Informācija būvniekiem no LR Ekonomikas Ministrijas
Atbildot uz vēstuli, kas adresēta arī Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram jautājumā par Būvniecības departamenta un tā funkciju saglabāšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), šo informē par sekojošo.
Atbildot uz vēstuli, kas adresēta arī Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram jautājumā par Būvniecības departamenta un tā funkciju saglabāšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), šo informē par sekojošo:
Pildot Ministru prezidenta 11.12.2002. rezolūciju Nr.90/TA-2434, Ekonomikas ministrija iepazinās un izvērtēja īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību un iestāžu nodošanu īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās un Ekonomikas ministrijas padotībā", kā arī klāt pievienotos ministriju atzinumus un nevalstisko organizāciju vēstules.
Kopumā par pamatotiem atzīstot vairāku nevalstisko organizāciju izteiktos pārmetumus par sabiedriskās apspriešanas principu neievērošanu iepriekšminētā tiesību akta projekta izstrādes gadījumā, vienlaikus Ekonomikas ministrija 17.12.2002. vēstulē Nr.1-1337 neiebilda pret sagatavoto Ministru kabineta rīkojumu pēc tā būtības. Attiecībā uz būvniecības nozares politikas īstenošanu Ekonomikas ministrija atbalstīja būvniecības nevalstisko organizāciju iebildumus pret būvniecības politikas struktūrvienību un pārraudzības un pakļautības iestāžu sadalīšanu dažādās ministrijās. Ministrija ierosināja Ministru kabinetam precizēt rīkojuma projektu, tajā paredzot visa Būvniecības departamenta un attiecīgo pārraudzības un pakļautības institūciju nodošanu Ekonomikas ministrijas padotībā.
Pastāv vairāki argumenti, kādēļ būvniecības un mājokļu attīstības politikas funkcijas būtu nododamas Ekonomikas ministrijai:
Pirmām kārtām, būvniecība ir vērtējama kā nozīmīga tautsaimniecības nozare (2001.gadā tās īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā veidoja 6,2%), kuru raksturo dinamiskas izaugsmes tendences (laika periodā no 1996.gada līdz 2001.gadam nozares ražošanas apjoms vidēji gadā pieauga par 8,8%). Šai nozarei ir arī būtisks eksporta potenciāls, tomēr pēdējos gados regulāri būvniecības kopējā izlaidē imports būtiski pārsniedz eksportu. Bez tam, 2002.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājās ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms. 2002.gada deviņos mēnešos tas bija tikai 1,5 milj. latu, kamēr iepriekšējā gadā šajā pašā periodā ārpus Latvijas veikto būvdarbu darbu apjoms bija 5 milj. latu.
Uzskatām, ka būvniecības politika ir realizējama kopējā tautsaimniecības attīstības kontekstā, tādēļ atbilstoši daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu praksei arī Latvijas gadījumā būvniecības politikas un ar to cieši saistītās mājokļu attīstības politikas funkcijas ir nododamas Ekonomikas ministrijai. Jāatgādina, ka ministrijas kompetencē jau ir tādu nozaru kā rūpniecība un enerģētika politikas izstrādes un īstenošanas funkcija, bez tam horizontālā līmenī tiek izstrādātas un īstenotas arī tādas būvniecībai un mājokļu attīstībai būtiskas jomas kā mazo un vidējo uzņēmumu politika, ārējā tirdzniecības politika, kvalitātes veicināšanas politika.
Komentējot būvniecības nevalstisko organizāciju atzinīgo vērtējumu VARAM līdzšinējam ieguldījumam būvniecības un mājokļu attīstības politikas izstrādē un īstenošanā un organizāciju atbalstu funkciju turpmākai saglabāšanai minētās ministrijas pārziņā, vēlamies informēt par sekojošo:
Mūsuprāt, ne visās jomās būvniecības politika ir risināta pietiekami efektīvi un mērķtiecīgi. Piemēram, VARAM līdz šim nosacīti maz ir sasniegusi būvmateriālu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes normatīvu jomā. Tā, kopš 2001.gada 30.aprīļa, kad pieņemti Ministru kabineta noteikumi par būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, šie noteikumi joprojām nedarbojas, jo nav noteikta neviena pilnvarota atbilstības novērtēšanas institūcija, kas varētu novērtēt būvmateriālus. Bez tam, likumdošanā nav precizētas atbilstības novērtēšanas metodikas būvmateriālu novērtēšanai - tikai vienam būvizstrādājumam - cementam ir norāde uz šādu procedūru. No tā varētu secināt, ka pārējie būvizstrādājumi (piemēram, pārsegumi, balsti, sijas utt.) nav pieskaitāmi pie paaugstināta riska produktiem. Tas neliecina par to, ka Latvijas tirgus būtu aizsargāts no bīstamiem būvizstrādājumiem.
