Ignalinas AES slēgšana var likt samazināt elektroenerģijas patēriņu gan Lietuvā, gan Latvijā
Foto: Ignalinas AES slēgšana var likt samazināt elektroenerģijas patēriņu gan Lietuvā, gan Latvijā
Nespējot pārliecināt citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis par nepieciešamību pagarināt Ignalinas atomelektrostacijas darbu pēc 2009.gada beigām, Lietuvai var nākties nopietni ierobežot elektroenerģijas patēriņu, paziņojis vecās AES darba pagarināšanas lobēšanai izveidotās komisijas vadītājs Aleksandrs Abišala.
Nespējot pārliecināt citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis par nepieciešamību pagarināt Ignalinas atomelektrostacijas darbu pēc 2009.gada beigām, Lietuvai var nākties nopietni ierobežot elektroenerģijas patēriņu, paziņojis vecās AES darba pagarināšanas lobēšanai izveidotās komisijas vadītājs Aleksandrs Abišala.
Pēc viņa teiktā, Latvijas situācija ir vēl krietni sliktāka, otrdien vēsta Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Vienlaikus viņš atzinis, ka sarunās par Ignalinas AES darba turpināšanas iespējām cerības pastāvējušas līdz pat beidzamajai minūtei, bet galvenais Lietuvas neveiksmes cēlonis bijusi ES prezidētājvalsts Francijas nevēlēšanās kaitēt "atdzimstošās atomenerģētikas popularitātei" un daudzu dalībvalstu bažas par drošības aspektiem, jo "daudziem Ignalinas reaktors joprojām saistās ar Černobiļas reaktoru".
"Ja mēs vienpusējā kārtā pieņemtu lēmumu turpināt AES darbu, tā būtu katastrofa Eiropas Savienībai, pirmām kārtām tās kodolenerģētikai, kura sāk atgūt zināmu popularitāti. Tas radītu precedentu un atvērtu Pandoras lādi attiecībā uz citām valstīm," piebildis Abišala, kura pilnvaru termiņš beidzas.
Jau ziņots, ka ES atteikusies apspriest jautājumu par Ignalinas AES slēgšanas termiņu atlikšanu, lai gan Lietuvas politiķi centušies to aktīvi lobēt. ES atgādinājusi, ka Lietuva šīs saistības uzņēmās, stājoties savienībā.
Pēc Abišalas teiktā, galvenā Lietuvas problēma joprojām ir izolācija no pasaules enerģētikas tirgiem, jo visu veidu enerģija tiek piegādāta vienīgi no Krievijas.
Pēc viņa teiktā, Latvijas situācija ir vēl krietni sliktāka, otrdien vēsta Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Vienlaikus viņš atzinis, ka sarunās par Ignalinas AES darba turpināšanas iespējām cerības pastāvējušas līdz pat beidzamajai minūtei, bet galvenais Lietuvas neveiksmes cēlonis bijusi ES prezidētājvalsts Francijas nevēlēšanās kaitēt "atdzimstošās atomenerģētikas popularitātei" un daudzu dalībvalstu bažas par drošības aspektiem, jo "daudziem Ignalinas reaktors joprojām saistās ar Černobiļas reaktoru".
"Ja mēs vienpusējā kārtā pieņemtu lēmumu turpināt AES darbu, tā būtu katastrofa Eiropas Savienībai, pirmām kārtām tās kodolenerģētikai, kura sāk atgūt zināmu popularitāti. Tas radītu precedentu un atvērtu Pandoras lādi attiecībā uz citām valstīm," piebildis Abišala, kura pilnvaru termiņš beidzas.
Jau ziņots, ka ES atteikusies apspriest jautājumu par Ignalinas AES slēgšanas termiņu atlikšanu, lai gan Lietuvas politiķi centušies to aktīvi lobēt. ES atgādinājusi, ka Lietuva šīs saistības uzņēmās, stājoties savienībā.
Pēc Abišalas teiktā, galvenā Lietuvas problēma joprojām ir izolācija no pasaules enerģētikas tirgiem, jo visu veidu enerģija tiek piegādāta vienīgi no Krievijas.