"Informācijas karš" par piekrastes vēja parku būvniecības iespējām Latvijas akvatorijā
Foto: "Informācijas karš" par piekrastes vēja parku būvniecības iespējām Latvijas akvatorijā
Pretēji laikrakstā "Neatkarīgā" publicētajai informācijai, ka vēja parku būvniecībai Latvijas šelfā ir nopietni pretargumenti, SIA "FCM" ir pārliecināti par sava projekta perspektīvām. Turklāt, uzņēmums nepiekrīt vairākiem apgalvojumiem, kas šajā kontekstā publicēti sestdienas rakstā "Latvijas šelfā grib būvēt vēja parku".
Pretēji laikrakstā "Neatkarīgā" publicētajai informācijai, ka vēja parku būvniecībai Latvijas šelfā ir nopietni pretargumenti, SIA "FCM" ir pārliecināti par sava projekta perspektīvām. Turklāt, uzņēmums nepiekrīt vairākiem apgalvojumiem, kas šajā kontekstā publicēti sestdienas rakstā "Latvijas šelfā grib būvēt vēja parku".
Pirmkārt, atjaunojamu enerģijas resursu izmantošanu Eiropas Savienība tik tiešām pasludinājusi par atbalstāmu lietu, un vēja krājumi arī ir neizsmeļami. Tomēr "Neatkarīgā" apgalvo, ka elektrības ražošanai Baltijas jūrā varētu būt vairāki nopietni pretargumenti – ārkārtīgi intensīvā kuģu satiksme, jau tā lielais piesārņojums, iespējamais kaitējums zivju nārsta vietām, jauni liegumi zvejniekiem un arī pēckara gados jūrā nogremdētie ieroči.
Iespējams, ka citu līdzīgu projektu realizācijā tik tiešām varētu būt šādi šķēršļi. Taču SIA "FCM" savu iesniegumu Satiksmes ministrijai, kurā lūgta piekrišana vēja parka būvēšanai Baltijas jūrā, sagatavojusi ņemot vērā citu ministriju agrāk sniegtās atbildes. Tādā veidā jau iepriekš izslēdzot teritorijas, kurās kaut kas varētu tikt traucēts. Protams, nav izslēdzama atsevišķu ieinteresēto pušu vēlme traucēt šo projektu, tomēr "FCM" cer, ka tā nenotiks.
Pagaidām lielākā problēma ir īpašumtiesību jautājums par uzņēmumu interesējošajām jūras teritorijām. Valstī nav noteikta institūcija, kas atbildētu par jūras teritoriju izmantošanas nosacījumiem.
Otrkārt, "Neatkarīgās" rakstā ir norādīts: "Ja šobrīd sauszemē uzstādīts viens vēja propelleris saražo 1,8 megavatus, var secināt, ka uzņēmēji ieceres pirmajā posmā jūrā vēlas iebūvēt 111 stabus. Uzņēmums Satiksmes ministrijai apgalvo, ka ir saņēmis atbalstu no potenciālajiem ārvalstu investoriem, "kas varētu Latvijā ieguldīt lielus finanšu līdzekļus". Tomēr, kas ir šis investors, neatklāj."
Vispirms "FCM" gribētu uzvērt, ka saskaņā ar pasaules praksi, jūrā tik mazus vēja ģeneratorus vairs neviens neliek. Plānotie torņi varētu būt skaitā no 40 līdz 80 uz visu projekta pirmo daļu. Un tā ir būtiska atšķirība arī finansiālā plāksnē. Savukārt, kas attiecas uz jautājumu par investoriem, tad uzņēmums arī turpmāk neplāno tos atklāt. Vismaz, kamēr nebūs skaidrība par likumdošanu, kas attiecas uz šādu projektu realizāciju un ar to saistītajām īpašumtiesībām.
Veiksmīgas projekta pirmās daļas realizācijas gadījumā (saskaņā ar aprēķiniem) viens lauks varētu saražot aptuveni 600’000 MWh gadā, kas apmēram 10% no pašreizējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Ar šādu elektroenerģijas daudzumu varētu nodrošināt līdz 20000 Latvijas mājsaimniecību.