Nav pamatotas bažas, ka nododot būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas Ekonomikas ministrijai, uz laiku būtu paredzams zināms pārrāvums šo funkciju tālākā efektīvā īstenošanā. Vēlamies atgādināt, ka arī līdz šim Ekonomikas ministrija ir bijusi aktīvi iesaistīta būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas pasākumos, gan piedaloties Būvniecības padomes darbā (piemēram, ministrijas pārraudzības institūcija- Latvijas Attīstības aģentūra ir aktīvi iestājusies būvniecības nozares administratīvo šķēršļu jautājumu risināšanā), gan izstrādājot Būvniecības valsts nacionālo programmu un citus stratēģiskās plānošanas dokumentus. Būvmateriālu tirgus uzraudzība jau tagad ir Ekonomikas ministrijas kompetencē (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), tādēļ, nododot Valsts būvinspekciju Ekonomikas ministrijai, tikai palielināsies būvniecības nozares uzraudzības efektivitāte.
Protams, svarīgi ir izsvērt, kādi būs būvniecības nozares ieguvumi, šīs nozares politikas izstrādes un īstenošanas funkciju nododot citas, respektīvi, Ekonomikas ministrijas kompetencē. Atbalstāms ir nevalstisko organizāciju viedoklis, ka līdz ar reorganizāciju ir jāseko arī valsts finansiālam atbalstam nozares straujākai attīstībai. Kā zināms, ministrija šobrīd turpina darbu pie Nacionālās inovāciju programmas un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas izstrādes. Ministrijas pārziņā ir arī nacionālā programma ar būvniecības nozares attīstību lielā mērā saistītajā kvalitātes uzlabošanas jomā. Ne visas iepriekš definētās prioritārās jomas saņem adekvātu budžeta finansējumu, tomēr ministrija aktīvi piedalās prioritāšu un tām pakārtoto pasākumu definēšanā Attīstības plāna izstrādes kontekstā un saistībā ar plānoto ES Strukturālo fondu līdzfinansējumu. Paralēli tiek risināti jautājumi saistībā ar ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmējdarbības valsts atbalsta institūciju darbības pilnveidošanu (piemēram, Latvijas Garantiju aģentūras gadījumā). Uzskatām, arī būvniecība tikai iegūs, pilnveidojot kopējo valsts atbalsta sistēmu uzņēmējdarbības attīstībai.
Pēc Ministru kabineta 17.12. 2002. sēdē notikušajām diskusijām minētajā jautājumā, kā arī izvērtējot īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās I.Gatera sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali minētos iespējamos zaudējumus un ieguvumus attiecībā uz dažādu politiku atrašanos tās vai citas ministrijas pārraudzībā, Ekonomikas ministrija ir precizējusi savu viedokli attiecībā uz Būvniecības politikas departamentu funkciju pārņemšanu:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Būvniecības departamenta struktūrā viena no 4 nodaļām ir Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļa, kas veic sekojošas funkcijas:
? izstrādā vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas politikas (programmatiskos) dokumentus;
? izstrādā normatīvo aktu projektus vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas jomā;
? koordinē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšanu attiecībā uz to atbilstību normatīvo aktu prasībām;
? nodrošina valsts mērķdotāciju pašvaldību teritorijas attīstības plānošanai piešķiršanas komisijas darbu;
? organizē teritorijas attīstības plānošanas informācijas un monitoringa sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu, teritorijas plānojumu tehniskā arhīva uzturēšanu;
? sniedz pašvaldībām metodisku palīdzību teritorijas plānošanas jautājumos;
? organizē demonstrācijas projektu izstrādāšanu pašvaldību teritorijas plānošanas jomā;
? sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām pilsētvides un apdzīvoto vietu attīstības jomā.
