Igauņu konsekvence un latviešu neizlēmība
Šomēnes Latviju sasniedza ziņa, ka Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisija ir apmierinājusi Igaunijas būvniecības uzņēmumu kolektīvo sūdzību pret Merko Ehitus līdzdalību savas valsts konkursos.
Šomēnes Latviju sasniedza ziņa, ka Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisija ir apmierinājusi Igaunijas būvniecības uzņēmumu kolektīvo sūdzību pret Merko Ehitus līdzdalību savas valsts konkursos.
Iemesls šādai Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisijas rīcībai ir fakts, ka Merko Ehitus, kas pašlaik piedalās būvniecības tirgū, ir pilnīgi jauns, pirms dažiem mēnešiem dibināts uzņēmums, kam nav nekādas iepriekšējas pieredzes būvniecībā, kā to prasa likums. Ir saprotama uzņēmuma vēlme izdzīvot, izmantojot likumā paredzētās iespējas. Jaunais uzņēmums visdrīzāk dibināts, lai izvairītos no iespējamas daudzu miljonu latu soda naudas maksāšanas. Tas var notikt, ja krimināllieta pret agrāko Merko Ehitus par aizdomām vairākkārtīgā korupcijā beigsies kompānijai neveiksmīgi. Iespējama arī uzņēmuma pilnīga likvidācija.
Šāda Igaunijas komisijas rīcība ir ne tikai loģiska un konsekventa, bet arī rada virkni jautājumu attiecībā uz Latvijas valsts institūciju darbību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci valsts iepirkumos.
Latvijas SIA Merks, kura ir Merko Ehitus 100% piederošs uzņēmums, kopā ar Igaunijas uzņēmumu tika izslēgts no pretendentu saraksta konkursā par Latvijas Nacionālās Bibliotēkas celtniecību, jo vienīgais atteicās parakstīt pretkorupcijas deklarāciju. Vēlāk parādījās arī informācija par apsūdzībām korupcijā. Vai ir pieņemami, ka kompānija ar šādu reputāciju piedalās valsts pasūtījumu izpildē?
Igauņu konsekventā rīcība vēl skaidrāk izgaismo latvisko neizlēmību vairākos svarīgos jautājumos, kas skar būvniecības tirgus sakārtošanu. Ir skaidri zināms, ka zemākās cenas princips izkropļo tirgu un mazina būvniecības kvalitāti. Vai kaut kas tiek darīts, lai to novērstu ? Nē. Nav apšaubāms, ka sociālā nodokļa nomaksas apjoms ir labākais indikators kompānijas godīgumam, jo pierāda, ka algas netiek maksātas "aploksnēs". Vai tas tiek ņemts vērā publiskos iepirkumos? Nē.
Vai kompānijas, kuras pieļāvušas atkārtotus rupjus profesionālās darbības pasākumus tiek izslēgtas no būvkomersantu reģistra un tām tiek liegts piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos? Nē. Šādus un līdzīgus jautājumus var uzdot ļoti daudz. Visi to zina, bet godīgas konkurences stiprināšanai nav praktiska atbalsta.
Pastiprinātas konkurences dēļ godīgai kompānijai, kura nomaksā visus nodokļus uzvarēt publiskos konkursos kļūst arvien grūtāk, nodokļu nemaksātājiem palīdz tas pats zemākās cenas princips. Būtu laiks izsludināt tādus publiskā iepirkuma noteikumus, kuri ļautu tajos piedalīties tikai kompānijām, kuru reputāciju neapēno jebkādi profesionālās darbības pārkāpumi.
Jau otro gadu pēc kārtas ar būvniecību saistītās nevalstiskās organizācijas un "Sabiedrība par atklātību - Delna" kopīgiem spēkiem, atstājot pagātnē savstarpējo nesaprašanos, sagatavo un iesniedz valsts augstākajām atbildīgajām institūcijām dokumentu "Būvniecības problēmas un priekšlikumi būvniecības pārvaldes un ar būvniecības procesu saistītās likumdošanas pilnveidošanai".
Pēdējā gada laikā veiktos pārkārtojumus būvniecības procesa normatīvajā bāzē Ekonomikas ministrija vadībā var uzskatīt par formāliem uzlabojumiem, jo galvenās problēmas - nelegālā darbaspēka izmantošana, nodokļu nemaksāšana, godīgas konkurences trūkums, korupcijas novēršana - ne tikai palikuša neatrisinātas, bet ievērojami saasinājušās.
Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka sarežģījusies ekonomiskā situācija, bet arī tāpēc, ka valsts augstākā vadība nav savlaicīgi spējusi novērtēt šo problēmu atrisināšanas pozitīvo ietekmi uz ekonomisko klimatu valstī, tai skaitā inflācijas samazināšanu, iekasēto nodokļu apjoma palielināšanu un godīgas konkurences principu nostiprināšanu biznesa vidē.
Solis pareizajā virzienā ir pagājušajā nedēļā parakstītais sadarbības Memorands par kopīgu rīcību Latvijas būvniecības industrijas sakārtošanu starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un nevalstiskajām organizācijām. Par šīs sadarbības Memoranda galvenajiem uzdevumiem definēti - nelegālā darbaspēka izmantošanas samazināšana; nenomaksāto nodokļu apjoma samazināšana, godīgas konkurences publiskajos iepirkumos nodrošināšana, kā arī būvkomersantu reģistra sakārtošanas pabeigšana. Tomēr bez izlēmības un mērķtiecības arī šis memorands var palikt tikai labas gribas žests un papīru kalni.
Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisijas konkrētā rīcība var kalpot par piemēru Latvijas institūcijām, kādi soļi sagaidāmi Memoranda darbības iznākumā.
