Intervija ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Viktoru Puriņu

Intervija ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Viktoru Puriņu.

Kāda ir Jūsu attieksme pret Vides aizsardzības kluba priekšlikumu apturēt būvniecību Vecrīgā?
Pirmkārt, visu, kas tiek būvēts nemaz nevarēs apturēt, šī ideja nāk par vēlu. Vecrīgas apbūvi pilnībā apturēt nevajadzētu, būvniecībai ir jānotiek, jāceļ jaunas ēkas, kas kļūtu par vēstures lieciniekiem šodienai. Bet nevajadzētu aizbūvēt Līvu laukumu, ir vēsturiski nozīmīgas vietas, kuras vajadzētu saglabāt tādas, kādas viņas ir. Domāju, ka vajadzētu sapulcēties kopā Rīgas arhitektiem un kopīgi lemt par šo jautājumu, manuprāt, būtu jāaptaujā arī Rīgas iedzīvotāji un jāuzzina viņu viedokļi. Domāju, ka lielākā daļa pilsētas inteliģences pārstāvju piekritīs, ka Vecrīgai ir jāpaliek vecpilsētai.
Domāju, ka rūpīgi ir jādomā par to, kā Vecrīgā iekļausies Rīgas tehniskās Universitātes ēka, arī Okupācijas muzejs, šķiet, īsti neiederas Vecrīgā.
Man nepatīk arī tas, ka Basteja bulvārī ir stāvvieta, cilvēkiem ir jāelpo automašīnu izplūdes gāzes, bet arī to nav iespējams apturēt.
Ir rūpīgi jādomā par, to, kādus jaunus objektus celt Vecrīgā. Ir jādomā par to, lai kaut ko no vēstures varētu saglabāt nākamajām paaudzēm. Rīga taču ir pērlē, kāpēc mums to piesārņot ar ķieģeļiem vai betonu, granīta aplikumiem, platajiem jumtiem. Šī pilsēta ir citāda. Ir rūpīgi jāizvērtē šī situācija, jo politika mainīsies, pilsētas mēri mainīsies, bet Rīga paliks.

Vai reāli iespējams kaut ko aizliegt? Ja, piemēram kādas mājas saimnieks ir izlēmis esošo celtni nojaukt un tās vietā celt jaunu, modernāku, vai to var izliegt?
Jā. Saimnieki jau var izdomāt daudz ko - uzcelt hipodromu pilsētas centrā. Būvdarbus nevar uzsākt, kamēr projekts nav saskaņots, kamēr tam nav akcepta zīmoga no pilsētas galvenā arhitekta, ir jāsavāc vesela virkne apstiprinājumu no dažādiem dienestiem. Tāpēc nevarētu būt tā, ka kāds rīkojas pilnīgi patvaļīgi. Šī persona nav pilsēta, viņai nav tik lielas teikšanas. Jebkuram ir jāievēro kaut kādi likumi.
Tagad stacijas laukumu gribam pārtaisīt par veikalu, tirgus laukumu. Domāju, ka šī krievu laikā būvētā ēka bija labās proporcijās. Esmu sašutis, ka šobrīd šī ēka tā tiek pārveidota, ka tur veidojas viens liels veikals. Lai nokļūtu stacijā, ir jāiet caur veikalu. Tas ir bizness, to var saprast, bet es domāju, ka visu nedrīkst aizbūvēt. Man ļoti patīk, kā ir pārvērsta "Alfa", tas ir ļoti labs veikals, tur var ieiet, visu ērti aplūkot. Ikvienai lietai ir jāatrod pareizā vieta. Nevajag sabojāt to labo, kas mums ir radīts.

