Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai, Latvijas būvnormatīvs LBN 209

Latvijas Republikas Arhitektūras un Celtniecības ministrija 

[Nav publicēts]

Instrukcija ģimenes māju un zemnieku sētu projektēšanai, Latvijas būvnormatīvs LBN 209

Apstiprināti ar Latvijas Republikas Arhitektūras un celtnicības ministrijas 03.05.1993 pavēli Nr.50


Instrukcijā lietotie termini:

ģimenes māja - apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (pārsvarā vienai ģimenei) ar saimniecības ēkām un būvēm. Agrāk to apzīmēja ar terminu "individuālā būvniecība";

zemnieku sēta - apbūves veids, kas ietver sevī dzīvojamo māju (mājas) ar saimniecības ēkām un būvēm zemnieku saimniecībā;

apbūvētājs - zemesgabala, uz kura ceļ ģimenes māju vai zemnieka sētu, īpašnieks vai lietotājs (fiziska vai juridiska persona);

būvniecība - šīs instrukcijas nozīmē - jaunu ģimenes māju un zemnieka sētu būvniecību, esošo ģimenes māju un zemnieku sētu pārbūve;

pasūtītājs - apbūvētājs vai tā pilnvarota persona, kura organizē projekta dokumentācijas izstrādāšanu;

zemesgabala plānojums - ģimenes mājas būvprojekta sastāvdaļa, kurā parādīts principiāls zemesgabala zonējums, ēku un būvju izvietojums tajā;


1. VISPĀRĒJĀ DAĻA

1.1. Instrukcija nosaka ģimenes māju un zemnieku sētu (turpmāk tekstā - "ģimenes māju") projektēšanas un būvniecības procesa kārtību. Tā attiecas uz visiem šī procesa dalībniekiem.

1.2. Projektējot un būvējot ģimenes mājas, jāievēro šī instrukcija, Civillikums un citi likumi, pagasta vai pilsētas apbūves noteikumi; būvnormatīvi, kuri iekļauti LBN 000 - "Būvnormatīvu sarakstā"; ugunsdrošības, sanitārās un vides aizsardzības normas; gāzes un elektrības pieslēgšanas noteikumi; darba drošības un tehniskie noteikumi.


2. ĢIMENES MĀJU APBŪVES TERITORIJAS

2.1. Ģimenes māju celtniecība atļauta pilsētu un ciemu apdzīvotņu zemju ģimenes māju apbūves rajonos, kuri noteikti pašvaldības pieņemtajā pilsētas vai pagasta izbūves ģenerālplānā.
Zemnieku sētas izvietojumu zemnieku saimniecībā ierobežo tikai punktā 1.2. minētās normas un noteikumi. Izvēlētās zemnieku sētas kontūras projektējamās robežas jāuzrāda zemnieku saimniecības plānā.

2.2. Ģimenes māju apbūves teritorijām pilsētās un ciemos attiecīgajai pašvaldībai jāizstrādā detālplānojuma projekti, kuri nosaka teritorijas zonējumu, ceļu un ielu tīklu ar sarkanajām un apbūves līnijām, maģistrālo un ielu inženierkomunikāciju trases, zemesgabalu daudzumu, lielumu un robežas.
Zemesgabalu minimālo lielumu katrai ģimenei māju apbūves teritorijai nosaka pilsētas vai pagasta pašvaldības pieņemtais izbūves ģenerālplāns, vadoties no racionālas zemes izmantošanas principiem, vides aizsardzības un sanitārajām normām, kā arī tradīcijām.

2.3. Pilsētu un ciemu teritorijās, kurās paredzēta ģimenes māju būvniecība, attiecīgajai pašvaldībai jāveic nepieciešamie teritorijas sagatavošanas darbi: meliorācija, ielu (ceļu) izbūve, elektroenerģijas tīklu un ielu inženierkomunikāciju būve, zemes ierīcība.

2.4. Ģimenes māju pievienošanu maģistrālajām un ielu inženierkomunikācijām nodrošina apbūvētājs.


