Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm
Foto: Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm
Nolūkā attīstīt radošās industrijas, inovāciju un uz zināšanām balstītu ekonomiku, būtiski ir nodrošināt efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību (turpmāk IPR) aizsardzību Latvijā un aizsargāt uzņēmumu īpašumtiesības ne tikai iekšējā tirgū, bet arī starptautiskā mērogā. IPR efektīva aizsardzība ir svarīga visām tautsaimniecības nozarēm, t.sk., pārtikas, zivrūpniecības un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, bet jo īpaši, nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijas nozarē.
Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) paredz izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai. Nolīguma mērķis ir nodrošināt pēc iespējas līdzvērtīgāku intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību starptautiskā līmenī, ņemot vērā ka šie pārkāpumi ievērojami izplatītāki ir ārpus ES. Nolīgumu plānots parakstīt starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Latvijas valdība atbalsta Latvijas pievienošanos ACTA nolūkā aizsargāt Latvijas ražotājus un maksimāli nodrošināt efektīvu viņu preču intelektuālā īpašuma aizsardzību. Viltotu un pirātisku preču starptautiskā izplatība un ar to tirdzniecību saistīti pakalpojumi rada ievērojamus zaudējumus IPR īpašniekiem, maldina sabiedrību par preču patieso izcelsmi un noteiktos gadījumos (viltoti medikamenti, ražošanā izmantotas kaitīgās vielas u.tml.) pat apdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Eiropā, kuras tautsaimniecības pamatā ir augsti kvalitatīvu izstrādājumu ražošana, IPR aizsardzība vienmēr ir bijusi svarīga un tāpēc tā iesaistās iniciatīvās, kas papildus Pasaules Tirdzniecības organizācijas un Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācijas starptautiskiem nolīgumiem varētu pastiprināt IPR aizsardzību.
ACTA pēc būtības neparedz neko vairāk, kā jau šobrīd ir noteikts ES tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību īstenošanu. Viss kas līdz šim ir bijis likumīgs, arī ACTA ietvaros ir likumīgs. ACTA pievienotā vērtība ir ciešāka sadarbība starp valstu tiesībsargājošajām institūcijām.
Attiecībā uz robežu pasākumu īstenošanu, ACTA paredz komerciāla rakstura preču (arī nelielos sūtījumos) kontroli uz robežas, lai ierobežotu viltotu preču starptautisko tirdzniecību, piem., no Ķīnas, kas ir lielākais preču viltojuma avots. Vienlaikus, ACTA paredz, ka šādas kontroles var neattiecināt uz ceļotāju personīgo bagāžu.
Tāpat ACTA nodrošinās, ka cilvēki visā pasaulē joprojām internetā varēs apmainīties ar visu informāciju, kas iegūta legāli, nepārkāpjot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības. Vienlaikus ACTA paredz, ka tiesībsargājoša iestāde pēc tiesību īpašnieka pamatota pieprasījuma (iesnieguma) var saņemt informāciju par pārkāpuma veicēju un pārkāpuma apjomu, tai skaitā arī no interneta pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt sniegt informāciju par lietotāja kontu, kas izmantots pārkāpuma veikšanai. Savukārt tikai pēc attiecīga tiesas lēmuma var pieprasīt nekavējoties veikt pārkāpuma novēršanu, t.i. informācijas izņemšanu (likvidēšanu). Šādas prasības Latvijā ir spēkā jau šobrīd, līdz ar to jaunas normas nebūs jāizstrādā. ACTA neapdraud cilvēka privātuma tiesības un uzņēmumu likumīgās komercintereses, tāpat kā neparedz cilvēku izspiegošanu un informācijas cenzūru digitālajā vidē, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.
Atgādinām, ka ACTA stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad sešas līguma slēdzējas puses (ES skaitot kā vienu) būs to ratificējušas. Attiecībā uz ES tas nozīmē, ka nolīgums vēl jāratificē visās valstīs un Eiropas Parlamentā, kā arī ES Padomei jāpieņem lēmums par ACTA noslēgšanu. Savukārt pēc tā pieņemšanas tiks informēts ACTA depozitārijs – Japāna, ka ES ir veikusi visas nepieciešamās procedūras. Ja vēl vismaz piecas citas līgumslēdzējas puses to būs veikušas, 30 dienu laikā ACTA kļūs saistoša ES. Viss šis process var prasīt pat vairākus gadus.
Ekonomikas ministrija, izstrādājot nacionālo pozīciju par nolīgumu, jau 2010.gada jūlijā nosūtīja to saskaņošanai ekspertu grupai intelektuālā īpašuma tiesību (IPR) jomā, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvo padomei, Tautsaimniecības padomei, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.
ACTA teksts latviešu valodā pieejams ir kopš 2011.gada oktobra šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40230672&mode=mk&date=2011-12-13.