Intervija ar Latvijas Republikas Satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu
Daudzās Eiropas stacijās esmu novērojis, ka komerciālie mērķi ņēmuši virsroku- mums pašlaik ir sabalansētība starp pasažieru apkalpošanu un komerciālo.
Foto: Intervija ar Latvijas Republikas Satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu; autors: Intervija ar Latvijas Republikas Satiksmes ministru Anatoliju GorbunovuKāds bijis aizvadītais gads satiksmes un ceļu ziņā?
Naudas, kas tiek piešķirta no Valsts autoceļu fonda, autoceļu un tiltu būvniecībai un rekonstrukcijai ir bijis apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējos gados. Taču būvniecība jau nav saistīta tikai ar budžeta naudu vien. Ir pabeigti lidostas "Rīga" otrās kārtas būvdarbi, par ko es kā ministrs saņemu daudzas pozitīvas atsauksmes, galvenā pateicība gan šeit pienākas pašiem būvniekiem un pasūtītājam. Šogad notika arī dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas 2. kārtas remontdarbi. Ja salīdzinu Rīgas staciju ar citām šāda veida būvēm Eiropā, domāju, ka mums nav jākaunas. Daudzās Eiropas stacijās esmu novērojis, ka komerciālie mērķi ņēmuši virsroku- mums pašlaik ir sabalansētība starp pasažieru apkalpošanu un komerciālo. No ceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem nozīmīgākie saistīti ar Via Baltica. Latvija ir pirmā, kas realizējusi Eiropas Savienības tā saucamo ISPA naudu. Tā ir vienīgā tāda veida ceļu būve Latvijā, kas pilnībā atbilst Eiropas standartiem. Es ceru, ka šim ceļu posmam ilgi nebūs nepieciešams remonts. Pilnīgi atjaunots ir posms no Iecavas līdz Bauskai, rekonstruēta ir Bauskas tranzīta iela. Tagad redzam skaistu ielu, skaistus gājēju celiņus, skaistu Mēmeles jauno tiltu. Ceļš no Iecavas uz Bausku ir paplašināts, tam katrā virzienā tagad ir pusotra josla.
Šogad uzbūvēti vairāki tilti- labi tilti ir Jelgavā gan pār Drīksnas upi, gan Lielupi. Mūsu inženieri, būvnieki un projektētāji šeit ir pielietojuši diezgan interesantas konstrukcijas.
Vai arī šogad ir paredzēti tik lieli projekti, kādi tika realizēti pagājušā gadā?
Via Baltica projekts tiks turpināts. Esmu izteicis speciālu pateicību Satiksmes ministrijas cilvēkiem, kuri šajos jautājumos sadarbojās ar Eiropas Savienību, jo visi projekti, kas tika sagatavoti Eiropas Savienības naudai, tika akceptēti.
Nākamajā gadā lidostai vai dzelzceļa stacijai līdzīgi projekti nav gaidāmi, tāpēc mums ir jārunā par ļoti daudziem atsevišķiem, nelieliem projektiem. Turpināsies rekonstrukcijas darbi apvedceļam Rīga- Igaunijas robeža, pilnīgi tiks rekonstruēts lidostas Rīga pievedceļš, remontēs tiltu pār Maltu ceļa posmā Jēkabpils- Rēzekne- Krievijas robeža. Dažādās vietās tiks atjaunoti melnie ceļu segumi, kopumā apmēram 130 kilometru garumā uz valsts autoceļiem, notiks īpaša lauku autoceļu sakārtošanas programma- šoreiz galvenais akcents tiek likts uz reģionālajiem ceļiem, piemēram, Kurzemē tiks sakārtoti ceļi Ventspils- Liepāja, Tukums- Ķesterciems- Mērsrags- Kolka atsevišķos posmos, Latgalē Viļaka- Kārsava ceļš, Vidzemē Kocēni- Limbaži- Tūja, Pļaviņas- Ērgļi, Rīga- Ērgļi, Rīgas HES- Jaunjelgava, Bauska- Aizkraukle, Zemgalē Jelgava - Tērvete- Lietuvas robeža. Tie ir atsevišķi posmi, kas tiks atjaunoti. Tika realizēta arī speciāla autoceļu sakārtošanas programma sakarā ar pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu- šis saraksts ir diezgan garš, tas saistīts ar Limbažu, Cēsu, Gulbenes, Balvu, Madonas rajoniem. Uz reģionālajiem lauku ceļiem tiks remontēti astoņi tilti. Nauda reģionālajiem ceļiem ir sadalīta pa visiem novadiem.
