Intervija ar LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktoru Ingaru Pilmani.

Foto: Intervija ar LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktoru Ingaru Pilmani.; autors: Intervija ar LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktoru Ingaru Pilmani.

Intervija ar LR Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktoru Ingaru Pilmani.

Būvniecības departamentā pārmaiņas turpinās. Šobrīd, starp daudzām dokumenu un citu papīru kaudzēm uz galda, Būvniecības departamenta direktora kabinetā jau vairāk kā mēnesi saimnieko Ingars Pilmanis. Viņš būvniecības nozarei cenšas pieiet no ekonomiskā viedokļa. Pašlaik Ingars Pilmanis vēl baidās būt ļoti kategorisks, pārdomā atbildes uz manis uzdotajiem jautājumiem un nosmej, ka turpmāk jautājumus vēlēsies saņemt pirms intervijas.

Uzreiz jūtams, ka departamentā ir ienākušas atkal jaunas idejas, kas, cerams, risinās šobrīd esošās problēmas pašā departamentā un nozarē kopumā. Iepazīsimies- jauna personība būvniecībā- Ingars Pilmanis!

Tiešā būvniecības nozares sakarā Jūsu vārds iepriekš nav dzirdēts. Kur strādājāt pirms nonākšanas šajā darbā?
Līdz šim jau ilgāku laiku strādāju Ekonomikas ministrijā, nodarbojos ar atbilstības novērtēšanas jautājumiem. Varētu teikt, ka esmu piedalījies likumdošanas veidošanā Latvijā, kas horizontāli aptver ar atbilstības novērtēšanu saistītos jautājumus- standartizācijas likuma izstrādē atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk- ES- Red.) praksei, akreditācijas sistēmas izveidē, kā arī metereoloģijas likumdošanas izstrādē. Tie ir horizontāli pasākumi, kas aptver dažādu nozaru sektorus. Jau kopš pirmsākumiem aktīvi piedalījos kvalitātes sistēmu standartu popularizēšanā Latvijas uzņēmumos. Tagad, piemēram, kvalitātes stadarts ISO 9001 būvniecībā ir plaši pazīstams. Tāpat paralēli esmu darbojies Kvalitātes asociācijā, kas Latvijā tika izveidota 90. gados, piedalījies Latvijas kvalitātes balvas veidošanā. Amati un departamenti, kuros esmu strādājis ir saukušies dažādi, pēdējais no tiem bija Tehnoloģiju departaments.

Kādu procesu rezultātā esat nonācis Būvniecības departamentā?
Šī gada pirmajos mēnešos notikušas dažādas cilvēku staigāšanas Būvniecības departamentā. Nesen departaments atkal palika bez direktora (Jurjāna kungs šobrīd tāpat kā Gēmes kundze strādā Vides ministrijā.- Red.). Man piedāvāja šo darbu un es piekritu.

Kas pamudināja pieņemt šo izaicinājumu darboties jaunā jomā?
Man nebija laika daudz domāt.
Kā jau minēju, iepriekš biju darbojies ar horizontāliem jautājumiem, kas aptver visas nozares, tajā pašā laikā, neejot dziļumā kādā konkrētā nozarē. Būvniecība ir nozare, kurā ir sertifikācija, licencēšana, atbilstības novērtēšana- būtībā visas lietas, ar kurām jau iepriekš esmu strādājis vispārīgā līmenī.

Vai esat arī ieguvis izglītību šajā jomā?
Esmu pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes bakalaura un maģistra programmas. Tiešas būvniecības izglītības man nav. Ir interesanti, ka varu citu pieredzi attiecināt uz šo jomu. Man nav stereotipu, kā kam jābūt būvniecībā, ir jauna pieeja šīm lietām.

Kādi ir jūsu plāni šajā darbā, kādas izmaiņas plānojat ieviest pašā Departamentā?
Saistībā ar visām pēdējā laika pārmaiņām, Departamentā šobrīd liela uzmanība jāvelta cilvēku resursu noformēšanai. Ir diezgan daudz brīvu štata vietu, kur nepieciešami speciālisti. Šinī brīdī Departaments nav tik spēcīgs, kā tas bija, piemēram, gadu atpakaļ. Līdz ar to viens no maniem steidzamākajiem uzdevumiem- pieņemt cilvēkus, lai Departaments varētu veiksmīgi pildīt savas funkcijas.

Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Vai tiešām Latvijā trūkst atbilstošu speciālistu?
Speciālisti ir. Ņemot vērā būviecības tempu pāatrināšanos, labākie speciālisti privātajā sektorā pelna ļoti labu naudu. Valsts pārvaldes sistēmas atalgojuma pārskatīšana nav notikusi. Tālākos secinājumus var izdarīt katrs pats.

Vēl nesen Departamantā problēmas radīja arī neesošais Arhitektūras nodaļas vadītājs. Vai tas ir atrisināts?
Jā, Arhitektūras nodaļai ir atrasts vadītājs un patiešām veiksmīgi uzsākta darbība. Virzība notiek. Viens no tuvākajiem nodaļas plāniem- organizēt Krievijas arhitektu dienas Latvijā, lai veicinātu starptautisko sadarbību. Ir svarīgi, lai informācijas apmaiņa notiek ne tikai ES valstu starpā, bet arī ar citām, piemēram, austrumu valstīm.

