Intervija ar LR Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītājas vietnieku Aldi Zīriņu

Intervija ar LR Zemkopības ministrijas
Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītājas vietnieku
Aldi Zīriņu.

Kādus gadus atpakaļ meliorācijā darbojās simtiem cilvēku, meliorācija zēla un plauka. Šobrīd, šķiet, šajā nozarē viss ir apklusis un pierimis. Kāpēc tā ir noticis?
Jā, šobrīd meliorācijā notiek ļoti maz kas. Pašlaik jaunu meliorācijas sistēmu veidošana nenotiek vispār, notiek tikai esošo sistēmu uzturēšana, rekonstrukcija un renovācija. Zemes reformas rezultātā zeme tika atdota īpašniekiem un izbūvētās sistēmas tika sadalītas. Viena saimnieka rīcībā vairs nav tik lielu sistēmu, kādas bija kolhoza laikos. Tagad zemes kopšana ir katra saimnieka paša ziņā. Zemes uzturēšanas izmaksas ir pārāk augstas, lai vēl varētu atlicināt meliorācijai.

Kā izpaužas meliorācijas sistēmu kopšana?
Saņemot īpašumā zemi, Lauksaimniecības departamentā Meliorācijas daļas inspektori izsniedz zemes īpašuma meliorācijas pasi, kurā attēlotas meliorācijas sistēmas īpašuma robežās un uzskaitīts, kā īpašniekam ir jākopj meliorācijas sistēma. Vaļējos grāvjos regulāri ir jāizcērt krūmi un atvases, segtajās sistēmās ir jātīra drenu akas, jāattīra iztekas - tie ir galvenie kopšanas darbi.

Kādas ir meliorācijas sistēmas ierīkošanas un kopšanas izmaksas?
Protams, kopšana maksā salīdzinoši mazāk. Laba kopšana noteikti attaisno sevi. 1999. gadā vienā hektārā zemes renovācijas sistēmas rekonstrukcija vai renovācija izmaksāja vidēji ap 40 latiem. 2000. gadā šīs izmaksas jau pārsniedza 100 latus. Izmaksas pieaug.

Kāpēc izmaksas ir tik ļoti pieaugušas?
Pieaug projektēšanas darbu un materiālu izmaksas. Pēdējā laikā pieaugusi arī paša darba cena.

Cik lielus līdzekļus meliorācijai piešķir valsts?
Valsts atbalsts ir investīcijas un subsīdijas. Runājot par subsīdijām- 1999.gadā bija piešķirti 788 tūkstoši latu, 2000. gadā līdzīgs apjoms- 810 tūkstoši, taču šogad piešķīra tikai 545 tūkstošus latu. Pašlaik ir izmantoti tikai aptuveni 30% no šim gadam paredzētajiem līdzekļiem.

Kāpēc šī summa kļūst arvien mazāka? Liekas pat, ka augstāk stāvošās personas tikai veicina lauksaimniecības panīkšanu...
Nu jā. Tā varētu likties. Taču valsts budžets ir tik liels, cik tas ir, un vajadzības ir visiem. Meliorācija varbūt nav tik izteikti redzama- kamēr visas sistēmas vēl darbojas, liekas, ka ar to pietiek. Taču šī gada plūdi atkal parādīja, ka nozīme ir būtiska. Latvijas augsnes mitruma apstākļi ir nelabvēlīgāki, un tāpēc meliorācija ir vairāk nepieciešama kā citās valstīs.

Kāda situācija meliorācijā ir kaimiņvalstīs?
Esam pētījuši Igaunijas un Lietuvas pieredzi. Taču salīdzināt ir grūti, jo arī šajās valstīs klimatiskie apstākļi nav tādi, kā pie mums.