3. ZEMESGABALA PLĀNOJUMS

3.1. Izvietojot ēkas un būves zemesgabalā, jāievēro sekojoši noteikumi, ja vietējos apbūves noteikumos vai detālplānojuma projektos nav noteikts citādi:

3.1.1. Ēkām un būvēm zemesgabalā jāatrodas:

- ne mazāk kā 6m attālumā no maģistrālo ielu un ne mazāk kā 3m attālumā no pārējo ielu sarkanajām līnijām;
- ne mazāk kā 3m attālumā no zemesgabala pārējām robežām;

Ēkas un būves var izvietot mazākā attālumā kā 3m no robežām vai tieši pie robežām, ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī, ja ir attiecīgā kaimiņa rakstiska piekrišana, kuru tas apliecina ar personisku parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas.

Ja ēka vai būve izvietota tieši pie kaimiņa zemesgabala robežas, tad ēkas vai būves sienai, kas atrodas uz robežas, jābūt veidotai kā pretugunsmūrim ar iespēju kaimiņam piebūvēt pie tās savu ēku vai būvi. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz sava zemesgabala pusi.


3.1.2. Ēku un būvju augstumam jābūt tādam, lai to pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N) augstums virs zemes līmeņa (NN) nepārsniegtu pusi no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes (N) un ielas ass līniju (S) un pusotra attāluma starp šī punkta (N) projekciju uz zemes (N) un robežu ar kaimiņa zemesgabalu (AN).
Ja ēka vai būve izvietota mazākā attālumā kā 3m no kaimiņa zemesgabala robežām, tad to pārsegumu (jumtu) jebkura punkta (N) augstums virs zemes līmeņa (NN) nedrīkst pārsniegt pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes (N) un kaimiņa zemesgabala robežu (AN) plus 4,5m.
Minētie ierobežojumi neattiecas uz dūmeņiem un dekoratīva rakstura ēkas elementiem - tornīšiem, vēja rādītājiem, u. c..

3.1.3. Ēku un būvju kopējais apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 30% no zemesgabala platības.

3.2. Punktā 3.1. iekļautie ierobežojumi neattiecas uz esošām ēkām vai būvēm, kuras uzbūvētas atbilstoši noteiktā kārtībā apstiprinātiem projektiem.
Šie ierobežojumi piemērojami tikai tad, ja esošās ēkas vai būves tiek pārbūvētas un pārbūves rezultātā palielinās ēku vai būvju apjomi. Ierobežojumi attiecināmi uz tām ēku vai būvju daļām, kas pārsniedz esošo ēku vai būvju apjomus.


4. PROJEKTA DOKUMENTĀCIJAS IZSTRĀDĀŠANA UN APSTIPRINĀŠANA

4.1. Projekta dokumentāciju ģimenes māju būvniecībai ir atļauts izstrādāt projektēšanas darbu uzņēmumiem vai personām, kurām ir licence ēku un būvju projektēšanai.

4.2. Projekta dokumentācijas izstrādāšanai pasūtītājs iesniedz projektētājam:

- dokumentu kopijas, kas apliecina zemes īpašumu vai lietotāja būvtiesības;
- zemesgabala plānu, kas izgatavots pēc robežu ierādīšanas dabā;
- arhitektūras plānošanas uzdevumu, tehniskos noteikumus un citus dokumentus, ja tādi ir izsniegti;

4.3. Projekta dokumentāciju ģimenes māju būvniecībai, to izvietojumu zemesgabalā apstiprina pilsētas vai pagasta galvenais arhitekts, ja tāda nav - rajona galvenais arhitekts.
Apstiprinot projekta dokumentāciju, jāizskata projekta atbilstība pilsētas vai pagasta apbūves noteikumiem, būvnormatīviem "Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve", "Dzīvojamās ēkas" un šai instrukcijai, arhitektūras plānošanas uzdevumam un tehniskajiem noteikumiem, ja tādi ir izsniegti.


5. PROJEKTA DOKUMENTĀCIJAS SASTĀVS

5.1. Projekta dokumentācijas sastāvam jābūt pietiekamam, lai varētu realizēt būvdarbus un nodrošināt to kontroles iespējas.

Projekta dokumentācijas sastāvā jābūt:

5.1.1. dokumentu kopijām, kas apliecina apbūvētāja zemes īpašumu vai būvtiesības; zemesgabala plānam (zemnieku sētas projektam - zemnieku saimniecības kopējam zemes plānam ar zemnieku sētas kontūra projektējamo robežu plānu); arhitektūras plānošanas uzdevumam, tehniskajiem noteikumiem ēku pieslēgšanai inženierkomunikācijām un citiem dokumentiem, ja tādi ir izsniegti.