Ar cieņu,
Valdis Birkavs - Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības Valdes priekšsēdētājs
Inese Voika - Sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle
Papildus informācija: Valdis.Birkavs@gmail.com
Iemesls šādai Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisijas rīcībai ir fakts, ka Merko Ehitus, kas pašlaik piedalās būvniecības tirgū, ir pilnīgi jauns, pirms dažiem mēnešiem dibināts uzņēmums, kam nav nekādas iepriekšējas pieredzes būvniecībā, kā to prasa likums. Ir saprotama uzņēmuma vēlme izdzīvot, izmantojot likumā paredzētās iespējas. Jaunais uzņēmums visdrīzāk dibināts, lai izvairītos no iespējamas daudzu miljonu latu soda naudas maksāšanas. Tas var notikt, ja krimināllieta pret agrāko Merko Ehitus par aizdomām vairākkārtīgā korupcijā beigsies kompānijai neveiksmīgi. Iespējama arī uzņēmuma pilnīga likvidācija.
Šāda Igaunijas komisijas rīcība ir ne tikai loģiska un konsekventa, bet arī rada virkni jautājumu attiecībā uz Latvijas valsts institūciju darbību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci valsts iepirkumos.
Latvijas SIA Merks, kura ir Merko Ehitus 100% piederošs uzņēmums, kopā ar Igaunijas uzņēmumu tika izslēgts no pretendentu saraksta konkursā par Latvijas Nacionālās Bibliotēkas celtniecību, jo vienīgais atteicās parakstīt pretkorupcijas deklarāciju. Vēlāk parādījās arī informācija par apsūdzībām korupcijā. Vai ir pieņemami, ka kompānija ar šādu reputāciju piedalās valsts pasūtījumu izpildē?
Igauņu konsekventā rīcība vēl skaidrāk izgaismo latvisko neizlēmību vairākos svarīgos jautājumos, kas skar būvniecības tirgus sakārtošanu. Ir skaidri zināms, ka zemākās cenas princips izkropļo tirgu un mazina būvniecības kvalitāti. Vai kaut kas tiek darīts, lai to novērstu ? Nē. Nav apšaubāms, ka sociālā nodokļa nomaksas apjoms ir labākais indikators kompānijas godīgumam, jo pierāda, ka algas netiek maksātas "aploksnēs". Vai tas tiek ņemts vērā publiskos iepirkumos? Nē.
Vai kompānijas, kuras pieļāvušas atkārtotus rupjus profesionālās darbības pasākumus tiek izslēgtas no būvkomersantu reģistra un tām tiek liegts piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos? Nē. Šādus un līdzīgus jautājumus var uzdot ļoti daudz. Visi to zina, bet godīgas konkurences stiprināšanai nav praktiska atbalsta.
Pastiprinātas konkurences dēļ godīgai kompānijai, kura nomaksā visus nodokļus uzvarēt publiskos konkursos kļūst arvien grūtāk, nodokļu nemaksātājiem palīdz tas pats zemākās cenas princips. Būtu laiks izsludināt tādus publiskā iepirkuma noteikumus, kuri ļautu tajos piedalīties tikai kompānijām, kuru reputāciju neapēno jebkādi profesionālās darbības pārkāpumi.
Jau otro gadu pēc kārtas ar būvniecību saistītās nevalstiskās organizācijas un "Sabiedrība par atklātību - Delna" kopīgiem spēkiem, atstājot pagātnē savstarpējo nesaprašanos, sagatavo un iesniedz valsts augstākajām atbildīgajām institūcijām dokumentu "Būvniecības problēmas un priekšlikumi būvniecības pārvaldes un ar būvniecības procesu saistītās likumdošanas pilnveidošanai".
Pēdējā gada laikā veiktos pārkārtojumus būvniecības procesa normatīvajā bāzē Ekonomikas ministrija vadībā var uzskatīt par formāliem uzlabojumiem, jo galvenās problēmas - nelegālā darbaspēka izmantošana, nodokļu nemaksāšana, godīgas konkurences trūkums, korupcijas novēršana - ne tikai palikuša neatrisinātas, bet ievērojami saasinājušās.
Kāpēc? Ne tikai tāpēc, ka sarežģījusies ekonomiskā situācija, bet arī tāpēc, ka valsts augstākā vadība nav savlaicīgi spējusi novērtēt šo problēmu atrisināšanas pozitīvo ietekmi uz ekonomisko klimatu valstī, tai skaitā inflācijas samazināšanu, iekasēto nodokļu apjoma palielināšanu un godīgas konkurences principu nostiprināšanu biznesa vidē.
Solis pareizajā virzienā ir pagājušajā nedēļā parakstītais sadarbības Memorands par kopīgu rīcību Latvijas būvniecības industrijas sakārtošanu starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un nevalstiskajām organizācijām. Par šīs sadarbības Memoranda galvenajiem uzdevumiem definēti - nelegālā darbaspēka izmantošanas samazināšana; nenomaksāto nodokļu apjoma samazināšana, godīgas konkurences publiskajos iepirkumos nodrošināšana, kā arī būvkomersantu reģistra sakārtošanas pabeigšana. Tomēr bez izlēmības un mērķtiecības arī šis memorands var palikt tikai labas gribas žests un papīru kalni.
Igaunijas valsts pasūtījumu strīdus komisijas konkrētā rīcība var kalpot par piemēru Latvijas institūcijām, kādi soļi sagaidāmi Memoranda darbības iznākumā.
Ar cieņu,
Valdis Birkavs - Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības Valdes priekšsēdētājs
Inese Voika - Sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle
Papildus informācija: Valdis.Birkavs@gmail.com
