Igaunija — optimisma burbulis vai izaugsmes ceļš Eiropai?
Jaunais tirgus apskats, ko sagatavojusi "Re&Solution" grupa, apgalvo, ka Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū nesen bija vērojams zināms optimisms. Dažu pēdējo mēnešu laikā Igaunijā ieradušies aizvien vairāk ārvalstu investoru — jo īpaši no Skandināvijas valstīm —, lai meklētu iespējamos iegādes objektus.
&SolutionJaunais tirgus apskats, ko sagatavojusi "Re&Solution" grupa, apgalvo, ka Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū nesen bija vērojams zināms optimisms. Dažu pēdējo mēnešu laikā Igaunijā ieradušies aizvien vairāk ārvalstu investoru — jo īpaši no Skandināvijas valstīm —, lai meklētu iespējamos iegādes objektus.
"Kaut arī vēl tikai pirms pusgada neviens nevēlējās pirkt īpašumus, kuru nestā peļņa bija mazāka par 10%, pēc tam dažos nesenajos biroju nekustamo īpašumu darījumos ienākums jau bija apmēram 8%, un pašlaik līdzīgā līmenī tiek plānoti vēl daži darījumi biroju un mazumtirdzniecības segmentos," saka Nēringa Rastenīte, "Re&Solution" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.
Pēdējās īpašumu izsolēs, ko organizēja valsts vai tiesu izpildītāji, bija vērojama negaidīta un grūti izskaidrojama konkurence, un izsoles sākuma cenas tika palielinātas vismaz par 20–30%. Ļoti bieži ar bankām saistītie uzņēmumi, kas specializējas īpašumu iegādē publiskajās izsolēs, nespēj pārsolīt citus optimistiskos solītājus, neraugoties uz mazākām kapitāla izmaksām un praktiski neierobežoto naudas daudzumu.
Parastos apstākļos šādi fakti liecinātu par tirgus stabilizēšanos un gaidāmo turpmāko izaugsmi. Taču patiesībā pašlaik tirgū vērojamo situāciju var izskaidrot ļoti vienkārši — galveno makroekonomikas rādītāju kritiens ir apstājies, izskatās, ka reģistrētais bezdarbs ir sācis mazināties, eksporta rādītāji liecina par stabilu pieaugumu un arī eiro valūta ir gandrīz ieviesta.
Tātad — vai tirgus tāpēc šos signālus saprot kā jauna ekonomikas cikla sākumu un gatavojas jaunai daudzsološai izaugsmei?
"Igaunija kā maza valsts joprojām ir ļoti atkarīga no stāvokļa pasaules tirgū, un to var viegli ievainot jebkura lielāku ekonomiku ietekme. Minētās pozitīvās izmaiņas lielā mērā ir veicinājis valsts sektors — valdību sniegtās garantijas, palīdzības piešķīrumi, sanācija un pat tieša privātā sektora finansēšana, piemēram, "investēšana" jauno automobiļu pircējos Vācijā. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot uzticību un tirgus likviditāti, un lielā mērā tie ir guvuši panākumus, jo īpaši nodrošinot Igaunijas eksporta pieaugumu," saka Nēringa Rastenīte, "Re&Solution" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.
Vai ir īstais laiks investīcijām, un kādi riski jāņem vērā?
Pēc investīciju nozares pārstāvju domām, 2010. gadā investori galvenokārt pievēršas primārajiem īpašumiem, bet apetīte pēc sekundārajiem aktīviem sāks palielināties tikai 2011. gadā. Lai cik liels būtu optimisms, investoriem ir jābūt informētiem par būtiskākajiem riskiem, kas apdraud Eiropas tirgus nākotnē, proti, "otrā viļņa" recesiju, mazu nomnieku pieprasījumu, valdības finansējuma trūkumu un parādu finansēšanas apsīkumu.