Treškārt, "Neatkarīgās" rakstā par "FCM" iesniegumu satiksmes ministrijai teikts: "Dokumentā minēts, ka uzņēmums ņēmis vērā visu iesaistīto ministriju un institūciju prasības par teritorijām Baltijas jūrā, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota vai to nav iespējams veikt. Taču, piemēram, Zivju resursu aģentūrā par šo ieceri uzzināts tikai neoficiāli, aplinkus, kaut gan tik vērienīga būvēšanās jūrā uz aģentūru tieši attiecas. Arī uz zvejniekiem, kuriem FCM biznesa dēļ, visticamākais, nāktos mainīt savus zvejas ceļus."
"FCM" uzskata, ka savu aģentūru informēšana ir tikai un vienīgi ieinteresēto ministriju, nevis privāto uzņēmēju pienākums. Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā ir Zivju resursu aģentūra, saņēma iesniegumu jau 2006. gada vasarā, ko tai bija jānodod savā pakļautībā esošajai aģentūrai. Ja kādu iemeslu dēļ tas netika izdarīts, tad tā vairs nav "FCM" vaina.
Ceturtkārt, rakstā teikts: "Ventspils brīvosta ir principiāli pret vēja ģeneratoru būvi Baltijas jūrā – tātad ne tikai firmas iezīmētajās koordinātās." "FCM" ciena šo viedokli, taču tam fundamentāli nepiekrīt. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Upenieks ir pārliecināts, ka varētu mainīt Ventspils brīvostas attieksmi, ja vien tās vadībai, kā arī citiem ietekmīgiem projekta pretiniekiem atrastos laiks un vēlēšanās viņu uzklausīt. "Mēs jau vairākkārtīgi esam centušies runāt ar daudzām valsts iestādēm un politiķiem par jūras vēja parku jautājumiem, bet līdz šim tikai Vides ministrija un atsevišķas valsts iestādes ir izrādījusi pretimnākošu attieksmi. Un par to mēs, protams, esam ļoti pateicīgi," saka FCM vadītājs.
Piezīme žurnālistiem:
"FCM" augstu novērtē plašsaziņas līdzekļu (tajā skaitā arī laikraksta "Neatkarīgā") interesi par vēja parku būvniecību, kā arī šo ideju popularizēšanu. Taču uzņēmums priecātos, ja žurnālisti materiāla gatavošanas procesā izrādītu lielāku iniciatīvu, un turpmāk, rakstot par "FCM" projektiem, ievāktu informāciju arī no pirmavota.
Šis paziņojums ir atbilde uz laikraksta "Neatkarīgā" 2008. gada 29.novembra publikāciju "Latvijas šelfā grib būvēt vēja parku", kas atrodama, sekojot šai saitei:
http://www.nra.lv/zinas/12740-latvijas-selfa-grib-buvet-veja-parku.htm
Pirmkārt, atjaunojamu enerģijas resursu izmantošanu Eiropas Savienība tik tiešām pasludinājusi par atbalstāmu lietu, un vēja krājumi arī ir neizsmeļami. Tomēr "Neatkarīgā" apgalvo, ka elektrības ražošanai Baltijas jūrā varētu būt vairāki nopietni pretargumenti – ārkārtīgi intensīvā kuģu satiksme, jau tā lielais piesārņojums, iespējamais kaitējums zivju nārsta vietām, jauni liegumi zvejniekiem un arī pēckara gados jūrā nogremdētie ieroči.
Iespējams, ka citu līdzīgu projektu realizācijā tik tiešām varētu būt šādi šķēršļi. Taču SIA "FCM" savu iesniegumu Satiksmes ministrijai, kurā lūgta piekrišana vēja parka būvēšanai Baltijas jūrā, sagatavojusi ņemot vērā citu ministriju agrāk sniegtās atbildes. Tādā veidā jau iepriekš izslēdzot teritorijas, kurās kaut kas varētu tikt traucēts. Protams, nav izslēdzama atsevišķu ieinteresēto pušu vēlme traucēt šo projektu, tomēr "FCM" cer, ka tā nenotiks.
Pagaidām lielākā problēma ir īpašumtiesību jautājums par uzņēmumu interesējošajām jūras teritorijām. Valstī nav noteikta institūcija, kas atbildētu par jūras teritoriju izmantošanas nosacījumiem.