Cik liels finansējums paredzēts ceļiem nākamajā gadā?
Kopējā nākamajam gadam paredzētā nauda ir 52 miljoni latu. Šogad saņēmām papildus 10 procentus no akcīzes nodokļa. Tie ir aptuveni 10 miljoni latu. Lielākā daļa šīs naudas aizies reģionālajiem lauku ceļiem (daļa paredzēta kredīta atdošanai). Ap 2 miljoni latu izlietosim speciālai ceļa zīmju programmai arī laukos, ceļa zīmes lauku ceļos ir liela problēma. Apmēram 16 miljoni latu paredzēti ceļu ikdienas uzturēšanai- kaisīšanai, sniega tīrīšanai ziemā, bedrīšu labošanai u.tml.
Daudzviet kritisks ir ceļu stāvoklis laukos. Kā Jums šķiet, vai un kad iespējam sakārtot reģionālos lauku ceļus?
Diemžēl finansējums ir nepietiekams, neskatoties uz to, ka ir it kā par 10% vairāk naudas. Pie mums nesen notika autoceļu konsultatīvās padomes sēde, kurā piedalās visas ar autoceļiem saistītās asociācijas. Daudzi nevar samierināties ar izveidojušos sistēmu ceļos un pamatoti pieprasa, ka vismaz 85% akcīzes nodokļa ieņēmumu vajadzētu novirzīt autoceļu vajadzībām. Ja autobraucējs maksā nodokli par ceļu lietošanu, tad šo naudu attiecīgi ceļu uzlabošanai arī jāizlieto. Arvien pieaug sabrukušo ceļu daudzums. Ik gadu būtu jāsalabo ap 800 kilometrus ceļu seguma, lai nebūtu jālāpa bedrītes un asfaltu varētu saglabāt labā kārtībā. Bedrīšu remonts ir visai bezmērķīgs darbs. Naudas trūkums ir problēma, kuru saasina arī tas, ka akcīzes nodoklis netiek iekasēts pilnā apmērā. Automašīnu skaits pieaug, bet akcīzes nodoklis tiek iekasēts iepriekšējos apmēros.
Kas tur vainojams?
Ieņēmumu dienestā ir priekšlikumi, kā uzlabot šo situāciju. Parasti gan līdz ko notiek kādi uzlabošanas pasākumi, mūsu "radošie" kontrabandisti izdomā jaunus paņēmienus, kā nemaksāt akcīzes nodokli. Protams, nevienā valstī šis nodoklis netiek iekasēts 100%, izvairīšanās diemžēl ir izpaltīta parādība. Valdība būs spiesta izvirzīt stingrākas prasības valsts ieņēmumu dienestam, jo šāds stāvoklis nevar palikt nemainīgs - sabiedrības nemiers par ceļu nesakārtotību tikai pieaugs.
Vai pieļaujat, ka tuvākajā nākotnē tagadējo 60% vietā ceļiniekiem tiks novirzīti, piemēram, minētie 85% no iekasētā akcīzes nodokļa?
Es domāju, ka citas alternatīvas nemaz nevar būt. Mēs labi saprotam, ka prioritātes ir daudzas, bet naudas nav. Virzība uz NATO ir prioritāte, kas prasa lielu naudu, Eiropas Savienība ir prioritāte tā arī prasa naudu, izglītība neapšaubāmi ir prioritāte, veselības aprūpe un aizsardzība arī u.tt. Autoceļi sabiedrības dzīvē ieņem arvien noteiktāku vietu, viss mūsu komforts, ekonomiskā attīstība ir ļoti atkarīgi no autoceļiem. Parasti, ja runā par biznesa attīstību laukos, pirmais jautājums ko komersants cenšas noskaidrot: kāds ir ceļš? Ja ir normālas kārtības melnais segums, cilvēki labprāt uzsāk darbību konkrētajā vietā. Ja nav laba seguma, bieži vien ļoti skaistas vietas tiek aizmirstas, jo Eiropā nav pieraduši braukt pa grants ceļiem. Sabiedrība noteikti agri vai vēlu pieprasīs valdībai piešķirt vairāk naudas autoceļiem. Uzskatu, ka arī pašai sabiedrībai aktīvāk jāiesaistās prioritāšu izvērtēšanā. Dažreiz cilvēki domā pārāk vienkāršoti- "valdība slikta un nespējīga, jo ceļiem nevar atrast naudu". Nav tā, ka valdība kaut kam nedotu naudu, naudas vienkārši nav tik daudz kā vajadzētu. Tas ir prioritāšu jautājums un autoceļi šobrīd ir viena no prioritātēm.
