Inspekcija pagaidām neatbalsta Rīgas pils skiču projektu
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām neakceptē arhitektu biroja SIA "Arhitekta J.Gertmaņa birojs" un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) iesniegto Rīgas pils renovācijas skiču projektu un lūdz arhitektus ņemt vērā slēdzienā izteiktos iebildumus.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) pagaidām neakceptē arhitektu biroja SIA "Arhitekta J.Gertmaņa birojs" un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) iesniegto Rīgas pils renovācijas skiču projektu un lūdz arhitektus ņemt vērā slēdzienā izteiktos iebildumus.
Kā aģentūra LETA uzzināja VKPAI, slēdzienu sagatavoja inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes priekšsēdētājs, arhitekts Pēteris Blūms. Arhitekta Jura Gertmaņa birojam ir jāiepazīstas ar slēdzienu un jāsniedz inspekcijai atbilde par slēdzienā minētajiem ierosinājumiem.
Kā norāda Blūms, Rīgas pils saglabāšana nav vienkārši projekts un realizācija, tā ir vēsturiska mūsu paaudzes misija, kas jāveic ar atbilstošu apziņu un gatavību šādu uzdevumu veikt. Šī projekta pamatā jābūt pilnīgai skaidrībai par mērķiem un ceļiem to sasniegšanai.
Inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes priekšsēdētājs norāda, ka skiču projekta paskaidrojuma rakstā nav sniegts analītisks Rīgas pils kultūrvēsturiskās nozīmības pamatojums, un vispārēja rakstura izteikumi un apgalvojumi nevar būt pietiekams pamats lielākās Baltijas reģiona viduslaiku pils saglabāšanas koncepcijai.
Blūms norāda, ka iesniegtais skiču projekts nesniedz nekādu priekšstatu par pils vēsturisko funkcionalitāti, it kā tāda nebūtu pastāvējusi. Eksperts uzsver, ka jebkura viduslaiku pils ir celta pēc kanonizētiem principiem un veido noteiktu funkcionālo sistēmu. Pēc Blūma domām, koncepcijā aprakstītais un piedāvātais funkcionālais zonējums pārsteidz ar vēsturiskās struktūras izjūtas trūkumu, jo koncepcijā nav ietverta kultūras pieminekļa unikalitātes galvenā jēga - pils uzbūves uztvere kā vienots kopums.
Projektā piedāvātais jaunais funkcionālais zonējums, pēc Blūma domām, izslēdz no apskates abas pils virtuves ar manteļskursteņu apakšējām daļām, autentisko pils pagraba telpu.
Arhitekts norāda, ka 16.-18.gadsimta sākuma "karaļu apartamentu" otrā stāva rietumu spārnā funkcionālie priekšlikumi ir "uzskatāmi par absurdiem", jo piemēram, pils otrā stāva galeriju tiek piedāvāts izmantot kā krēslu noliktavu, fizisko nodarbību telpu vai darbinieku virtuvei.
Blūms uzsver, ka viduslaiku pilī galerija ir galvenā telpa, turklāt ar reprezentācijas funkcijām, caur kuru notiek iekļūšana katrā atsevišķā telpā un šī cirkulārā kustība ir uzskatāma par vienu no izteiktākajām piļu un "krusteļu" pazīmēm.
Arhitekts uzskata, ka šādi, pils kultūrvēsturisko saturu ignorējoši priekšlikumi radušies, neesot pamatotam pils zonējumam. "Nesaprotot pils būtību, to nav iespējams nedz saglabāt, nedz akcentēt," teikts Blūma atzinumā.
Blūms norāda, ka iesniegtajā projektā apmeklētājiem apskatei tiek piedāvāti savstarpēji nesakarīgi, no loģiskā un vēsturiskā konteksta izrauti telpu un to daļu fragmenti. Vērtējot kopumā piedāvāto risinājumu, Blūms norāda, ka tas ir pretējs objektīvajiem kultūrvēsturiskajiem apstākļiem objektā un degradē pils unikālo būtību.
Pēc VKPAI speciālista domām, projektā piedāvātais konventa nama iekšpagalma A fasādes iestiklojums visā augstumā "labākajā gadījumā uzskatāms par pārpratumu". Šajā gadījumā klasiskā konventa nama uzbūves shēma tiek pilnībā deformēta, neiegūstot ne optimālu muzeja iekšējās funkcijas plānojumu, ne struktūras skaidrību.
Blūms uzsver, ka šie nav vienīgie iebildumi pret iesniegto projektu, bet principiālākie.
Secinājumos Blūms norāda, ka inspekcijā iesniegtā dokumentācija neatbilst pastāvošo būvnormatīvu prasībām par skiču projekta sastāvu, projekts izstrādāts neatbilstoši Rīgas pils saglabāšanas un revalorizācijas interesēm.
