Inflācijas ietekme uz būvniecības sektora procesiem: 2007.g.-2008. gada pirmā puse
Foto: Inflācijas ietekme uz būvniecības sektora procesiem: 2007.g.-2008. gada pirmā puse
Inflācijas ietekme uz Latvijas būvniecības sektora norisēm aizvadītajos divos gados – un īpaši pērn, bijusi ļoti negatīva. Daži analītiķi pat uzskata, ka tā bijusi graujoša. Tomēr šāds apgalvojums, lai arī tuvs patiesībai, neko neizsaka par to, kādi mehānismi, kādi sadārdzinājuma algoritmi un kādi tirgus konjuktūras procesi stimulējuši šādas situācijas izveidošanos.
| Inflācijas
ietekme uz būvniecības sektora procesiem: 2007.g.-2008. gada pirmā puse |
|
|
|
|
Nav noslēpums, ka inflācija ir komplicēts makroekonomisks "lielums", kura dinamikas analīze vienā tautsaimniecības nozarē neizbēgami noved pie citu nozaru norišu izvērtēšanas, jo savienoto trauku princips inflācijas procesu izvērtējumā iezīmējas īpaši izteikti. Bez tam, inflācijas procesu izvērtējumā jārēķinās ar dažāda līmeņa "inflācijas komponentu" ietekmi uz ekonomisko procesu stabilitāti un attīstības virzienu kopumā – jo ne viss, ko mēs bieži vien uzskatām par vienas vai vairāku valstu mērogos ietekmējamu un vadāmu situāciju, tāds arī ir. Pilnībā lokāli vadāma nav arī inflācijas ietekme uz būvniecības sektora attīstību Latvijā un mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs. Inflācijas procesi ir reģionāli, tie nav lokāli – atsevišķās valstīs variē tikai to ietekmes dziļums un vissmagāk skartās tautsaimniecības un finanšu sfēras. Par inflācijas "lietu dabu" Inflācijas negatīvās sekas visasāk jūtamas tā dēvētajās finanšu un resursu ietilpīgajās sfērās – rūpniecībā, enerģētikā, būvniecībā, kur summārais inflācijas procents veidojas no atsevišķu komponentu – izejvielu, ražošanas izmaksu, energoresursu, transporta izmaksu utt. sadārdzinājuma, un rezultātā ir visai iespaidīgs. Būvniecība ir viena no nozarēm, kas, ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, visātrāk un visizteiktāk reaģē uz visa veida produktu un pakalpojumu cenu kāpumu. It sevišķi, ja šim kāpumam ir ilglaicīgs raksturs un nav vērojami centieni ar makroekonomiskiem vai pat politiskiem līdzekļiem šo kāpumu apturēt un stabilizēt situāciju valsts tautsaimniecībā. Daudzkārt ir izskanējuši apgalvojumi, ka nav vērts lolot ilūzijas par drīzu situācijas uzlabošanos Latvijas būvniecības sektorā, jo vēl arvien ir daudz neatrisinātu un sāpīgu problēmu valsts ekonomikas stabilizācijā. Un ne tikai problēmu, kas skartu būvniecības procesu – tā organizāciju un norisi, bet arī problēmu, kas nav tieši saistītas ar to, bet negatīvi ietekmē būvniecības procesus Latvijā. Lai saprastu inflācijas ietekmes uz Latvijas būvniecības sektoru specifiku, vispirms jāiezīmē galvenās cenu pieauguma un situācijas destabilizācijas komponentes, jo ne vienmēr inflācijas procesus stimulē tikai izmaksu pieaugums: dažreiz tos padziļina arī liela mēroga spekulatīvas darbības, centieni iedzīvoties un ātri nopelnīt un nestabilās, mainīgās tirgus situācijas rēķina. Būvniecības sektora inflācijas "medaļas" divas puses Inflācijas ietekme uz būvniecības procesiem tiešā veidā iedalāma divās lielās, savstarpēji tika formāli saistītās grupās: tās ir būvniecības izmaksu objektīvais sadārdzinājums uz būvmateriālu, saistīto pakalpojumu un darbaspēka izmaksu sadārdzinājuma rēķina, un būvniecības izmaksu sadārdzinājums uz, būvniecības procesa finansēšanai nepieciešamo, naudas līdzekļu piesaistes rēķina. Ja būvniecības izmaksu objektīvā sadārdzinājums gadījumā, nākas rēķināties ar būvmateriālu, transporta, darbaspēka, energoresursu cenu kāpumu, ko veido visu minēto pakalpojumu sadārdzinājuma summa, un kuru rašanās iespēja (ar zināmu procentuālu atrunu), objekta būvniecības tāmē jau ir paredzēta, tad objekta realizācijai nepieciešamo naudas līdzekļu piesaistes shēma, ko izvēlas konkrēta objekta būvniecības finansētājs, var tikt izmainīta citu iemeslu dēļ. Piemēram, koriģējot kredītiestāžu politiku attiecībā pret liela apjoma naudas aizņēmumiem – tai skaitā hipotēkām. Visbiežāk, analizējot inflācijas ietekmi uz būvniecības sektora