Igaunijas ūdens piegādes stacijas plāno no notekūdeņu nogulsnēm ražot gāzi un elektrību
Foto: Igaunijas ūdens piegādes stacijas plāno no notekūdeņu nogulsnēm ražot gāzi un elektrību
Tartu, Rakveres un Kuresāres ūdens piegādes stacijas plāno no notekūdeņu nogulsnēm sākt ražot gāzi un elektrību, raksta laikraksts "Postimees".
Tartu, Rakveres un Kuresāres ūdens piegādes stacijas plāno no notekūdeņu nogulsnēm sākt ražot gāzi un elektrību, raksta laikraksts "Postimees".
"Pasaulē tas tiek darīts jau sen," stāstīja akciju sabiedrības "Kuressaare Veevark" valdes loceklis Illars Nots.
Kuresāres ūdens piegādes stacija plāno jau līdz nākamā gada beigām uzstādīt iekārtas, ar kuru palīdzību no notekūdeņu nogulsnēm varēs ražot elektrību. "Šādi mēs saražotu lielāko daļu mums nepieciešamās elektrības," skaidroja Nots. "Ja paliks pāri, tad esam gatavi iegūto enerģiju pārdot uzņēmumam "Eesti Energia"," viņš piebilda.
Notekūdeņu attīrīšanas stacijā tiek plānots uzstādīt elektroģeneratoru, kura jauda ir 100 kilovati stundā. Kopējo investīciju izmaksas būs 60 līdz 100 miljoni kronu. Nots uzskata, ka tieši investīciju lielo izmaksu dēļ šī prakse Igaunijā vēl nav īpaši izplatīta. Tomēr saskaņā ar viņa sacīto ieguldījumi tiek atpelnīti aptuveni desmit gadu laikā. "Tā kā atrodamies uz salas, tad, jo vairāk atkritumu uz vietas izmantojam, jo lētāk tas visiem sanāk," Nots piebilda.
Arī uzņēmums "Tartu Veevärk" plāno lietderīgi izmantot notekūdeņu nogulsnes. Uzņēmuma vadītājs Tomass Kaps atklāja, ka patlaban tiek pētīts, vai izdevīgāk ir ražot elektrību vai izmantot iegūto biogāzi autobusu šķidrās degvielas ražošanai.
"Pasaulē tas tiek darīts jau sen," stāstīja akciju sabiedrības "Kuressaare Veevark" valdes loceklis Illars Nots.
Kuresāres ūdens piegādes stacija plāno jau līdz nākamā gada beigām uzstādīt iekārtas, ar kuru palīdzību no notekūdeņu nogulsnēm varēs ražot elektrību. "Šādi mēs saražotu lielāko daļu mums nepieciešamās elektrības," skaidroja Nots. "Ja paliks pāri, tad esam gatavi iegūto enerģiju pārdot uzņēmumam "Eesti Energia"," viņš piebilda.
Notekūdeņu attīrīšanas stacijā tiek plānots uzstādīt elektroģeneratoru, kura jauda ir 100 kilovati stundā. Kopējo investīciju izmaksas būs 60 līdz 100 miljoni kronu. Nots uzskata, ka tieši investīciju lielo izmaksu dēļ šī prakse Igaunijā vēl nav īpaši izplatīta. Tomēr saskaņā ar viņa sacīto ieguldījumi tiek atpelnīti aptuveni desmit gadu laikā. "Tā kā atrodamies uz salas, tad, jo vairāk atkritumu uz vietas izmantojam, jo lētāk tas visiem sanāk," Nots piebilda.
Arī uzņēmums "Tartu Veevärk" plāno lietderīgi izmantot notekūdeņu nogulsnes. Uzņēmuma vadītājs Tomass Kaps atklāja, ka patlaban tiek pētīts, vai izdevīgāk ir ražot elektrību vai izmantot iegūto biogāzi autobusu šķidrās degvielas ražošanai.
