Igaunijā būvspeciālistu sertifikācijas pretinieki ir inženieri ar zemu kvalifikāciju
19. janvārī notika seminārs par Igaunijas pieredzi būvniecības kvalitātes nodrošināšanā, izmantojot būvspeciālistu kompetences prasību sistēmu. Seminārs bija ieplānots arhitektiem, būvspeciālistu sertificēšanas institūcijām, ar būvniecību saistīto ministriju un Saeimas pārstāvjiem. Semināru vadīja Igaunijas būvspeciālistu sertificēšanas institūcijas vadītājs Heiki Meos.
Viņš pastāstīja, ka Igaunija ir uzsākusi sadarbību ar Somiju par būvspeciālistu kompetences prasību konsolidēšanu. Semināra dalībnieki tika informēti par Somijas būvspeciālistu sertificēšanas principiem, varēja iepazīties ar Somijas sertificēto inženieru saraksta apkopojumu.
Seminārā radās pārliecība, ka:
- gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Somijā būvspeciālistu sertificēšanas procesi notiek pēc viena standarta – EN ISO 17024 "Vispārīgas prasības personu sertificēšanas institūcijām".
- Igaunijā tāpat kā Latvijā ir būvuzņēmēju reģistrs, kurā reģistrē uzņēmējus, tikai tad, ja viņiem pastāvīgā darbā ir vismaz viens atbildīgais speciālists. Atļautā darbības joma ir atbilstoša atbildīgā speciālista apstiprinātās būvprakses jomai.
- Igaunijā būvspeciālistu sertificēšanas institūcija pretendenta dokumentus izvērtēšanai pieņem tikai tad, ja būvspeciālistam ir piecu gadu mācību programmas augstākā izglītība un vismaz divi gadi atbilstošā būvprakse.
- Atšķirīgi: Igaunijā Sertificēšanas institūcijas noteiktos pretendenta dokumentus izvērtē divi anonīmi Igaunijas Inženieru padomes akceptēti eksperti. Ekspertu slēdzienus un priekšlikumus aizklātā balsošanā izvērtē Novērtēšanas komisija septiņu cilvēku sastāvā. Būvprakses sertifikātus izsniedz centralizēta sertificēšanas institūcija.
- Igaunijā tāpat, kā Latvijā, speciālistu reģistrācija ir par budžeta, līdzekļiem, bet par ekspertu un Novērtēšanas komisijas darbu un ar procesu saistītajiem izdevumiem maksā pretendents. Igaunijā samaksas lielums ir diferencēts – ja procesa realizācijai ir jāpiesaista augstākas kompetences eksperts, samaksa ir augstāka.
- Igaunijā (arī Somijā) tāpat, kā Latvijā, sertificētos būvinženierus pārsertificē ik pēc pieciem gadiem.
- Igaunijā tāpat kā Latvijā resertifikācijā prasa apliecinājumus par darbu un kvalifikācijas celšanu. Kritēriji abās valstīs ir līdzīgi.
- Igaunijā tāpat kā Latvijā top jauns Būvniecības likums, kurā būvspeciālistu kompetences prasības ir būtiski paaugstinātas.
- Igaunijā tāpat kā Latvijā pret būvspeciālistu kompetences izvērtēšanu- sertifikāciju iestājas tie uzņēmumi un institūcijas, kuru kompetence ir zema un iespējas nelielas, jo ar savu sertifikātu gribas pelnīt vairākās vietās un uzņēmumos vienlaicīgi.
LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: "Semināra dalībnieki uzskata, ka pasākums bija profesionāls un saistošs, tas faktiski deva atbildes uz visiem mūsu valstī citādi domājošo apgalvojumiem par to, ka Igaunijā no būvspeciālista, kas vēlas iegūt patstāvīgas prakses tiesības, neko neprasa."
Informācija un bilde no www.buvinzenierusavieniba.lv