Otrkārt, "Neatkarīgās" rakstā ir norādīts: "Ja šobrīd sauszemē uzstādīts viens vēja propelleris saražo 1,8 megavatus, var secināt, ka uzņēmēji ieceres pirmajā posmā jūrā vēlas iebūvēt 111 stabus. Uzņēmums Satiksmes ministrijai apgalvo, ka ir saņēmis atbalstu no potenciālajiem ārvalstu investoriem, "kas varētu Latvijā ieguldīt lielus finanšu līdzekļus". Tomēr, kas ir šis investors, neatklāj."
Vispirms "FCM" gribētu uzvērt, ka saskaņā ar pasaules praksi, jūrā tik mazus vēja ģeneratorus vairs neviens neliek. Plānotie torņi varētu būt skaitā no 40 līdz 80 uz visu projekta pirmo daļu. Un tā ir būtiska atšķirība arī finansiālā plāksnē. Savukārt, kas attiecas uz jautājumu par investoriem, tad uzņēmums arī turpmāk neplāno tos atklāt. Vismaz, kamēr nebūs skaidrība par likumdošanu, kas attiecas uz šādu projektu realizāciju un ar to saistītajām īpašumtiesībām.
Veiksmīgas projekta pirmās daļas realizācijas gadījumā (saskaņā ar aprēķiniem) viens lauks varētu saražot aptuveni 600’000 MWh gadā, kas apmēram 10% no pašreizējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Ar šādu elektroenerģijas daudzumu varētu nodrošināt līdz 20000 Latvijas mājsaimniecību.
Treškārt, "Neatkarīgās" rakstā par "FCM" iesniegumu satiksmes ministrijai teikts: "Dokumentā minēts, ka uzņēmums ņēmis vērā visu iesaistīto ministriju un institūciju prasības par teritorijām Baltijas jūrā, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota vai to nav iespējams veikt. Taču, piemēram, Zivju resursu aģentūrā par šo ieceri uzzināts tikai neoficiāli, aplinkus, kaut gan tik vērienīga būvēšanās jūrā uz aģentūru tieši attiecas. Arī uz zvejniekiem, kuriem FCM biznesa dēļ, visticamākais, nāktos mainīt savus zvejas ceļus."
"FCM" uzskata, ka savu aģentūru informēšana ir tikai un vienīgi ieinteresēto ministriju, nevis privāto uzņēmēju pienākums. Zemkopības ministrija, kuras pakļautībā ir Zivju resursu aģentūra, saņēma iesniegumu jau 2006. gada vasarā, ko tai bija jānodod savā pakļautībā esošajai aģentūrai. Ja kādu iemeslu dēļ tas netika izdarīts, tad tā vairs nav "FCM" vaina.
Ceturtkārt, rakstā teikts: "Ventspils brīvosta ir principiāli pret vēja ģeneratoru būvi Baltijas jūrā – tātad ne tikai firmas iezīmētajās koordinātās." "FCM" ciena šo viedokli, taču tam fundamentāli nepiekrīt. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Upenieks ir pārliecināts, ka varētu mainīt Ventspils brīvostas attieksmi, ja vien tās vadībai, kā arī citiem ietekmīgiem projekta pretiniekiem atrastos laiks un vēlēšanās viņu uzklausīt. "Mēs jau vairākkārtīgi esam centušies runāt ar daudzām valsts iestādēm un politiķiem par jūras vēja parku jautājumiem, bet līdz šim tikai Vides ministrija un atsevišķas valsts iestādes ir izrādījusi pretimnākošu attieksmi. Un par to mēs, protams, esam ļoti pateicīgi," saka FCM vadītājs.
Piezīme žurnālistiem:
"FCM" augstu novērtē plašsaziņas līdzekļu (tajā skaitā arī laikraksta "Neatkarīgā") interesi par vēja parku būvniecību, kā arī šo ideju popularizēšanu. Taču uzņēmums priecātos, ja žurnālisti materiāla gatavošanas procesā izrādītu lielāku iniciatīvu, un turpmāk, rakstot par "FCM" projektiem, ievāktu informāciju arī no pirmavota.
Šis paziņojums ir atbilde uz laikraksta "Neatkarīgā" 2008. gada 29.novembra publikāciju "Latvijas šelfā grib būvēt vēja parku", kas atrodama, sekojot šai saitei:
http://www.nra.lv/zinas/12740-latvijas-selfa-grib-buvet-veja-parku.htm