Intervija ar Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāju Juri Pogu

Intervija ar Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāju
Juri Pogu.

Kā Jūs vērtējat moratoriju būvniecības apturēšanai Rīgas zaļajos punktos?
Tas rezultāts tam, ka nav pilsētas attīstību regulējošās kārtības. Uzskatu, ka nav šodienas prasībām atbilstoša pilsētas plāna. Pilsētas attīstības plāna uzdevums ir definēt pilsētas attīstības virzienus, noteikt apbūves noteikumus utt.

Vai Jums nešķiet, ka šis lēmums apturēt būvniecību nāk par vēlu?
Pēdējos desmit gados pilsētas plānošana ir notikusi ļoti haotiski, vai pilnīgi nemaz. Vienubrīd tas itkā netraucēja, jo būvniecība deviņdesmito gadu sākumā gandrīz pilnīgi apsīka. Tagad, kad būvniecības apjomi strauji pieaug, attīstības plāna trūkums ir jūtams. Aktivitātes, lai apturētu būvniecību Vecrīgā, ir sekas tam, ka plānošana ir aizkavējusies.

Kurus no laukumiem vai konkrētas celtnes Vecrīgā būtu īpaši jāaizsargā un jāsaglabā?
Vecrīga ir dzīva pilsēta, tā nav sastindzis muzejs. Šai vietai ir jabūt interesantai un saistošai - tur ir jābūt vietai gan darbam, gan atpūtai un izklaidei, gan arī dzīvošanai. Tieši tāda- dzīva un pilnvērtīga vecpilsēta ir interesanta visiem, arī tūristiem. Ja mēs Vecrīgu uztveram kā nedzīvu brīvdabas muzeju, mirušu pilsētu, tad par ieiešanu Vecrīgā tāpat kā muzejā jāsāk pieprasīt ieejas maksa.

Kāda veida būvdarbi, Jūsuprāt, ir pieļaujami Vecrīgā?
Pirmkārt, domāju, ka 21. gadsimtā ir jābūvē 21. gadsimta ēkas. Otrkārt, katra arhitekta uzdevums ir ne tikai uzprojektēt kādu celtni, bet arī tā jāiekļauj vidē. Tātad, ja tiek projektēta jaunbūve Vecrīgā, tā ir jāiesaista vecpilsētas vidē (saskaņojot apbūvess mērogu, rēķinoties ar telpu, ar blakus esošo apbūvi, tās raksturu utt.). Stils ir pakārtots, tas ir viens no arhitekta rīčibā esošiem izteiksmes līdzekļiem. Uzskatu, ka Vecrīgā ir iespējama ne tikai restaurācija un rekonstrukcija, bet arī modernā jaunceltne. Jaunbūves gadījumā arhitekta pienākums ir radīt jaunā saskanību ar vēsturiski veco.

Vai varat nosaukt konkrētas celtnes, kuras, Jūsuprāt, šobrīd īsti neiekļaujas Vecrīgas vidē?
Sabiedrība ļoti negatīvi vērte jaunbūvi Audēju ielā 14, blakus universālveikalam "Centrs". Celtne ir mūsdienīga, šajā ziņā tā nav kritizējama. Negatīvo attieksmi tā ir izpelnījusies jau minētā nosacījuma dēļ- tā nav līdz galam iekļāvusies kopēja apbūves spēlē- celtnei "pietrūkst" vismaz viens stāvs, nosacītais jumta stāva forma rada nepabeigtības iespaidu. Citādi māja ir mūsdienīga, arhitektūra ir ļoti pietuvinājusies šodienas modei. Parasti arhitektūra par kādiem 10 gadiem atpaliek no aktuālās modes. Ir pat tāds teiciens: ja parādās jauna stila automašīna, pēc 7 gadiem parādīsies attiecīgā stila māja.

Šobrīd plaši ir izskanējis jautājums par Grēcinieku ielas apbūvi. Kādas ir jūsu domas, ko vajadzētu darīt šajā gadījumā?
Manuprāt, tā vieta ir apbūvējama. Tas nevarētu traucēt skatam uz Pēterbaznīcu. Manuprāt nav labi, ja baznīcai apkārt ir tukšumi un brandmūri. Hrestomātiks gadījums bija Parīzē, kad franči izdarīja lielu kļūdu, nojaukdami abūvi ap Parīzes Dievmātes katedrāli. Tagad tā ir labi pārskatāma, taču ir zaudēts celtnes majestātiskums.

Runājot par projektiem attiecībā uz laukuma pie Preses nama apbūvi Ķīpsalā....
Neesmu ar tiem iepazinies, lai varētu komentēt.

Kā vērtējat konkursa norises gaitu?
Daudzkārt lietas notiek, bet cilvēki nemaz neanalizē to gaitu. Šajā gadījumā uz konkursa pamata ir piešķirtas iznomāšanas tiesības. Konkursa rīkotāji pieļāva kļūdu- šeit nevarēja mēģināt nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, iegūt investoru un labu arhitektūru vienā konkursā. Ekonomiski un saimnieciskie rādītāji nav samērojami ar arhitektūras un pilsētbūvniecības vērtēšana kritērijiem.

