Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaita
2007. gada 5. oktobrī noslēdzies nozīmīgs Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) rekonstrukcijas posms: nodots ekspluatācijā jauns, jaudīgs un moderns dabasgāzes pārsūknēšanas agregāts.
IPKG – objekts, kas nozīmīgs ne tika Latvijas, bet arī vairāku tuvāko kaimiņvalstu drošas un stabilas dabasgāzes apgādes garantēšanā ziemas periodā, un ir izšķiroši nozīmīgs Latvijas, Baltijas valstu un Krievijas ZR apgabalu dabasgāzes apgādes mezglu punkts.
Krātuves droša un efektīva ekspluatācija atkarīga no vairākiem būtiskiem aspektiem, galvenais no kuriem - optimāls iekārtu tehniskais stāvoklis un to drošas ekspluatācijas garantēšana. Tas panākama, metodiski un plānveidīgi rekonstruējot gāzes krātuves tehniskos mezglus – gāzes savākšanas punktus, kompresoru cehus, gāzes pārvadus, darba un kontrolurbumus, kā arī uzlabojot vides drošības nosacījumus.
Ja pirms rekonstrukcijas 1. kārtas pabeigšanas IPKG 1. kompresoru cehā darbojās 13 gāzes pārsūknēšanas agregāti ar kopējo iesūknēšanas jaudu 7 miljoni m3/diennaktī, to darbināšanai izlietoto deggāzes apjomu – 5% un eļļas sezonālo patēriņu – 150 tonnas, tad pēc 1. kārtas pabeigšanas jaunā "Dresser" tipa kompresora (iekārtas jauda – 11 MW, gāzes iesūknēšanas jauda – 5 miljoni m3/diennaktī) darbināšanai nepieciešami vien 1,3% deggāzes un 3,5 tonnas eļļas.
Krātuves tilpums ir 4,47 miljardi m3, 2,15 miljardi m3 no tiem ir bufer-, bet 2,32 miljardi m3 aktīvā gāze. Šis gāzes apjoms var tikt iesūknēts krātuvē vasaras periodā un padots četru valstu patērētājiem apkures sezonas laikā.
Dabasgāzes uzglabāšanai izmantojamo iegulu rajons IPGK ir aptuveni 15 km2 liels.
Abu IPGK kompresoru cehu gāzes pārsūknēšanas agregātu summārā jauda ir 33,8 MW (1. ceham – 11 MW, 2. ceham – 22,8 MW). 93 no 180 no IPKG urbumiem, tiek izmantoti dabasgāzes iesūknēšanai un ieguvei, pārējie ir kontrolurbumi.
IPGK ir trīs gāzes savākšanas punkti, divi no kuriem jau pilnīgi rekonstruēti.
Līdz ar trešā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcijas noslēgumu būs pabeigta arī visu galveno krātuves tehnisko mezglu rekonstrukcija.
Jau vairākus gadus tiek pakāpeniski un plānveidīgi rekonstruēti arī IPGK urbumi.
Aizvadītajos desmit gados paplašinājies arī IPGK gāzes apgādes areāls: 2004. gadā pirmo reizi šajā periodā no IPGK dabasgāze piegādāta arī patērētājiem Lietuvā.
Krātuves droša un efektīva ekspluatācija atkarīga no vairākiem būtiskiem aspektiem, galvenais no kuriem - optimāls iekārtu tehniskais stāvoklis un to drošas ekspluatācijas garantēšana. Tas panākama, metodiski un plānveidīgi rekonstruējot gāzes krātuves tehniskos mezglus – gāzes savākšanas punktus, kompresoru cehus, gāzes pārvadus, darba un kontrolurbumus, kā arī uzlabojot vides drošības nosacījumus.
Foto: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaita; autors: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaitaPēc rekonstrukcijas pabeigšanas, IPGK 1. kompresoru ceha tehniskās iekārtas pilnīgi atbilst visstriktākajām tehniskajā,, darba un vides drošības normām. Iekārtas ir modernas, to summārie ekspluatācijas izdevumi, salīdzinot ar vecajiem 1. ceha kompresoriem, būtiski samazināsies gan uz plānveida apsekošanas un remontdarbu, gan izlietotā eļļas un deggāzes daudzuma rēķina.
Ja pirms rekonstrukcijas 1. kārtas pabeigšanas IPKG 1. kompresoru cehā darbojās 13 gāzes pārsūknēšanas agregāti ar kopējo iesūknēšanas jaudu 7 miljoni m3/diennaktī, to darbināšanai izlietoto deggāzes apjomu – 5% un eļļas sezonālo patēriņu – 150 tonnas, tad pēc 1. kārtas pabeigšanas jaunā "Dresser" tipa kompresora (iekārtas jauda – 11 MW, gāzes iesūknēšanas jauda – 5 miljoni m3/diennaktī) darbināšanai nepieciešami vien 1,3% deggāzes un 3,5 tonnas eļļas.
Foto: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaita; autors: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaitaIPGK ir trešā lielākā dabīgās gāzes krātuve Eiropā, kuras smilšakmens kolektorslānis atrodas 680–750m dziļumā, un tā biezums ir vidēji 50 m.
Krātuves tilpums ir 4,47 miljardi m3, 2,15 miljardi m3 no tiem ir bufer-, bet 2,32 miljardi m3 aktīvā gāze. Šis gāzes apjoms var tikt iesūknēts krātuvē vasaras periodā un padots četru valstu patērētājiem apkures sezonas laikā.
Dabasgāzes uzglabāšanai izmantojamo iegulu rajons IPGK ir aptuveni 15 km2 liels.
Abu IPGK kompresoru cehu gāzes pārsūknēšanas agregātu summārā jauda ir 33,8 MW (1. ceham – 11 MW, 2. ceham – 22,8 MW). 93 no 180 no IPKG urbumiem, tiek izmantoti dabasgāzes iesūknēšanai un ieguvei, pārējie ir kontrolurbumi.
IPGK ir trīs gāzes savākšanas punkti, divi no kuriem jau pilnīgi rekonstruēti.
Līdz ar trešā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcijas noslēgumu būs pabeigta arī visu galveno krātuves tehnisko mezglu rekonstrukcija.
Jau vairākus gadus tiek pakāpeniski un plānveidīgi rekonstruēti arī IPGK urbumi.
Foto: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaita; autors: Inčukalna pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas darbu gaitaLaika periodā no 1997. līdz 2006. gadam gāzes iesūknēšanas apjoms IPGK ir mainījies sekojoši: ja 1997. gadā pie 2,145 miljardiem m3 bufergāzes krātuvē iesūknēja vien 1, 781 miljardu m3 aktīvās gāzes, tad jau 2001. gadā aktīvās gāzes apjoms "pārkāpa" 2 miljardu m3 slieksni, 2006. gadā sasniedzot 2,325 miljardus m3.
Aizvadītajos desmit gados paplašinājies arī IPGK gāzes apgādes areāls: 2004. gadā pirmo reizi šajā periodā no IPGK dabasgāze piegādāta arī patērētājiem Lietuvā.