Pēc savas būtības minētās nodaļas funkcijas ir maz atbilstošas kopējai Būvniecības departamenta darbības specifikai, bet gan ir vietējo pašvaldību teritoriju plānošanas politikas funkcijas, kā tas arī ir klasificēts sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Pamatojoties uz šo secinājumu, Ekonomikas ministrija precizē savu iepriekš pausto nostāju Būvniecības departamenta nedalāmības jautājumā: mūsuprāt, Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļa pēc savas darbības specifikas vistiešākajā veidā atbilst jaunveidojamās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbības profilam, tādēļ minētā struktūrvienība būtu nododama jaunveidojamās ministrijas pārraudzībā, kamēr pārējās trīs Būvniecības departamenta nodaļas ir nododamas Ekonomikas ministrijai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija atbalsta īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās sagatavoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali", nosakot, ka:
1) Ekonomikas ministrijai tiek nodots:
a) būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums;
b) mājokļu attīstības politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums,
kamēr:
2) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai tiek nodots vietējo pašvaldību teritoriju plānošanas politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums.
Nobeidzot, vēlamies atgādināt Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra sēdē nolemto: ņemot vērā diskusijā izteiktos atšķirīgos viedokļus, īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās tika uzdots kopīgi ar ekonomikas ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un Ministru prezidenta biedru, pieaicinot arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu jautājumu par tūrisma un būvniecības nozares, kā arī teritorijas plānošanas un mājokļa attīstības jautājumu turpmāko pārraudzību (detalizēts variantu izklāsts, norādot arī katra varianta ieguvumus un zaudējumus utml.). Ministrija 2002.gada 20.decembrī ir sniegusi savu atzinumu īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās par sagatavoto informatīvo ziņojumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali, kā arī par Ministru kabineta protokollēmuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali".
Ministrs J.Lujāns
PIEBILDE:
Turpmāk būvniecības un tūrisma valsts institūcijas būs Ekonomikas ministrijas pārziņā, tā 14. janvārī nolēma valdības sēdē.
Akceptētā VARAM uzdevumu pārdale paredz, ka būvniecības un tūrisma politikas izstrāde un īstenošana tiek nodota Ekonomikas ministrijai, bet Mājokļa attīstības politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu komisijai.
Pildot Ministru prezidenta 11.12.2002. rezolūciju Nr.90/TA-2434, Ekonomikas ministrija iepazinās un izvērtēja īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienību un iestāžu nodošanu īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās un Ekonomikas ministrijas padotībā", kā arī klāt pievienotos ministriju atzinumus un nevalstisko organizāciju vēstules.
Kopumā par pamatotiem atzīstot vairāku nevalstisko organizāciju izteiktos pārmetumus par sabiedriskās apspriešanas principu neievērošanu iepriekšminētā tiesību akta projekta izstrādes gadījumā, vienlaikus Ekonomikas ministrija 17.12.2002. vēstulē Nr.1-1337 neiebilda pret sagatavoto Ministru kabineta rīkojumu pēc tā būtības. Attiecībā uz būvniecības nozares politikas īstenošanu Ekonomikas ministrija atbalstīja būvniecības nevalstisko organizāciju iebildumus pret būvniecības politikas struktūrvienību un pārraudzības un pakļautības iestāžu sadalīšanu dažādās ministrijās. Ministrija ierosināja Ministru kabinetam precizēt rīkojuma projektu, tajā paredzot visa Būvniecības departamenta un attiecīgo pārraudzības un pakļautības institūciju nodošanu Ekonomikas ministrijas padotībā.
Pastāv vairāki argumenti, kādēļ būvniecības un mājokļu attīstības politikas funkcijas būtu nododamas Ekonomikas ministrijai:
Pirmām kārtām, būvniecība ir vērtējama kā nozīmīga tautsaimniecības nozare (2001.gadā tās īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā veidoja 6,2%), kuru raksturo dinamiskas izaugsmes tendences (laika periodā no 1996.gada līdz 2001.gadam nozares ražošanas apjoms vidēji gadā pieauga par 8,8%). Šai nozarei ir arī būtisks eksporta potenciāls, tomēr pēdējos gados regulāri būvniecības kopējā izlaidē imports būtiski pārsniedz eksportu. Bez tam, 2002.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, samazinājās ārpus Latvijas veikto būvdarbu apjoms. 2002.gada deviņos mēnešos tas bija tikai 1,5 milj. latu, kamēr iepriekšējā gadā šajā pašā periodā ārpus Latvijas veikto būvdarbu darbu apjoms bija 5 milj. latu.
