Intervija ar Cēsu firmas "Melio" darbu vadītāju Gvido Glāzeru.

Intervija ar Cēsu firmas "Melio" darbu vadītāju
Gvido Glāzeru.

Agrāk meliorācija bija viena ļoti stabila un plaukstoša celtniecības nozare. Tagad tā savu nozīmīgumu lielā mērā ir zaudējusi. Kā Jums liekas, kāpēc tā ir noticis?
Meliorācija tās tradicionālajā izpratnē savu nozīmīgumu zaudējusi vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tāpēc ka ir mainījusies darbu pasūtīšanas un finansēšanas kārtība. Agrāk pasūtītājs un 100% finansētājs visiem projektiem bija valsts, šobrīd tās galvenokārt ir privātpersonas, zemnieku saimniecības, firmas. Arī valsts subsidētajos objektos obligāta ir zemes īpašnieka finansiālā līdzdalība.

Kāda ir situācija meliorācijā Cēsīs un Cēsu rajonā?
Cēsīs un Cēsu rajonā veicam meliorēto zemju sakārtošanas darbus par valsts subsīdijām, taču tā ir tikai neliela daļa no gada laikā veicamo darbu apjoma. Pārsvarā strādājam pie lauku ainavas iekārtošanas, veidojam dažādas ūdenskrātuves, būvējam nelielus lauku ceļus.

Vai izjūtat lielu starpību tajā kā meliorācija attīstās laukos un kā pilsētā?
Mūsu rīcībā ir lieljaudas tehnika, tāpēc pārsvarā strādājam laukos un lielu celtniecības objektu sagatavošanā.

Kam būtu jāmaina attieksme pret meliorāciju, lai mainītos kopējā situācija?
Vispirms attieksme pret meliorāciju jāmaina meliorēto platību izmantotājiem. Tikai tad, kad zemes īpašnieks sapratīs meliorācijas darbu vērtību, to doto efektu un labumu, viņš domās par meliorācijas sistēmu saglabāšanu, kopšanu un ieguldīs tajā savus finansiālos līdzekļus. Tad mainīsies arī valsts institūciju līdzdalība šo darbu finansēšanā.

Vai pēdējā laikā Jums bijuši kādi lieli meliorācijas projekti?
Firma "Melio" pēdējos gados ir veikusi vairākus novadošo tīklu rekonstrukcijas darbus, kuros ir 100% valsts investīciju finansējums.

Vai pēc 1991. gada kaut kur esat ierīkojuši jaunu drenāžu?
Nē. Strādājam tikai pie jau esošo sistēmu rekonstrukcijas un uzturēšanas.

Kur ņemat drenu caurules?
Drenāžas darbu apjoms ir neliels, tāpēc caurules tiek pirktas tikai būvmateriālu veikalos.

Cik maksā viena hektāra meliorēšana?
Viena hektāra meliorācijas darbu izmaksas dažādos objektos ir ļoti atšķirīgas, tāpēc kaut kādu vidējo aprēķinu nav iespējams pateikt.

Cik darbinieku strādā uzņēmumā?
Sezonas laikā "Melio" strādā 20 cilvēki.

Vai neizjūtat speciālistu trūkumu?
Mūsu firmā nodarbinātie speciālisti ir ar lielu darba pieredzi, to trūkums pagaidām nav jūtams.

Kā paredzat situāciju nākotnē? Vai kaut kas varētu uzlaboties?
Laika gaitā mainās viss. Mainīsies arī meliorācijas nozare. Ir tikai jāprot visam pielāgoties.

Vai meliorācijas sliktā situācija nav izskaidrojama ar to, ka arī lauksaimniecība neattīstās?
Lauksaimnieks ir meliorācijas galvenais pasūtītājs un izmantotājs. Ja neveiksies viņam, būs problēmas arī mums. Ir jāmeklē jauni darbības virzieni, metodes.

Varbūt vispār jāpanīkst gan lauksaimniecībai un meliorācijai?
Ne lauksaimniecība, ne arī meliorācija neiznīks. Jāmainās ir tikai attieksmei. Zemgalē un Vidzemē nekad nevar būt vienāda politika. Kaut arī attālums nav liels, ir redzamas atšķirības gan klimata, gan arī reljefa apstākļos. Tāpēc ir jābūt dažādām prioritātēm un valsts atbalsts attiecīgi jāorientē.


Linda Tunte
www.building.lv