Kas var izlemt par to māju, kuras šobrīd it kā neiederas Vecrīgā, nojaukšanu?
Ja celtne celta pagājušā gada sākumā, tas ir vēstures piemineklis. Neesmu tik smalks speciālists, tāpēc nevērtēšu konkrētas celtnes, kuras varētu iederēties vai neiederēties Vecrīgā.
Nesen braucu pa Krasta ielu un ar patiku konstatēju, cik labi tur norit būvniecība. Tagad būvnieki ļoti saīsina būvēšanas laiku.
Par godu Rīgas 800 gadei, centrs tiek ļoti uzposts, bet daudzas vecas ēkas tā arī paliek. Es domāju, cik ilgi vēl stāvēs māja dzirnavu un Čaka ielu stūrī. Kad viņa sabruks? Žēl, ka šī 800 gade tiek sagaidīta šādā veidā - radot tikai ārēju skaistumu.
Ulamaņa gatvē, tas gan ir Mārupes pagasts, šobrīd ļoti veiksmīgi norit būvniecība, ir prieks tur paskatīties. Tiek izmantoti jauni materiāli. Lidostā celiņu būvē tiek izmantoti pilnīgi jauni materiāli, kurus līdz šim Latvijā vispār nepazina. Lidosta tiek būvēta tā, ka vienlaicīgi varēs iekāpt piecās lidmašīnās.
Rātsnams arī noteikti būs apskates vērts objekts. Ir daudzas jaunas celtnes. Domāju, ka Rīgai nevajadzētu lepoties tikai ar jaunajām būvēm, būtu labi, ja pilsēta varētu lepoties ar kaut kādu kārtību - no rītiem Rīgā valda ļoti lielas nekārtības, tā dēvētie bomži izjauc visus atkritumu maisus. Kādi mēs izskatāmies šajā ziņā. Palūkojieties, kāda izskatās teritorija ap tirgu? Kāpēc šeit nevarētu būt tāda kārtība, kā piemēram Parīzē, kur jau divos naktī nāk brigāde zaļos tērpos un visu uzkopj, aizved prom. Preces veikaliem tiek piegādātas naktī. Pie mums cilvēki dienas laikā var atļauties turēt savas automašīnas vecpilsētā. Rīgā ir tikai viena iela (starp Jaunielu un Tirgoņu ielu), pa kuru pārvietojas tikai un vienīgi gājēji, pa šo ielu nebrauc tikai tāpēc, ka tā ir ļoti šaura. Kāpēc cilvēkam ejot pa Vecrīgu ir jāuztraucas par to, lai kāds viņam neuzbrauktu virsū? Tāpēc, ka Domei svarīgāk ir iekasēt naudu no autovadītājiem, nekā pasargāt ēkas un arī cilvēkus no izplūdes gāzēm.

Kāds tam varētu būt risinājums?
Risinājums ir ļoti vienkāršs - Rīgā ir tik daudzas stāvvietas. Ir uzbūvētas vairākas pazemes autostāvvietas, taču tās netiek noslogotas. Aicināsim visus cilvēkus savas mašīnas likt šajās stāvvietās. Gribētos aicināt visus kungus nolikt automašīnas un kādu gabalu paiet ar kājām, vai pabraukt ar trolejbusu, citādi dažiem var pavisam piemirsties, kāds izskatās trolejbuss. Kāpēc mēs visi esam tik ļoti pieauguši pie krēsliem?
Gribētos, lai dienā Vecrīgā nebūtu mašīnu, naktī var pievest preces, naktī var darīt visus šos darbus, lai dienās ielas būtu brīvas.
Vajadzētu veidot tuneļus. Bet tas viss tiek kavēts tāpēc, ka esam nabadzīgi. Man patīk pasapņot - būtu jauki sēdēt Daugavas malā, netālu atrastos studentu bariņš, kāds spēlētu saksofonu, kāds ģitāru, smaržotu pēc gardiem ēdieniem... Daugavmala varētu būt unikāla atpūtas vieta. Kāpēc šī vieta šodien tiek pārvērsta par lielu stāvvietu?

Varbūt cilvēkiem vienkārši vajadzētu skaidrot šīs lietas?
Jā. To varētu darīt, piemēram, masu mediji. Mēs bieži vien aizmirstam, cik liels spēks ir medijiem. Žurnālistiem vajadzētu beigt aizrauties ar sensācijām, kas medijus padara līdzīgus klubu literatūrai, bet vajadzētu arī rādīt svarīgas un skaistas lietas, skaidrot, kā tās paglābt.
Esmu pamanījis, ka arī būvniecībā daudzi cilvēki vēl neiet līdzi laikam. Būvdarbu veicēji, nestrādā, bet pusstundu un ilgāk dibina kolhozu - viņi nerunā par jaunākajām tehnoloģijām, viņi vienkārši tērzē, pīpē.
Kopumā Rīga aug, bet tā vēl nav uzcelta, tā nekad nebūs līdz galam uzcelta. Rīga ir jāceļ ar kopīgiem spēkiem. Latvijā būvniecība šobrīd attīstās ļoti strauji, no visām Baltijas valstīm visstraujāk.

Kāds ir Jūsu vērtējums tam, ka tiks iznomāts zemes gabals pie Preses nama?
Godīgi sakot, neesmu šajā jautājumā īsti iedziļinājies, tāpēc no plašiem komentāriem atturēšos. Man ir žēl tikai tā, ka tiek iztirgota Latvijas zeme, īpaši tik labā vietā. Mēs nedrīkstam sevi pārdot.

Kādas perspektīvas redzat būvniecības attīstībai Rīgā?
Celtniecības tempi arvien paātrinās, to, ko agrāk cēla gadu desmitiem ilgi, tagad uzceļ gada laikā. Būvniecības tirgus pārstāvji ir nostabilizējušies, strādā labā kvalitātē. Par daba trūkumu neviens būvnieks nevar sūdzēties.


Linda Tunte
www.building.lv