Igaunijas zinātnieki brīdina par "Nord Stream" gāzes vada vides apdraudējuma riskiem
Foto: Igaunijas zinātnieki brīdina par "Nord Stream" gāzes vada vides apdraudējuma riskiem
Igaunijas Zinātņu akadēmija valsts prezidentam un premjerministram ir nosūtījusi vēstuli, kurā ir izteikts viedoklis, ka gāzes caurules būvniecība Igaunijas teritoriālo ūdeņu tuvumā ir nopietna vides problēma, tādēļ Igaunijai ir jāizveido profesionāla komisija gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu izanalizēšanai, raksta laikraksts "Postimees".
Igaunijas Zinātņu akadēmija valsts prezidentam un premjerministram ir nosūtījusi vēstuli, kurā ir izteikts viedoklis, ka gāzes caurules būvniecība Igaunijas teritoriālo ūdeņu tuvumā ir nopietna vides problēma, tādēļ Igaunijai ir jāizveido profesionāla komisija gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu izanalizēšanai, raksta laikraksts "Postimees".
Pēc speciālistu vērtējuma, gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu caurlūkošana ir nepieciešama, lai konstatētu apstākļus, kuri varētu apdraudēt Igaunijas vidi, un lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams iesniegt pretargumentus gāzes vada būvniecības apturēšanai vai novilcināšanai.
"Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem," laikrakstam "Postimees" apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere.
Pirmkārt, Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā. Precīzs Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla "Der Spiegel" aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu.
Gāzes vada ziņojumā ir minēts, ka jūras gultne plānotajā teritorijā ir pārmeklēta un ceļā esošie sprādzienbīstamie materiāli ir uzieti, tos tiek plānots deaktivizēt, kas parasti tiek darīts ar spridzināšanas palīdzību.
Pēc speciālistu vērtējuma, gāzes vada vides ietekmes izvērtēšanas materiālu caurlūkošana ir nepieciešama, lai konstatētu apstākļus, kuri varētu apdraudēt Igaunijas vidi, un lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams iesniegt pretargumentus gāzes vada būvniecības apturēšanai vai novilcināšanai.
"Baltijas jūrā plānotais gāzes vads pašreizējā veidā draud iznīcināt dzīvību Baltijas jūrā uz laiku līdz 300 gadiem," laikrakstam "Postimees" apgalvoja Tallinas Tehniskās universitātes Kibernētikas institūta vadošais zinātnieks Tarmo Somere.
Pirmkārt, Baltijas jūru var apdraudēt Otrā pasaules kara laikā nogrimušo spridzekļu iznīcināšana gāzes vada plānotajā teritorijā. Precīzs Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas, spridzekļu un dzīvsudraba daudzums nav zināms, jo šo informāciju kara laika sabiedrotie joprojām glabā noslēpumā, tomēr, pēc vācu žurnāla "Der Spiegel" aplēsēm, piemēram, nogremdētā dzīvsudraba daudzums var sasniegt pat 1000 tonnu.
Gāzes vada ziņojumā ir minēts, ka jūras gultne plānotajā teritorijā ir pārmeklēta un ceļā esošie sprādzienbīstamie materiāli ir uzieti, tos tiek plānots deaktivizēt, kas parasti tiek darīts ar spridzināšanas palīdzību.