Informatīvi – analītiskais izdevums: darījumu skaits samazinās
Pēc Valsts Zemes dienesta datiem, 2008. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2007. gadā, kopējais mājokļu pirkšanas – pārdošanas darījumu skaits samazinājies par 55%. Visstraujākais pieprasījuma kritums novērots privātmāju un privātās apbūves zemesgabalu segmentos – attiecīgi par 74% un 72%.
Pēc Valsts Zemes dienesta datiem, 2008. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2007. gadā, kopējais mājokļu pirkšanas – pārdošanas darījumu skaits samazinājies par 55%. Visstraujākais pieprasījuma kritums novērots privātmāju un privātās apbūves zemesgabalu segmentos – attiecīgi par 74% un 72%.
Spriežot pēc skaitļiem, procentuālā izteiksmē darījumu skaita samazināšanās šķiet praktiski vienāda dažādos segmentos. Tomēr, ja palūkojas nevis uz procentiem, bet gan uz konkrētiem skaitļiem (tas ir, uz pašu darījumu skaitu), tad uzreiz ir redzams: pieprasījums pēc apbūves gabaliem ir vidēji 2,5 reizes augstāks nekā pieprasījums pēc mājām. Iespējams, vairums cilvēku, kuriem māja liekas pievilcīgāka nekā dzīvokļi, uzskata, ka izdevīgāk ir iegādāties zemes gabalu un uzbūvēt mājokli, nevis iegādāties jau gatavu ēku, jaunajā numurā raksta informatīvi-analītiskais izdevums par nekustamā īpašuma tirgu "New Projects.lv".
Tāpat kā agrāk, pieprasīti ir zemesgabali, kas atrodas Rīgas rajonā (48% no kopējā darījumu skaita), vispirmām kārtām – Ķekavā, Olainē, Mārupē un Babītē.
Jāpiezīmē, ka privātmāju pārdevēji, meklējot pircējus, bieži saskaras ar vislielākajām grūtībām. Pēdējie dati par šī gada otro ceturksni liecina: valstī pa šo laiku pārdotas tikai 134 mājas. Salīdzinājumam: pirmskrīzes periodā 2006. gadā ik mēnesi tika pārdotas 218 mājas.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ viskrasāk samazinājās pieprasījums pēc mājām ar platību virs 250 kv.m. Šobrīd visbiežāk darījumi tiek slēgti par mājām ar mazāku platību – no 110 līdz 180 kv.m. Tāpat kā iepriekš privātmāju tirgū lielākā aktivitāte (aptuveni 40%) vērojama Rīgas rajonā.
Darījumu skaita samazināšanās dzīvokļu segmentā pirmajos sešos šī gada mēnešos neizskatās tik drūma kā situācija privātmāju tirgū. Aktivitāte dzīvokļu tirgū kritusies ievērojami mazāk – par 48%. Kopumā darījumu apjoms Rīgā divas reizes pārsniedza darījumu summāro skaitu sešās lielākajās Latvijas pilsētās un sastādīja 2,6 tūkstošus. Tomēr tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2007. gadā jeb tikai ceturtā daļa no kopējā 2006. gadā noslēgto darījumu skaita.
Interesanti atzīmēt ietekmi, kādu atstājusi visai būtiskā dzīvokļu cenu starpība starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām. Darījumi galvaspilsētā veido aptuveni 65% no kopējās oficiālās darījumu summas, bet tikai 44% no kopējā darījumu skaita.
Vislielākais pieprasījuma kritums – par 61 – 63% – konstatēts Rīgas satelītpilsētās: Salaspilī, Olainē un Siguldā. Tajās notiek vidēji tikai 4 – 5 darījumi mēnesī. Savukārt vismazākais pieprasījuma kritums – 30% – novērots Liepājā.
Pieprasījuma struktūra 2008. gada pirmajā pusē saglabājusies salīdzinoši stabila: 25 – 30% pieprasījuma veidoja vienistabas dzīvokļi, 45 – 50% – divistabu, 20 – 25% – trīsistabu, bet 5% – četristabu.
Tagad par vispārējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū: tas, tāpat kā iepriekš, atrodas pārmērīga piedāvājuma varā. Piemēram, galvaspilsēta. Vidēji katra 2. ceturkšņa mēnesī šeit pārdošanai tika piedāvāti 4000 dzīvokļu (kā pirmreizējā, tā arī otrreizējā tirgū). Taču noslēgti tika aptuveni 400 pirkšanas – pārdošanas darījumi. Tas ir, pieprasījuma un piedāvājuma attiecība ir 1:10. Turklāt vairums pārdošanai pieteikto dzīvokļu jau aplūkojami dabā (tas ir – jau uzcelti), kamēr, piemēram, 2006. gadā tos piedāvāja pārsvarā "uz papīra".
Kopumā var sacīt, ka pieprasījums koncentrējies cenu diapazona galējās robežās: labi pērk vislētākos dzīvokļus un visdārgākos – elitāros (objektos ar ekskluzivitātes pazīmēm).