Kādi ir galvenie darbi, ko tuvākajā laikā Jūsu vadībā plānots izdarīt Departamentā būvniecības nozares labā?
Saskaņā ar jaunās valdības deklarāciju tuvākajā laikā īstenosim pasākumus administratīvo regulējumu samazināšanai būvniecībā, pilnveidosim administratīvās procedūras būvniecības jomā. Ir jāpārskata licencēšanas noteikumi, vienkāršojot tos. Tiks veidota informatīvā sistēma par būvniecības procesiem Latvijā, kas, iespējams, ļaus pilnībā atteikties no licencēšanas tādā izpratnē, kādā tā ir pašlaik. Līdz gada beigām jābūt izskatītiem noteikumiem par civiltiesisko apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām.
Otrs lielais bloks ir saistīts ar iestāšanos ES. Līdz šim jau vairākus gadus esam mēģinājuši pilnveidot likumdošanu atbilstoši ES prasībām. Kopš 1. maija tas viss būs obligāts. Ir svarīgi jau šobrīd panākt, lai mūsu nacionālais viedoklis tiktu ņemts vērā ES. Protams, jāstrādā arī pie normatīvu harmoniskas iestrādāšanas Latvijas sistēmā, lai nebūtu krasas pārejas. Mēs nedrīkstam nepildīt ES prasības, kas attiecas uz vienoto tirgu, tai pat laikā nedrīkstam pārspīlēt ar prasību izpildi.

Daudzi ir pamatoti satraukušies par Latvijas atīstību. Mūsu valstī netiek veicināta ražotāju attīstība. Ne tikai būvniecībā. Vai tas mainīsies?
Pašlaik šis jautājums ir jāskata kompleksi- ar Latvijas iestāšanos ES, saņemam struktūrfondu līdzekļus. Jautājums par tiešu valsts atbalstu manā skatījumā ir apsverams. Ja katram valsts atbalsta latam varam pielikt divus atbalsta latus no ES, tas jau ir noderīgi. Tāpēc arī ir izstrādāts attīstības plāns, kas paredzēts uzņēmēju atbalstam. Par valsts atbalstu jārunā kontekstā ar struktūrfondiem, jo tas arī ir valsts atbalsts- viens no ieguvumiem, iestājoties ES. Cik gatavi būs uzņēmēji veidot projektus, realizēt tos, izmantot līdzekļus, no tā būs atkarīgs efekts.

Un kāda ir "melno" brigāžu un dempingotāju nākotne? Par šo problēmu ticis daudz runāts, bet risinājumu kā nav tā nav.
Šis tiešām ir viens no jautājumiem, pie kura nāksies atgriezties vēl daudzkārt. Tas būs dienas kārtībā vēl ilgi. Ja runājam konkrētāk, pašlaik tiek veikti vairāki pasākumi, lai noteiktu būvniecības izmaksas. Būvnormatīvs par tāmju sastādīšanu tiek nopietni pārskatīts. Tiek strādāts pie cenu kataloga, pēc kura iespējams noteikt būvniecības izmaksas. Pagājušā nedēļā notika Būvinženieru savienības kongreess, tajā tika prezentētas stundas likmes dažādu kategoriju speciālistiem, lai nepieļautu dempingu. Ir arī vairākas citas idejas gan attiecībā uz konsultācijām, gan izmaksu noteikšanu. Tas būs viens no mūsu darbiem, kuru kopā ir ļoti daudz.

Nereti pēc sarunām ar amatpersonām rodas sajūta, ka daudzējādā ziņā likumdošana ir daudz maz kārtībā, taču neveiksmīgi funkcionē kontroles aparāts.
Jā, šo jautājumu varam papildināt- vai cilvēki vispār zina par visiem noteikumiem un likumiem? Protams, kontroles jautājums ir viens no būtiskajiem. Pie mums ir sadalītā uzraudzības sistēma- pašvaldības, būvvaldes, būvinspektori un ir Valsts Būvinspekcija- vairāku pakāpju kontrole. Mums ir dažāda veida iestrādes, kā šo sistēmu pilnveidot, inspekciju veidojot vienotāku un pieļaujot iespējami mazāk pārkāpumu. Tam visam jābūt komplesi- ja mēs samazinām šķēršļus firmu darbībai tirgū, pretī ir jābūt adekvātai kontrolei, lai varētu sodīt tos, kas rīkojas negodīgi. Bet viņu vainas dēļ, manuprāt, nevajaga ciest pārējiem.

Ja Jums tagad būtu jāspaskatās uz sevi no malas- kā Jums pašam šķiet, kāds vadītājs Jūs esat? Kādi ir Jūsu principi?
Kā jau minēju, nenācu uz šejieni veidot revolūciju vai kaut ko lauzt. Viss labais, kas šeit jau ir, jāpatur un jāpilnveido. Mans mērķis nav ierobežot departamenta darbiniekus. Ir jāpanāk, lai mēs visi strādātu vienoti, kopējas vīzijas sasniegšanai.

Kāds ir Jūsu attiecības ar būvniecības praktisko pusi? Vai varat, piemēram, pats izremontēt dzīvokli?
Remontējis esmu. Izdarīt es to varu, bet vai tas būs profesionāliģ

Kas Jūs aizrauj ārpus darba?
Kad kļuvu par Departamenta direktoru, pirmo reizi mēģināju braukt ar sniegadēli. Līdz tam mani aizrāva slēpošana. Vasarā man patīk braukt ar laivām, jāt ar zirgiem.

Linda Tunte,
www.building.lv