Uzskatām, ka būvniecības politika ir realizējama kopējā tautsaimniecības attīstības kontekstā, tādēļ atbilstoši daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu praksei arī Latvijas gadījumā būvniecības politikas un ar to cieši saistītās mājokļu attīstības politikas funkcijas ir nododamas Ekonomikas ministrijai. Jāatgādina, ka ministrijas kompetencē jau ir tādu nozaru kā rūpniecība un enerģētika politikas izstrādes un īstenošanas funkcija, bez tam horizontālā līmenī tiek izstrādātas un īstenotas arī tādas būvniecībai un mājokļu attīstībai būtiskas jomas kā mazo un vidējo uzņēmumu politika, ārējā tirdzniecības politika, kvalitātes veicināšanas politika.
Komentējot būvniecības nevalstisko organizāciju atzinīgo vērtējumu VARAM līdzšinējam ieguldījumam būvniecības un mājokļu attīstības politikas izstrādē un īstenošanā un organizāciju atbalstu funkciju turpmākai saglabāšanai minētās ministrijas pārziņā, vēlamies informēt par sekojošo:
Mūsuprāt, ne visās jomās būvniecības politika ir risināta pietiekami efektīvi un mērķtiecīgi. Piemēram, VARAM līdz šim nosacīti maz ir sasniegusi būvmateriālu atbilstības novērtēšanas un kvalitātes normatīvu jomā. Tā, kopš 2001.gada 30.aprīļa, kad pieņemti Ministru kabineta noteikumi par būvmateriālu atbilstības novērtēšanu, šie noteikumi joprojām nedarbojas, jo nav noteikta neviena pilnvarota atbilstības novērtēšanas institūcija, kas varētu novērtēt būvmateriālus. Bez tam, likumdošanā nav precizētas atbilstības novērtēšanas metodikas būvmateriālu novērtēšanai - tikai vienam būvizstrādājumam - cementam ir norāde uz šādu procedūru. No tā varētu secināt, ka pārējie būvizstrādājumi (piemēram, pārsegumi, balsti, sijas utt.) nav pieskaitāmi pie paaugstināta riska produktiem. Tas neliecina par to, ka Latvijas tirgus būtu aizsargāts no bīstamiem būvizstrādājumiem.
Nav pamatotas bažas, ka nododot būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas Ekonomikas ministrijai, uz laiku būtu paredzams zināms pārrāvums šo funkciju tālākā efektīvā īstenošanā. Vēlamies atgādināt, ka arī līdz šim Ekonomikas ministrija ir bijusi aktīvi iesaistīta būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas pasākumos, gan piedaloties Būvniecības padomes darbā (piemēram, ministrijas pārraudzības institūcija- Latvijas Attīstības aģentūra ir aktīvi iestājusies būvniecības nozares administratīvo šķēršļu jautājumu risināšanā), gan izstrādājot Būvniecības valsts nacionālo programmu un citus stratēģiskās plānošanas dokumentus. Būvmateriālu tirgus uzraudzība jau tagad ir Ekonomikas ministrijas kompetencē (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), tādēļ, nododot Valsts būvinspekciju Ekonomikas ministrijai, tikai palielināsies būvniecības nozares uzraudzības efektivitāte.
Protams, svarīgi ir izsvērt, kādi būs būvniecības nozares ieguvumi, šīs nozares politikas izstrādes un īstenošanas funkciju nododot citas, respektīvi, Ekonomikas ministrijas kompetencē. Atbalstāms ir nevalstisko organizāciju viedoklis, ka līdz ar reorganizāciju ir jāseko arī valsts finansiālam atbalstam nozares straujākai attīstībai. Kā zināms, ministrija šobrīd turpina darbu pie Nacionālās inovāciju programmas un Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas izstrādes. Ministrijas pārziņā ir arī nacionālā programma ar būvniecības nozares attīstību lielā mērā saistītajā kvalitātes uzlabošanas jomā. Ne visas iepriekš definētās prioritārās jomas saņem adekvātu budžeta finansējumu, tomēr ministrija aktīvi piedalās prioritāšu un tām pakārtoto pasākumu definēšanā Attīstības plāna izstrādes kontekstā un saistībā ar plānoto ES Strukturālo fondu līdzfinansējumu. Paralēli tiek risināti jautājumi saistībā ar ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmējdarbības valsts atbalsta institūciju darbības pilnveidošanu (piemēram, Latvijas Garantiju aģentūras gadījumā). Uzskatām, arī būvniecība tikai iegūs, pilnveidojot kopējo valsts atbalsta sistēmu uzņēmējdarbības attīstībai.
