sistēma nedarbojas, enerģiju var saražot lētāk, izmantojot tos pašus klimatam nedraudzīgos resursus, tai skaitā - gāzi. Tādējādi rodas nevienlīdzīga konkurence ar ES enerģijas ražotājiem, kuri spiesti pakļauties klimata aizsardzības sistēmai, skaidro Eesti Energia prezidents Sandors Līve. Lai panāktu importētās enerģijas aplikšanu ar CO2 nodokli, Igaunija cer uz Somijas un arī citu valstu atbalstu. Par konkrētiem termiņiem, kad šo prasību Igaunija vēlas panākt, institūciju pārstāvji pagaidām nerunā.
Kā uzsver M.Murds, patlaban salīdzinoši daudz enerģijas no Krievijas iepērk Latvija. Arī Lietuva pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009.gada beigās skatās uz iespējām importēt elektrību no Krievijas, kas nozīmē, ka negodīgās konkurences situāciju Igaunijas enerģijas ražotājs Eesti Energia sajutīs vēl asāk. "Tas ir jautājums par godīgu konkurenci.