Blūms norāda, ka apmeklētājs, lai apskatītu muzeju ekspozīciju telpas, tiek "dzīts" pašā augšā, bet fondu telpas izvietotas lieliskās, velvētās pagraba telpās, kur mikroklimata uzturēšana būs vissarežģītākā un ekspluatācijā dārgākā.
Pēc arhitekta domām, metodika, pēc kuras ir uzsākti sagatavošanas darbi Rīgas pils revalorizācijai, nav pārdomāta un neatbilst valstī vairāku gadu desmitu laikā iegūtajai pieredzei. Blūms norāda, ka ir kļūda izstrādāt skiču projektu Rīgas pilij bez izvērstu pētījumu veikšanas.
Blūms uzsver, ka savus iebildumus pret projektu ir gatavs aizstāvēt gan koleģiāli, gan publiski, ja tie tiks novērtēti kā tendenciozi vai pārspīlēti. Arhitekts pieļauj iespēju, ka Rīgas pils skiču projekta analīzes veikšanai varētu tikt pieaicināti arī pazīstami Eiropas viduslaiku piļu konservācijas un restaurācijas speciālisti, kas varētu garantēt pilnīgu objektivitāti.
Kā aģentūrai LETA sacīja projekta autors arhitekts Gertmanis, slēdzienā izteiktie ierosinājumi par pils konservāciju un saglabāšanu tiks ņemti vērā.
Gertmanis norādīja, ka tas pagaidām nav "visas inspekcijas atzinums, bet gan viena cilvēka viedoklis", kurā ir akcentēta nepieciešamība pēc padziļinātas pils izpētes. Šādu izpēti, pēc Gertmaņa teiktā, patlaban nevar veikt, jo ēkā atrodas muzeji.
Arhitekts arī uzsvēra, ka tas ir pasūtītāja kompetencē - izlemt par to, vai ir nepieciešama pils padziļinātā izpēte.
Jau ziņots, ka plašākai sabiedrībai Gertmaņa biroja izstrādāto koncepciju par Rīgas pils tālāko izmantošanu VNĪA plāno prezentēt jūnija beigās. VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis solījis koncepciju prezentēt, kad savu atzinumu būs sniegusi VKPAI.
Koncepcija paredz, ka pēc pils remonta tajā atradīsies tikai Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Vēstures muzejs, bet abi pārējie muzeji - Raiņa Literatūras un mākslas muzejs un Ārzemju mākslas muzejs - tiks pārvietoti uz citām telpām.
Patlaban ir sākta Rīgas pils pagrabu pamatu atrakšana Latvijas Vēstures muzeja uzraudzībā. Līdz jūnija beigām norisināsies arī Rīgas pils fasādes remonts, ko veic būvfirma "Re&Re".
Zaiga Barvida LETA
Kā aģentūra LETA uzzināja VKPAI, slēdzienu sagatavoja inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes priekšsēdētājs, arhitekts Pēteris Blūms. Arhitekta Jura Gertmaņa birojam ir jāiepazīstas ar slēdzienu un jāsniedz inspekcijai atbilde par slēdzienā minētajiem ierosinājumiem.
Kā norāda Blūms, Rīgas pils saglabāšana nav vienkārši projekts un realizācija, tā ir vēsturiska mūsu paaudzes misija, kas jāveic ar atbilstošu apziņu un gatavību šādu uzdevumu veikt. Šī projekta pamatā jābūt pilnīgai skaidrībai par mērķiem un ceļiem to sasniegšanai.
Inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes priekšsēdētājs norāda, ka skiču projekta paskaidrojuma rakstā nav sniegts analītisks Rīgas pils kultūrvēsturiskās nozīmības pamatojums, un vispārēja rakstura izteikumi un apgalvojumi nevar būt pietiekams pamats lielākās Baltijas reģiona viduslaiku pils saglabāšanas koncepcijai.
Blūms norāda, ka iesniegtais skiču projekts nesniedz nekādu priekšstatu par pils vēsturisko funkcionalitāti, it kā tāda nebūtu pastāvējusi. Eksperts uzsver, ka jebkura viduslaiku pils ir celta pēc kanonizētiem principiem un veido noteiktu funkcionālo sistēmu. Pēc Blūma domām, koncepcijā aprakstītais un piedāvātais funkcionālais zonējums pārsteidz ar vēsturiskās struktūras izjūtas trūkumu, jo koncepcijā nav ietverta kultūras pieminekļa unikalitātes galvenā jēga - pils uzbūves uztvere kā vienots kopums.
Projektā piedāvātais jaunais funkcionālais zonējums, pēc Blūma domām, izslēdz no apskates abas pils virtuves ar manteļskursteņu apakšējām daļām, autentisko pils pagraba telpu.