Pēc Ministru kabineta 17.12. 2002. sēdē notikušajām diskusijām minētajā jautājumā, kā arī izvērtējot īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās I.Gatera sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali minētos iespējamos zaudējumus un ieguvumus attiecībā uz dažādu politiku atrašanos tās vai citas ministrijas pārraudzībā, Ekonomikas ministrija ir precizējusi savu viedokli attiecībā uz Būvniecības politikas departamentu funkciju pārņemšanu:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Būvniecības departamenta struktūrā viena no 4 nodaļām ir Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļa, kas veic sekojošas funkcijas:
? izstrādā vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas politikas (programmatiskos) dokumentus;
? izstrādā normatīvo aktu projektus vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas jomā;
? koordinē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšanu attiecībā uz to atbilstību normatīvo aktu prasībām;
? nodrošina valsts mērķdotāciju pašvaldību teritorijas attīstības plānošanai piešķiršanas komisijas darbu;
? organizē teritorijas attīstības plānošanas informācijas un monitoringa sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu, teritorijas plānojumu tehniskā arhīva uzturēšanu;
? sniedz pašvaldībām metodisku palīdzību teritorijas plānošanas jautājumos;
? organizē demonstrācijas projektu izstrādāšanu pašvaldību teritorijas plānošanas jomā;
? sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām pilsētvides un apdzīvoto vietu attīstības jomā.
Pēc savas būtības minētās nodaļas funkcijas ir maz atbilstošas kopējai Būvniecības departamenta darbības specifikai, bet gan ir vietējo pašvaldību teritoriju plānošanas politikas funkcijas, kā tas arī ir klasificēts sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Pamatojoties uz šo secinājumu, Ekonomikas ministrija precizē savu iepriekš pausto nostāju Būvniecības departamenta nedalāmības jautājumā: mūsuprāt, Apdzīvoto vietu plānošanas nodaļa pēc savas darbības specifikas vistiešākajā veidā atbilst jaunveidojamās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbības profilam, tādēļ minētā struktūrvienība būtu nododama jaunveidojamās ministrijas pārraudzībā, kamēr pārējās trīs Būvniecības departamenta nodaļas ir nododamas Ekonomikas ministrijai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija atbalsta īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās sagatavoto Ministru kabineta protokollēmuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali", nosakot, ka:
1) Ekonomikas ministrijai tiek nodots:
a) būvniecības politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums;
b) mājokļu attīstības politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums,
kamēr:
2) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai tiek nodots vietējo pašvaldību teritoriju plānošanas politikas izstrādes un īstenošanas uzdevums.
Nobeidzot, vēlamies atgādināt Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra sēdē nolemto: ņemot vērā diskusijā izteiktos atšķirīgos viedokļus, īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās tika uzdots kopīgi ar ekonomikas ministru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un Ministru prezidenta biedru, pieaicinot arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālu jautājumu par tūrisma un būvniecības nozares, kā arī teritorijas plānošanas un mājokļa attīstības jautājumu turpmāko pārraudzību (detalizēts variantu izklāsts, norādot arī katra varianta ieguvumus un zaudējumus utml.). Ministrija 2002.gada 20.decembrī ir sniegusi savu atzinumu īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās par sagatavoto informatīvo ziņojumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali, kā arī par Ministru kabineta protokollēmuma projektu "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumu pārdali".
Ministrs J.Lujāns
PIEBILDE:
Turpmāk būvniecības un tūrisma valsts institūcijas būs Ekonomikas ministrijas pārziņā, tā 14. janvārī nolēma valdības sēdē.
Akceptētā VARAM uzdevumu pārdale paredz, ka būvniecības un tūrisma politikas izstrāde un īstenošana tiek nodota Ekonomikas ministrijai, bet Mājokļa attīstības politikas izstrādes un īstenošanas funkcijas - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu komisijai.