"Investoriem un jo īpaši vietējiem investoriem ir jābūt ļoti piesardzīgiem ieguldījumu objektu izvēlē. Galvenajam Uzmanība pamatā jāpievērš kvalitātei, kvalitātei un vēlreiz kvalitātei. Primārajiem īpašumiem patiešām ir potenciāls, tomēr ir jānovērtē sekundārie aktīvi attiecībā uz neto peļņu 7,5–8% apmērā, kas pats par sevi liecina par risku," saka Nēringa Rastenīte, "Re" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.
"Kaut arī vēl tikai pirms pusgada neviens nevēlējās pirkt īpašumus, kuru nestā peļņa bija mazāka par 10%, pēc tam dažos nesenajos biroju nekustamo īpašumu darījumos ienākums jau bija apmēram 8%, un pašlaik līdzīgā līmenī tiek plānoti vēl daži darījumi biroju un mazumtirdzniecības segmentos," saka Nēringa Rastenīte, "Re&Solution" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.
Pēdējās īpašumu izsolēs, ko organizēja valsts vai tiesu izpildītāji, bija vērojama negaidīta un grūti izskaidrojama konkurence, un izsoles sākuma cenas tika palielinātas vismaz par 20–30%. Ļoti bieži ar bankām saistītie uzņēmumi, kas specializējas īpašumu iegādē publiskajās izsolēs, nespēj pārsolīt citus optimistiskos solītājus, neraugoties uz mazākām kapitāla izmaksām un praktiski neierobežoto naudas daudzumu.
Parastos apstākļos šādi fakti liecinātu par tirgus stabilizēšanos un gaidāmo turpmāko izaugsmi. Taču patiesībā pašlaik tirgū vērojamo situāciju var izskaidrot ļoti vienkārši — galveno makroekonomikas rādītāju kritiens ir apstājies, izskatās, ka reģistrētais bezdarbs ir sācis mazināties, eksporta rādītāji liecina par stabilu pieaugumu un arī eiro valūta ir gandrīz ieviesta.
Tātad — vai tirgus tāpēc šos signālus saprot kā jauna ekonomikas cikla sākumu un gatavojas jaunai daudzsološai izaugsmei?
"Igaunija kā maza valsts joprojām ir ļoti atkarīga no stāvokļa pasaules tirgū, un to var viegli ievainot jebkura lielāku ekonomiku ietekme. Minētās pozitīvās izmaiņas lielā mērā ir veicinājis valsts sektors — valdību sniegtās garantijas, palīdzības piešķīrumi, sanācija un pat tieša privātā sektora finansēšana, piemēram, "investēšana" jauno automobiļu pircējos Vācijā. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot uzticību un tirgus likviditāti, un lielā mērā tie ir guvuši panākumus, jo īpaši nodrošinot Igaunijas eksporta pieaugumu," saka Nēringa Rastenīte, "Re&Solution" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.
Vai ir īstais laiks investīcijām, un kādi riski jāņem vērā?
Pēc investīciju nozares pārstāvju domām, 2010. gadā investori galvenokārt pievēršas primārajiem īpašumiem, bet apetīte pēc sekundārajiem aktīviem sāks palielināties tikai 2011. gadā. Lai cik liels būtu optimisms, investoriem ir jābūt informētiem par būtiskākajiem riskiem, kas apdraud Eiropas tirgus nākotnē, proti, "otrā viļņa" recesiju, mazu nomnieku pieprasījumu, valdības finansējuma trūkumu un parādu finansēšanas apsīkumu.
"Investoriem un jo īpaši vietējiem investoriem ir jābūt ļoti piesardzīgiem ieguldījumu objektu izvēlē. Galvenajam Uzmanība pamatā jāpievērš kvalitātei, kvalitātei un vēlreiz kvalitātei. Primārajiem īpašumiem patiešām ir potenciāls, tomēr ir jānovērtē sekundārie aktīvi attiecībā uz neto peļņu 7,5–8% apmērā, kas pats par sevi liecina par risku," saka Nēringa Rastenīte, "Re" Baltijas Investīciju un izpētes nodaļas vadītāja.