Kas un kā veic izvērtēšanu un nolemj, kuri ceļu posmi, kuri tilti tiks laboti vispirms?
Ļoti lielu darbu šajā ziņā iegulda Autoceļu direkcija, tajā strādā daudzi ceļu speciālisti, inženieri. Autoceļu direkcijā tiek izveidota sistēma, kuras pamatā ir zviedru pieredze, jo mūsu un Skandināvu ceļu uzturēšanas īpatnības ir ļoti līdzīgas. Atkarībā no satiksmes intensitātes un ceļu stāvokļa Autoceļu direkcija veido prioritātes. Tas ir grūti, ja naudas nepietiek. Galvenais kritērijs tomēr parasti ir ceļu intensitāte, autobusu kustība. Reģionālos ceļus izvērtēt ir visgrūtāk, jo katra pašvaldība vēlas, lai tiktu laboti tās ceļi. Tad notiek grūts un nogurdinošs darbs ar pašvaldībām, saskaņošana.
Vai pašvaldības šajā ziņā ir aktīvas?
Jā, pašvaldības ir ļoti aktīvas, Autoceļu direkcijai ir laba sadarbība ar tām, neesmu saņēmis nevienu sūdzību, protams, līdzekļi ir ļoti ierobežoti, bet parasti tiek atrasts kaut kāds kompromiss. Esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes. Mums vispirms jāskatās uz pašvaldībām, kas domā par kaut kāda veida centra veidošanos, par attīstību.
Jūs darbojaties arī Būvniecības padomē. Kā Jums liekas, ko šāda padome mainīs, ietekmēs būvniecībā?
Iepriekšējās padomes darbs bija ne visai veiksmīgs. Lai padome darbotos efektīvi, ir vajadzīga nauda ekspertiem. Eksperti var sniegt savus atzinumus par jautājumiem, kas interesē padomi, pēc tam padome var izvērtēt dažādus variantus. Vienkārši sanākt kopā un spriest par būvniecību ir mazefektīvi. Domāju, ka Būvniecības padome darbosies aptuveni tādā pašā stilā, kā darbojas Ostu padome- ostas ir ļoti ieinteresētas šajā padomē, lai izskatītu visus normatīvos aktus un noteikumus, kuri saistīti ar ostām. Iepriekšējā padomes sēdē es ierosināju, ka nevienu normatīvo aktu Ministru Kabinetā vai Saeimā nedrīkst pieņemt bez Būvniecības padomes atzinuma. Tas būtu viens no jautājumiem, kas aktivizētu Būvniecības padomi, tā sāktu precīzi sekot līdzi normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar būvniecību.
Kādā kvalitātē, Jūsuprāt, strādā būvnieki, ceļinieki?
Piemēram, tiltu pār Lielupi Jelgavā, kuru būtu jābūvē vismaz divus gadus, mūsu celtnieki uzbūvēja vienā sezonā. Un visi šie darbi ir veikti labā kvalitātē. Protams, šeit ir arī materiālā ieinteresētība, bet no otras puses- mūsu celtnieki sevi Eiropā parāda labi- viņi ir centīgi un darbus izpilda ļoti labā kvalitātē. Ja tas tā turpināsies, mūsu būvnieku labā slava izplatīsies ātri.
Vai uz ceļu būvi Latvijā nav mēģinājuši pretendēt ārzemnieki?
Mēģinājuši ir, bet šobrīd konkursos viņi zaudē izmaksu dēļ. Tas gan nav bijis pagājušā gadā. Reiz senāk vinnēja somi, viņi negribēja nopietni strādāt un darbi tika veikti ne visai labā kvalitātē. Tātad pašmāju speciālisti un uzņēmumi konkurē ļoti veiksmīgi.
Linda Tunte
www.building.lv