Vai uzskatāt, ka ir pareizi, ka konkursā uzvarēja "Varner & partneri"?
Manuprāt nepareizi ir rīkots pats konkurss. Šajā gadījumā bija 5 kandidāti. Pēc konkursa rīkotājiem būs ir viens "draugs" un četri "nedraugi". Katrs no investoriem bija gatavs ieguldtīt 20 - 50 miljonus latu, jāizvēlas bija viens no viņiem. Kopā visi investori bija sameklējuši līdzekļus aptuveni 150 miljonu latu apmērā, par to varētu uzbūvēt trīs Nacionālās bibliotēkas, nodokļos vien no tā visa tiktu samaksāta ļoti liela summa. Tagd ir izvēlēts tikai viens pārdesmitmiljonu vērts projekts. Nevienu neuztrauc tas, cik lieli iespējamie finansiālie darījumi vienkārši nav notikuši. Pilsētai ir jāpārdomā konkursu rīkošanas taktika, jāiemācās racionāli rīkoties. Šis nav vienīgais šāda veida gadījums.
Jādomā arī par jau minēto pilsētas plānošanu. Šobrīd ir Rīgas domes Attīstības komiteja, tās pārraudzībā ir Attīstības departaments, kuram pakļauta Arhitektūras pārvalde, kurā, savuklārt, atrodas pilsētas plānošanas grupa. Pēc sava hierarhiskā izvietojuma šī grupa nav spējīga veikt stratēģisko pilsētas attīstības plānošanu. Pilsētas plānošanas nodaļai, kā atsevišķai juridiskai personai, jābūt tiešā pilsētas Attīstības komitejas pārraudzībā ārpus domes izpildstruktūrām.

Kāds, pēc Jūsu domām, ir šī gadsimta stils?
Arhitektūrā šobrīd nav viena konkrēta stila, ir vairāki. Eiropā pašlaik ļoti izplatīts ir minimālisms, kuru pielīdzina 60. gadu modernismam. Katrs stils pēc noteikta laika atkal atgriežas, tikai citā kvalitātē. Šodienas stils atbilst mūsdienu sabiedrības izpratnei par demokrātiju un atklātība- arī būvēs vairs nav vērojamas smagās mūra sienas. Visas telpas tiek veidotas tā, lai cilvēki tajās ērti varētu orientēties.
Šodien modē ir viss dabīgais - stikls, metāls, koks, akmens. Nav pieļaujamas imitācijas. Savā ziņā var runāt par ekoloģiskumu.

Kuras no Rīgas celtnēm Jūs varat minēt kā labākos mūsdienu stila paraugus?
Biroja ēka Palasta ielā 13, tajā izpildītas aktuālākās šodienas tendences (rekonstrukcija Vecrīgā, vecā un jaunā organisks sakausējums). Vispār uzskatu, ka Latvijā strādājošie arhitekti ir talantīgi, reizēm pati sabiedrība nav gatava viņus pieņemt.
Daudzkārt bagāti cilvēki, būvējot mājas, vēlas tās ieturēt retro stilā, viņi nav gatavi celtniecībā vēl pieņemt mūsdienīgo. Arhitekts ir mākslinieks, kurš savus darbus rada saskaņā ar sabiedrības pasūtījumu. Par arhitekta neveiksmēm daļēja atbildība ir jāuzņemas pašai sabiedrībai, kas projektēšanas laikā bieži vien nepamatoti uzspiež savas prasības, rada virkni kompromisu, kāpēc rezultās neapmierinošs.

Kad Rīga būs gatava? Vai tā vispār būs gatava?
Rīga gatava nebūs nekad, tas ir neiespējami. Ja kāds ar varu aizliegs būvēt, būvēs patvaļīgi.

Kā vērtējat, vai jaunieši, kuri beidz skolas, kurās apgūst ar būvniecību saistītu profesiju, ir labi speciālisti savā nozarē? Vai skolas sagatavo pietiekami labā līmenī?
Latvijā ir aptuveni 750 aktīvi strādājošu arhitektu, rēķinot to uz iedzīvotāju skaitu, tad arhitektu ir 2 - 3 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā. Pagājušajā gadā Latvijas augstskolu beidza 30 jaunie arhitekti, pirms tam šis skaits bija vēl mazāks. Latvijā arhitektu trūkst.
Skolas piedāvātis zinību un prakses līmenis ir neapmierinošs un nepietiekams. Tā ir nacionālās izglītības problēma. Iztrūkstošo studenti kompnesē, paralēli mācībām strādājot arhitektu birojos un iegūstot reālu darba praksi.

Kādi ir Jūsu paredzējumi tam, kā būvniecība Latvijā attīstīsies turpmāk?
Daudzi maldīgi domā, ka būvniecība notiek tikai Rīgā. Pretējo pierāda tas, ka ledushalles jau ir uzbūvētas Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī, tās gatavojas būvēt vairākās citās pilsētās, bet Rīgā vēl nav skaidrības, kur to būvēt.
Domāju, ka vēl daudz būvēs tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Nākotnē jāatsākas dzīvojamo māju celtniecība. Arhitektiem ir daudz darāmā. Bez tam vēl jābūvē arī tilti un ceļi. Nākotnē būvniecībā ir lielas perspektīves.

Kā vērtējat mūs, portālu www.building.lv?
Arhitektu savienība pašlaik veido savu Mājas lapu, domāju, ka vajadzēs nodibināt saikni ar portālu www.building.lv.
Portāls ir veiksmīgs, domāju, ka tas strauji attīstās, un tam ir perspektīva. Tur pieejama plaša un noderīga informācija par būvniecību.


Linda Tunte
www.building.lv