Arhitekts norāda, ka 16.-18.gadsimta sākuma "karaļu apartamentu" otrā stāva rietumu spārnā funkcionālie priekšlikumi ir "uzskatāmi par absurdiem", jo piemēram, pils otrā stāva galeriju tiek piedāvāts izmantot kā krēslu noliktavu, fizisko nodarbību telpu vai darbinieku virtuvei.
Blūms uzsver, ka viduslaiku pilī galerija ir galvenā telpa, turklāt ar reprezentācijas funkcijām, caur kuru notiek iekļūšana katrā atsevišķā telpā un šī cirkulārā kustība ir uzskatāma par vienu no izteiktākajām piļu un "krusteļu" pazīmēm.
Arhitekts uzskata, ka šādi, pils kultūrvēsturisko saturu ignorējoši priekšlikumi radušies, neesot pamatotam pils zonējumam. "Nesaprotot pils būtību, to nav iespējams nedz saglabāt, nedz akcentēt," teikts Blūma atzinumā.
Blūms norāda, ka iesniegtajā projektā apmeklētājiem apskatei tiek piedāvāti savstarpēji nesakarīgi, no loģiskā un vēsturiskā konteksta izrauti telpu un to daļu fragmenti. Vērtējot kopumā piedāvāto risinājumu, Blūms norāda, ka tas ir pretējs objektīvajiem kultūrvēsturiskajiem apstākļiem objektā un degradē pils unikālo būtību.
Pēc VKPAI speciālista domām, projektā piedāvātais konventa nama iekšpagalma A fasādes iestiklojums visā augstumā "labākajā gadījumā uzskatāms par pārpratumu". Šajā gadījumā klasiskā konventa nama uzbūves shēma tiek pilnībā deformēta, neiegūstot ne optimālu muzeja iekšējās funkcijas plānojumu, ne struktūras skaidrību.
Blūms uzsver, ka šie nav vienīgie iebildumi pret iesniegto projektu, bet principiālākie.
Secinājumos Blūms norāda, ka inspekcijā iesniegtā dokumentācija neatbilst pastāvošo būvnormatīvu prasībām par skiču projekta sastāvu, projekts izstrādāts neatbilstoši Rīgas pils saglabāšanas un revalorizācijas interesēm.
Blūms norāda, ka apmeklētājs, lai apskatītu muzeju ekspozīciju telpas, tiek "dzīts" pašā augšā, bet fondu telpas izvietotas lieliskās, velvētās pagraba telpās, kur mikroklimata uzturēšana būs vissarežģītākā un ekspluatācijā dārgākā.
Pēc arhitekta domām, metodika, pēc kuras ir uzsākti sagatavošanas darbi Rīgas pils revalorizācijai, nav pārdomāta un neatbilst valstī vairāku gadu desmitu laikā iegūtajai pieredzei. Blūms norāda, ka ir kļūda izstrādāt skiču projektu Rīgas pilij bez izvērstu pētījumu veikšanas.
Blūms uzsver, ka savus iebildumus pret projektu ir gatavs aizstāvēt gan koleģiāli, gan publiski, ja tie tiks novērtēti kā tendenciozi vai pārspīlēti. Arhitekts pieļauj iespēju, ka Rīgas pils skiču projekta analīzes veikšanai varētu tikt pieaicināti arī pazīstami Eiropas viduslaiku piļu konservācijas un restaurācijas speciālisti, kas varētu garantēt pilnīgu objektivitāti.
Kā aģentūrai LETA sacīja projekta autors arhitekts Gertmanis, slēdzienā izteiktie ierosinājumi par pils konservāciju un saglabāšanu tiks ņemti vērā.
Gertmanis norādīja, ka tas pagaidām nav "visas inspekcijas atzinums, bet gan viena cilvēka viedoklis", kurā ir akcentēta nepieciešamība pēc padziļinātas pils izpētes. Šādu izpēti, pēc Gertmaņa teiktā, patlaban nevar veikt, jo ēkā atrodas muzeji.
Arhitekts arī uzsvēra, ka tas ir pasūtītāja kompetencē - izlemt par to, vai ir nepieciešama pils padziļinātā izpēte.
Jau ziņots, ka plašākai sabiedrībai Gertmaņa biroja izstrādāto koncepciju par Rīgas pils tālāko izmantošanu VNĪA plāno prezentēt jūnija beigās. VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis solījis koncepciju prezentēt, kad savu atzinumu būs sniegusi VKPAI.
Koncepcija paredz, ka pēc pils remonta tajā atradīsies tikai Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Vēstures muzejs, bet abi pārējie muzeji - Raiņa Literatūras un mākslas muzejs un Ārzemju mākslas muzejs - tiks pārvietoti uz citām telpām.
Patlaban ir sākta Rīgas pils pagrabu pamatu atrakšana Latvijas Vēstures muzeja uzraudzībā. Līdz jūnija beigām norisināsies arī Rīgas pils fasādes remonts, ko veic būvfirma "Re&Re".
Zaiga Barvida LETA