Ar lielu ticamību var prognozēt: mūs vēl sagaida neiepriecinoši statistikas dati par noslēgtajiem darījumiem gan 3. ceturksnī (tiesa, «sliktus» rādītājus tad varēs norakstīt uz vasaru – atvaļinājumu laiku), gan 4. ceturksnī, kad parādīsies pirmie komunālie maksājumi pēc paaugstinātajiem tarifiem... Un tik un tā – celt paniku vai ieslīgt grūtsirdībā nav vērts: nekustamā īpašuma tirgus ir dzīvs organisms. Tas attīstās, reizēm slimo, taču noteikti izveseļojas.
Spriežot pēc skaitļiem, procentuālā izteiksmē darījumu skaita samazināšanās šķiet praktiski vienāda dažādos segmentos. Tomēr, ja palūkojas nevis uz procentiem, bet gan uz konkrētiem skaitļiem (tas ir, uz pašu darījumu skaitu), tad uzreiz ir redzams: pieprasījums pēc apbūves gabaliem ir vidēji 2,5 reizes augstāks nekā pieprasījums pēc mājām. Iespējams, vairums cilvēku, kuriem māja liekas pievilcīgāka nekā dzīvokļi, uzskata, ka izdevīgāk ir iegādāties zemes gabalu un uzbūvēt mājokli, nevis iegādāties jau gatavu ēku, jaunajā numurā raksta informatīvi-analītiskais izdevums par nekustamā īpašuma tirgu "New Projects.lv".
Tāpat kā agrāk, pieprasīti ir zemesgabali, kas atrodas Rīgas rajonā (48% no kopējā darījumu skaita), vispirmām kārtām – Ķekavā, Olainē, Mārupē un Babītē.
Jāpiezīmē, ka privātmāju pārdevēji, meklējot pircējus, bieži saskaras ar vislielākajām grūtībām. Pēdējie dati par šī gada otro ceturksni liecina: valstī pa šo laiku pārdotas tikai 134 mājas. Salīdzinājumam: pirmskrīzes periodā 2006. gadā ik mēnesi tika pārdotas 218 mājas.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ viskrasāk samazinājās pieprasījums pēc mājām ar platību virs 250 kv.m. Šobrīd visbiežāk darījumi tiek slēgti par mājām ar mazāku platību – no 110 līdz 180 kv.m. Tāpat kā iepriekš privātmāju tirgū lielākā aktivitāte (aptuveni 40%) vērojama Rīgas rajonā.
Darījumu skaita samazināšanās dzīvokļu segmentā pirmajos sešos šī gada mēnešos neizskatās tik drūma kā situācija privātmāju tirgū. Aktivitāte dzīvokļu tirgū kritusies ievērojami mazāk – par 48%. Kopumā darījumu apjoms Rīgā divas reizes pārsniedza darījumu summāro skaitu sešās lielākajās Latvijas pilsētās un sastādīja 2,6 tūkstošus. Tomēr tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2007. gadā jeb tikai ceturtā daļa no kopējā 2006. gadā noslēgto darījumu skaita.
Interesanti atzīmēt ietekmi, kādu atstājusi visai būtiskā dzīvokļu cenu starpība starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām. Darījumi galvaspilsētā veido aptuveni 65% no kopējās oficiālās darījumu summas, bet tikai 44% no kopējā darījumu skaita.
Vislielākais pieprasījuma kritums – par 61 – 63% – konstatēts Rīgas satelītpilsētās: Salaspilī, Olainē un Siguldā. Tajās notiek vidēji tikai 4 – 5 darījumi mēnesī. Savukārt vismazākais pieprasījuma kritums – 30% – novērots Liepājā.
Pieprasījuma struktūra 2008. gada pirmajā pusē saglabājusies salīdzinoši stabila: 25 – 30% pieprasījuma veidoja vienistabas dzīvokļi, 45 – 50% – divistabu, 20 – 25% – trīsistabu, bet 5% – četristabu.
Tagad par vispārējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū: tas, tāpat kā iepriekš, atrodas pārmērīga piedāvājuma varā. Piemēram, galvaspilsēta. Vidēji katra 2. ceturkšņa mēnesī šeit pārdošanai tika piedāvāti 4000 dzīvokļu (kā pirmreizējā, tā arī otrreizējā tirgū). Taču noslēgti tika aptuveni 400 pirkšanas – pārdošanas darījumi. Tas ir, pieprasījuma un piedāvājuma attiecība ir 1:10. Turklāt vairums pārdošanai pieteikto dzīvokļu jau aplūkojami dabā (tas ir – jau uzcelti), kamēr, piemēram, 2006. gadā tos piedāvāja pārsvarā "uz papīra".
Kopumā var sacīt, ka pieprasījums koncentrējies cenu diapazona galējās robežās: labi pērk vislētākos dzīvokļus un visdārgākos – elitāros (objektos ar ekskluzivitātes pazīmēm).
Ar lielu ticamību var prognozēt: mūs vēl sagaida neiepriecinoši statistikas dati par noslēgtajiem darījumiem gan 3. ceturksnī (tiesa, «sliktus» rādītājus tad varēs norakstīt uz vasaru – atvaļinājumu laiku), gan 4. ceturksnī, kad parādīsies pirmie komunālie maksājumi pēc paaugstinātajiem tarifiem... Un tik un tā – celt paniku vai ieslīgt grūtsirdībā nav vērts: nekustamā īpašuma tirgus ir dzīvs organisms. Tas attīstās, reizēm slimo, taču noteikti izveseļojas.