Ko darīt saimniekam, ja viņš ir izlēmis, ka viņa zemes gabalu vajadzīgs meliorēt? Vai nepieciešamas kaut kādas atļaujas?
Tad šim saimniekam ir jāgriežas attiecīgajā Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē meliorācijas daļā un jāizstāsta sava vajadzība. Pēc tam inspektors izbrauks uz vietu un noskaidros situāciju. Kopā tiks meklēts risinājums, domāts, vai varēs saņemt valsts subsīdijas, vai saimnieks meliorēs pa saviem līdzekļiem.

Ja saimnieks vēlas meliorēt savu zemes gabalu, vai viņš saņems kaut kādu palīdzību no valsts?
Ir subsīdijas, kas paredzētas tieši viensaimniecību sistēmu rekonstrukcijai, renovācijai.

Radies iespaids, ka liels daudzums padomju laikā meliorēto platību tagad aizaug ar kokiem un krūmiem...
Valsts zemes dienests apkopoja informāciju, ka 19% no meliorētās lauksaimniecības zemes šobrīd netiek izmantots. Domāju, ka reāli šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Zemes nepienācīga kopšana vēlāk var sāpīgi atsaukties. Lai zemi par jaunu meliorētu, tas ļoti dārgi izmaksās.

Esmu dzirdējusi, ka ir ieilgusi meliorācijas likuma tapšana...
Jā, likums top jau vairāk kā gadu.

Kāpēc tik ilgi?
Tāpēc, ka ir daudzas sarežģītas problēmas, kurām nav iespējams ātri atrast risinājumu. Meliorācijas likuma sagatavošanā piedalās konsultatīvā padome meliorācijas jautājumos (tur ir piesaistīti dažādi meliorācijas speciālisti). Pagājušajā gadā mēs aptuveni reizi mēnesi sasaucām sanāksmi, kurā runājām un spriedām par šo likumu. Laika gaitā radušies arī vairāki jauni jautājumi. No sākotnēji iecerētā likuma pašlaik ir palicis ļoti maz. Sākotnēji, piemēram, bija paredzēta meliorācijas fonda veidošana, taču tikko saņēmām iebildumu pret to no Finansu ministrijas, jo šāda veida fondi veicinot finansu resursu sadrumstalotību. Tagad likumprojekts ir pabeigts un tiek saskaņots ar citām ministrijām.

Kad šis likums varētu tikt pabeigts?
Domāju, ka likums varētu tikt pabeigts tikai nākamajā gadā, jo redzu, kā visas lietas ievelkas. Neesmu īpaši optimistiski nosakņots šajā ziņā.

Parasti dažādās problēmās tiek vainotas augstāk stāvošās personas. Šajā gadījumā (meliorācijas panīkumā) Zemkopības ministrija...
Domāju, ka Zemkopības ministrija situāciju un problēmas saprot un cenšas atrast risinājumu. Ir objektīvi iemesli, kāpēc tas ne vienmēr izdodas. Nekad neviens projekts vai iecere netiek bremzēts. Tik pat labi varētu apgalvot, ka kāds traucē zemes izmantošanai un tā aizaug. Domāju, ka situācija uzlabosies, kad tiks sakārtota likumdošana. Tas ir laika jautājums. Neko uzspiest no augšas mēs nevaram un negribam. Varētu uzlikt sodus par zemes nekopšanu, bet šaubos, ka tas būtu risinājums.

Agrāk gandrīz katrā Latvijas rajonā bija meliorācijas uzņēmumi. Kur, ārpus Rīgas, šobrīd vēl ir saglabājušies šādi uzņēmumi?
Meliorācijas iestāžu to agrākajā izpratnē vairs nav vispār. Tagad zem Lauku atbalsta dienesta reģionālajās Lauksaimniecības pārvaldēs ir Meliorācijas daļas, kurās ir meliorācijas inspektori un citi speciālisti. Bet konkrētie darbi ir jāveic individuālajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamā tehnika.