5.1.2. paskaidrojuma rakstam, kurā raksturots projektējamo ēku un būvju konstruktīvais risinājums, kā arī dots elektroapgādes, gāzes apgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas, vēdināšanas, apkures un ugunsdrošības risinājumu raksturojums.;

5.1.3. grafiskajai daļai:

- zemesgabala plānojumam ar detalizācijas pakāpi ne mazāku kā mērogā 1:500, kurā jābūt uzrādītām visām no jauna būvējamām, pārbūvējamām un esošām ēkām un būvēm; visu ēku un būvju piesaistei zemesgabalam; zemesgabala izmēriem, kā arī ēku un būvju eksplikācijai;
- ēku pamatu, visu stāvu un jumta plāniem ar telpu eksplikācijām, kurās uzrādīta to platība; visām fasādēm, raksturīgiem griezumiem, starpstāvu pārsegumu un jumta konstruktīvā risinājuma shēmām (visiem ar detalizācijas pakāpi ne mazāku kā mērogā 1:100)

5.2. Projektā jāuzrāda katras ēkas vai būves apjoms, kopējā platība un apbūves laukums, apbūves blīvums (apbūvētais laukums procentos no zemesgabala platības), norobežojošo konstrukciju aprēķina siltumpretestība un to atbilstība būvnormatīviem, galveno būvmateriālu daudzums.

5.3. Pēc pasūtītāja pieprasījuma projekta dokumentācijas sastāvu var paplašināt.
Papildus var izstrādāt vai detalizēt inženierkomunikāciju projektus, konstruktīvos mezglus, arhitektoniskās detaļas, perspektīvu zīmējumus, maketus, u.c.
Papildus izstrādājamo projekta dokumentācijas apjomu nosaka pasūtītājs, vienojoties ar projektētāju.



--------------------------------------------------------------------------------

PIELIKUMI.

PIELIKUMS Nr.1
ĒKAS KOPĒJĀS PLATĪBAS NOTEIKŠANA.

1.1. Ēkas kopējo platību veido visu ēkas virszemes stāvos izvietoto telpu platību summa. Kāpņu telpu platība kopējā platībā iekļaujama tikai vienu reizi un tikai tā stāva platībā, no kuras kāpnes ved augšup.
Ēkas kopējā platībā nav jāiekļauj balkonu, lodžiju un terasu platība.

1.2. Telpu platībā jāiekļauj iebūvēto skapju platība.

1.3. Telpu platībā nav jāiekļauj:

- platība, kuru aizņem nišas ar augstumu mazāku par 1,8 m;
- platība, kuru aizņem stacionāras krāsnis un pavardi;
- platība zem iekštelpu kāpnēm vai slīpām virsmām, kuru augstums virs grīdas līmeņa ir mazāks par 1,6 m;

PIELIKUMS Nr.2
ATBILDĪBA PAR PATVAĻĪGO BŪVNIECĪBU.

1.1. Ģimenes māju būvniecība bez apstiprinātas projekta dokumentācijas vai ar atkāpēm no tās, ir patvaļīga būvniecība.

1.2. Par patvaļīgu būvniecību, būvnormatīvu vai apbūves noteikumu pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

1.3. Lēmumu par patvaļīgi uzcelto vai pārbūvēto objektu nojaukšanu vai atkāpju novēršanu pieņem tā pašvaldība, kuras teritorijā objekts atrodas.


PIELIKUMS Nr.3
BŪVNIECĪBAS KONTROLE UN OBJEKTU NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ.

1.1. Pirms celtniecības darbu uzsākšanas pasūtītājam vai apbūvētājam, iesniedzot nepieciešamos dokumentus, jāizņem būvatļauja tajā pašvaldības valsts arhitektūras un celtniecības kontroles dienestā, kura teritorijā atrodas būvējamais objekts.

1.2. Ģimenes māju celtniecības gaitā arhitektūras un celtniecības uzraudzību un kontroli saskaņā ar likumiem par pašvaldībām veic pašvaldības valsts arhitektūras un celtniecības kontroles dienests.

1.3. Būvniecība ir pabeigta, kad uzceltās vai pārbūvētās ēkas un būves ir nodotas ekspluatācijā. Ēkas un būves nododamas ekspluatācijā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 301 "Noteikumi civilo un rūpniecības objektu pieņemšanai ekspluatācijā".