izaugsmi un stabilitāti, šīs divas svarīgās komponentes netiek nošķirtas – lai gan tādējādi sabiedrībā tiek kultivēts ne sevišķi korekts priekšstats par būvniecības projektu sadārdzinājumu "dabu" un to objektīvajiem iemesliem. Īpaši svarīgi nošķirt šīs pozīcijas būtu gadījumos, kad jaunceļamais objekts kādu iemeslu dēļ tiek uzskatīts par stratēģiski svarīgu vai arī tā ir ļoti liela un resursu ietilpīga infrastruktūras būve (tilts, tunelis, liela mēroga vai ekskluzīva sabiedriskās ēkas utt.), kuru realizāciju daļēji vai pilnībā finansē no valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Proti, projektu finansējuma caurspīdīgums obligāti būtu nodrošināms gadījumos, kad šie projekti tiek realizēti, kā mēdz teikt – par mūsu visu sūri grūti sapelnīto naudiņu. Nebūtu korekti apgalvot, ka par lielajiem projektiem sabiedrība netiktu informēta – hronisks informācijas trūkums šajā ziņā vērojams nav, tomēr asi iezīmējas tendence pēc būtības neskaidrot projektu sadārdzinājuma iemeslus un mehānismus, kas bieži vien ļauj izvirzīt visai pārsteidzošas teorijas par šo tēmu, vairums no kurām ir spekulatīvas un sakņotas vienīgi no konteksta izrautu faktu interpretācijas. Mazo būvfirmu bankrots – tīrīšana vai pašattīrīšanās? Kā vienu no negatīvākajām, inflācijas stimulētajām, parādībām Latvijas būvniecības sektorā bieži vien min mazo būvfirmu masveida bankrotu, kura aizsākumi iezīmējās pagājušā gada beigās. Apogeju šī norise varētu sasniegt 2009. gada pirmajā pusē. Tiek norādīts, ka tirgus situācija ir labvēlīga tikai lielajiem uzņēmumiem, kas, pa vienam vai solidarizējoties, it kā "nosmeļ visu tirgus krējumu"- šīm kompānijām tiek visi izdevīgākie pasūtījumi un, attiecīgi, arī lielākā peļņa. Taču ne vienmēr šis jautājums tiek apskatīts vispusīgi – daudz mazāk kā par iespējamām nelikumīgām "krējuma smelšanā", tiek runāts par būvfirmu-viendienīšu izskaušanas nepieciešamību un skaidrots šo firmu nodarītais kaitējums ne tikai valstij (kas daudziem vērotājiem no malas nešķistu tik nozīmīgi), bet, pirmkārt un galvenokārt, klientiem. Līdzīga situācija ir arī ar būvniecības procesa formālo nesakārtotību un daudzajām iespējām veikt krāpnieciskas darbības tieši šīs likumdošanas un būvniecības procesa regulācijas problēmu dēļ – līdzīgi kā būvfirmas –viendienītes, kuru skaits uz vienu būvprakses sertifikātu var sasniegt par 20-30, būtisku kaitējumu būvniecības un nekustāmā īpašuma tirgus sektoram var nodarīt arī negodprātīgi attīstītāji, kuru tiesības un pienākumi, starp citu, tiesiski nav par fiksēti. Cieš arī godīgie mazie būvuzņēmumi Tomēr ne visi, kas tiek pakāpeniski izspiest no tirgus, ir komersanti, kuri ar nepietiekamiem resursiem vēlētos pretendēt uz lielu pasūtījumu izpildi vai jau sākotnēji būtu uzskatāmi par negodīga biznesa piekritēji – netieši inflācijas procesi ietekmē arī mazo, godīgo būvfirmu un būvniecībā pašnodarbināto personu situāciju. Lai paliktu šajā tirgū, viņi spiesti meklēt jaunas nišas: bankrotē daudzas mazās firmiņas, kas specializējušās uz dzīvokļu remontu. Tā kā cilvēkiem nav naudas šādiem tēriņiem, loģiski, ka remontbrigādēm nav darba. Vēl pērn inflāciju būvniecībā ievērojami veicināja darbaspēka deficīts un nepieciešamība paaugstināt darbinieku atalgojumu. Tagad konkurence darbaspēka tirgū palielinās, jo un arī būvniecības sektors nav izņēmums- novērtējot iespējas, ko sniedz darbs lielos, stabilos būvniecības uzņēmumos, daudzi speciālisti paši izvēlas likvidēt savu mazo rūpalu un piedāvāt savus pakalpojumus lielajām būvniecības kompānijām. Inflācijas kritiskās robežas sasniegšanu gaidot 2007. gadā būvniecības izmaksas Latvijā pieauga par 26,2%, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo desmit gadu laikā, un līdz ar to, var prognozēt, ka šogad būvniecības izmaksas turpinās pieaugt, tomēr inflācijas temps varētu mazliet samazināties: kā pamatoti atzīmē būvnieki un būvnieku apvienības, inflācijas "griesti" praktiski sasniegti jau šogad. Tālākam sadārdzinājumam neesot vietas praktiski nevienā būvniecības sektora segmentā – ne komerciālos vai dzīvojamos, ne industriālos un transporta infrastruktūras objektos. Prognozē, ka aizvadītā gada inflācijas robeža būvniecībā, visticamāk, tiks pārsniegta, tomēr tikai par dažiem procentiem. Paredzams, ka arī šī gada otrajā pusē un nākamgad sadārdzināšanos veicinās energoresursu cenu kāpums, savukārt ierobežos - konkurences palielināšanās gan būvuzņēmumu vidū, gan celtniecības materiālu tirgotāju starpā. 