Kopš 1991. gada Latvijā vairs nav ielikta neviena jauna drena. Ko tad tagad dara melioratori?
Melioratori var pārkvalificēties. Vairs nepastāv tādas firmas, kas nodarbojas tikai ar meliorāciju, ir jāmeklē kaut kādi papildus ieņēmumi. "Tīri" melioratori varētu būt tikai jau minētie meliorācijas inspektori. Šobrīd melioratori nav īpaši pieprasīta profesija. Domāju, ka nākotnē šī situācijas varētu mainīties.

Vai nākotnē, ja atkal radīsies pieprasījums pēc speciālistiem, nevar sanākt, ka speciālistu vairs nebūs?
Lauksaimniecības Universitātē vairākās fakultātēs mācību programmā tiek iekļauts arī meliorācijas kurss. Pamatzināšanas tiek iegūtas. Domāju, ka speciālistu ziņā problēmas nevarētu rasties, taču ir žēl, ka zūd veco melioratoru pieredze.

Kas ir lielākie "naidnieki" meliorācijas sistēmai?
Koku, krūmu un nezāļu saknes, ar kurām aizaug sistēmas. Liela problēma ir arī bebri, kuri meliorācijas grāvjos taisa aizsprostus.

Ar ko nodarbojas Lauku izmantošanas nodaļa lauku attīstības departaments?
Mēs izstrādājam normatīvos aktus.

Kuros Latvijas reģionos meliorācijai tiek pievērsta lielākā vērība?
Meliorācijai lielāka vērība tiek pievērsta Zemgales reģionā- Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos, jo šeit vispār lauksaimniecība ir attīstītāka.

Kā ir ar meliorācijas tehniku?
Tehnika ir novecojusi. Tā kā meliorācija šobrīd nav īpaši aktuāla, tad arī jauna tehnika nav pirkta. Esam skatījušies gan Holandes, gan Vācijas piedāvāto tehniku. Tiek veidota sadarbība ar šīm valstīm ar domu, ka kādreiz no viņiem varētu kaut ko iepirkt.

Kā, Jūsuprāt, varētu risināties situācija meliorācijā nākotnē?
Gribētos cerēt, ka meliorācijai tiks pievērsta lielāka vērība. Cilvēki drīz vien novērtēs redzēs meliorācijas nepieciešamību.

Un kā varētu mainīties piešķirto līdzekļu apjoms?
Ceru, ka šī summa vairs nesamazināsies. Tagad sastādām programmu nākamajiem gadiem, kurā paredzam, ka līdzekļi ir jāpalielina. Valsts piešķirtajiem līdzekļiem jābūt vismaz 3 miljoniem latu gadā.

Kādi lielākie projekti meliorācija jomā tiek plānoti nākotnē?
Nekādi jauni projekti nav, tie turpināta valsts investīciju programma meliorācija valsts un koplietošanas būvēs. Taču daudz tiek strādāts pie HES-u rekonstrukcijas un modernizācijas. Pieprasītas ir laistīšanas iekārtas.

Izklausās, ka meliorācijas nozarē viss pamazām tikai pasliktinās. Cik tālu vēl var iet uz leju?
Domāju, ka sliktāk palikt vairs nevar. Ziedu laiki bija tad, kad bija Meliorācijas ministrija, vēlāk zem Lauksaimniecības ministrijas bija meliorācijas nodaļa, tagad ir vairs tikai Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļa, kuras viens no jautājumiem ir meliorācija. Viss ir sašaurinājies maksimāli. Varbūt Domāju, ka šis ir viens no iemesliem, kāpēc meliorācija ir tādā līmenī.

Kam būtu jāmaina sava attieksme, lai meliorācijas situācija kopumā mainītos?
Attieksmei ir jābūt ministrijas līmenī. Domāju, ka ministrijas attieksme ir saprotoša, problēmas ir apzinātas. Katram saimniekam pašam būtu vairāk jādomā par savas zemes apsaimniekošanu, meliorēšanas sistēmu uzturēšanu. Galvenais traucēklis jau laikam ir finanses.


Linda Tunte
www.building.lv