2007.gada pēdējā ceturksnī būvniecības izmaksas gada laikā bija augušas par 22,3%, tomēr iezīmējot tendenci lēnākam kāpumam. Salīdzinājumam jāmin, ka 2006. gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs sasniedza 30,4%, otrajā ceturksnī - 29,1%, bet trešajā ceturksnī - 23,8%. Būvniecības un nekustāmā īpašuma tirgus "savienotie trauki" Būvniecības izmaksu lēnāku pieaugumu pagājušā gada otrajā pusē lielākoties var saistīt ar pārmaiņām nekustamā īpašuma tirgū - pieprasījuma samazināšanos mājokļu segmentā, un piesardzīgāku kreditēšanas politiku. Arī attīstītājiem, krītoties pircēju interesei un pārdošanas rādītājiem, radās grūtības saņemt būvniecībai nepieciešamo finansējumu. 2007.gada otrajā pusē aizkavējās vai pat tika apturēta vairāku būvniecības projektu īstenošana, samazinot celtniecības uzņēmumu darba apjomu – jānorāda gan, ka šie objekti attiecināmi tikai uz privāto un komerciālo sektoru, pašvaldību un/vai valsts finansētos projektus būvdarbu apturēšana pagaidām nav skārusi. Šī gada pirmajā pusē apturēto projektu realizācija pamazām atsākas, tomēr daudzas problēmas ar šo projektu tālāku realizāciju saglabājas. 2008. gada pirmās puses tendences – vēl dziļāks kritums vai stabilizācija? 2008. gada pirmā puse iezīmējas ar permanento un salīdzinoši straujo darba samaksas pieaugumu būvniecības sektorā - salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem atalgojums audzis par 41,3%. 2007.gadā kopumā darba samaksa nozarē paaugstinājās par 45,5%, gadu iepriekš - par 44%. Lai gan būvniecības apjomi vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos periodos un darbinieku deficīts nozarē ir mazinājies, atalgojuma kāpuma tendence joprojām saglabājas. Daļēji tas skaidrojams ar būvuzņēmumu nepieciešamību ne tikai piesaistīt, bet arī saglabāt augstu kvalificētus kadrus, kuru zaudēšanas gadījumā uzņēmuma normāla funkcionēšana var tikt apdraudēta, jo operatīva jaunu analoģiskas kvalifikācijas kadru piesaiste Latvijā ir ļoti problemātiska, ja ne neiespējama. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka 2008.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2007.gada 1.ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 20,7%. Visstraujāk – par 41,3% pieauga strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 23,9%, būvmateriālu cenas – par 3,1%. Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 4.ceturksni, būvniecības izmaksas pieauga vidēji par 5,1%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 6,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 1,6%. Sakarā ar darba samaksas lielo īpatsvaru, vislielākais izmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā (par 31,8%, salīdzinot ar 2007.gada 1.ceturksni, un par 5,3% - salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). Zemākais izmaksu pieaugums bija viesnīcu celtniecībā - attiecīgi par 14,0% un 2,4%. Arī uzbūvētās mājas (tūkst.m2.) 2008. gada pirmajā ceturksnī ir ievērojami vairāk kā divos iepriekšējos gados, attiecīgi 2006. gadā - 135 000 m2, 2007. gadā – 231 100 m2, 2008. gadā – 258 900 m2. Savukārt par iedzīvotāju līdzekļiem uzbūvēto māju rādītāju pieaugums nav ļoti krass. Salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo ceturksni, kad tas bija 103.400 m2, 2008. gada pirmajā ceturksnī tas palielinājies tikai par 8800 m2, kas ir par 58.29% mazāk nekā 2007. gadā attiecībā pret 2006. gadu. Dzīvojamo, nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība (procentos no būvprodukcijas apjoma) Saviem spēkiem veiktie būvdarbi Latvijas reģionos (faktiskajās cenās; tūkst. latu) Būvniecības produkcijas, ēku un inženierbūvju būvniecības sezonāli izlīdzināti indeksi (2000 = 100) % Avots: LR Ekonomikas ministrija |