Intervija ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieku Viesturu Brūzi

Intervija ar Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieku Viesturu Brūzi.

Kāds ir Jūsu viedoklis par lūgumu apturēt būvniecību Vecrīgā?
Liekas, ka medijos ir izskanējusi nepareiza informācija, Zaļā partija vāca parakstus par būvniecības apturēšanu dabas pamatnes teritorijās, nevis Vecrīgā. Protokolos ir rakstīts tā. Dabas pamatnes teritorijas ir tās, kas pilsētas attīstības plānā ir atzīmētas ar zaļu krāsu. Juridiski precīzi skatoties, ir izstrādāts projekts, kas paredzēts 1995.- 2005. gadam, tajā ar zaļu krāsu ir atzīmētas šādas teritorijas Rīgas vēsturiskajā centrā: gara teritorija gar Daugavas malu, Rīgas pils, daļa no Vaļņu ielas, teritorija pie Jēkaba kazarmām, pie Arsenāla, visa kanālmala, Esplanāde, Vērmaņdārzs, Ziedoņdārzs, Lielie kapi, Grīziņkalns - tie ir aktuālākie punkti. Ir jāizvērtē teritorijas, kas šajā plānā nav atzīmētas ar zaļu, piemēram, dažādi laukumi Vecrīgā.

Tādā gadījumā vai šis lēmums nav novēlots?
Tas ir tikai normāls process. Līdz ko sabiedrībā rodas interese, kāds veicina iniciatīvu, tiek domāts par jautājuma risināšanu. Šāda veida parakstu vākšana ir viens no risināšanas veidiem. Domāju, ka nevaram runāt par to, vai šī lieta tiek risināta par agru vai par vēlu, katram jautājumam pienāk īstais brīdis.

Vai kādā no šīm zaļajām teritorijām šobrīd notiek būvdarbi?
Šobrīd vienkārši nav skaidrības, ko darīt ar šīm teritorijām, ir nepieciešams izpētīt, vai tās apbūvēt vai ne. Ir jāsagatavo plāns par apbūvi katrā konkrētā vietā. Šobrīd jau eksistē plāns, kurā visa Rīgas teritorija ir sadalīta atsevišķās zonās, katrai no tām ir savs nosaukums - mazstāvu dzīvojamās, daudzstāvu dzīvojamās, jauktās dzīvojamās, darījumu iestāžu, sabiedrisko iestāžu, rūpniecības, ostu, tehniskās, dabas pamatnes teritorijas. Katrai no šīm teritorijām ir speciāli apbūves noteikumi, kuri ir jāievēro. Šie noteikumi ir apstiprināti un nodrošina kārtību.

Kas izvērtē iesniegto projektu atbilstību vai neatbilstību konkrētai teritorijai?
Ja kāds grib būvēt kādā konkrētā teritorijā, tad viņam ir jāpiesaka būvniecības ieceres izskatīšanu starpresoru komisijā. Tur izsniedz veidlapu, kurā tiek norādīts, kur konkrētais zemes gabals atrodas, kā šī teritorija atbilst konkrētās zonas raksturam, vai paredzētā apbūve ir iespējama. Ir jāsaņem vairāku iestāžu slēdzieni- Valsts ugunsdzēsības pārvaldes, Rīgas reģionālās pārvaldes, Rīgas vides departamenta, Satiksmes drošības dienesta, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Visi minētie departamenti dod savus atzinumus. Starpresoru komisijā tiek izskatīti visi slēdzieni, uz to pamata sastāda arhitektūras plānošanas uzdevumu. Bez šāda plānošanas uzdevuma saņemšanas būvdarbus nedrīkst sākt. Arī projektu var sāk izstrādāt tikai pēc ieceres izskatīšanas.

Vai bieži gadās, ka iecere tiek noraidīta, netiek atzīta?
Tāda ir reālā dzīve - kaut kas tiek noraidīts un kaut kas - atbalstīts. Katram ir tiesības izklāstīt savu ieceri, bet tālāk tiek lemts. Tas ir visu minēto organizāciju kompetencē.

Kuras no Rīgas celtnēm Jums liekas īpaši saudzējamas, īpaši lielas vēsturiskās vērtības?
Es pārstāvu Kultūras pieminekļu inspekciju, mums ir saraksts ar aizsargājamajiem pieminekļiem, par kuriem ir jārūpējas. Negribu nosaukt kaut kādas konkrētās celtnes.

Runājot par Vecrīgu, kuras no turienes celtnēm, Jūsuprāt, šobrīd neiederas turienes vidē?
Šeit ir nepieciešams izvērtēt katru konkrēto ēku.

Piemēram, Okupācijas muzejs....
Es nedomāju, ka tas būtu jānojauc. Nedrīkst raudzīties tikai uz vienu ēku, ir jāizvērtē, kā tā izskatās kontekstā, kā tā iederas tukšumā, kas ir Daugavas pusē.

Kā Jūs vērtējat projektu celtnei Ķīpsalā pie Preses nama?
Patiesībā es ne pārāk labi pārzinu šo situāciju. Pašlaik tā vēl ir tikai būvniecības iecere. Ķīpsalai šobrīd ir izstrādāts detaļplānojums, kurš ir apstiprināts, tātad tajā viss ir kārtībā.

Kā vērtējat Rīgas arhitektūru kopumā?
Vecās celtnes ir iekļautas aizsargājamajā teritorijā un ar tām viss ir kārtībā. Jaunās celtnes vienmēr ir diskutējams jautājums.

Vai jums nešķiet, ka jaunajās celtnes tiek aizmirstas vecās arhitektūras tradīcijas?
Domāju, ka arī es, būdams šodienas pilsonis, gribētu radīt sava laika darbus. Tai pašā laikā noteikti ir jārespektē un jāsaudzē arī vecās tradīcijas. Galu galā viss taču balstās uz vēstures. Moderns vispār ir ļoti relatīvs jēdziens, tas ir gaumes jautājums. Tas tiks izvērtēts tikai laika gaitā - laiks parāda, kas der un kas ne.

Kā vērtējat stacijas ēkas rekonstrukcijas projektu?
Es domāju, ka otrā līmeņa izbūve piepilsētas zālē ir liels ieguvums. Apakšstāvs ir diezgan haotiski piesātināts ar dažādām tirdzniecības vietām, taču tās ir tikai pagaidu rakstura būves un tur vēl var lemt. Visā pasaulē pie stacijām ir tirdzniecības kompleksi.

Vai šo tirdzniecības vietu stacijā nav par daudz?
Jā, arī man sākumā tā likās. Bet viens no projekta autoriem atgādināja, ka stacija pirms tam bija apšaubāma kontingenta publikas pulcēšanās vieta, bet tagad tā tiks pārvērsta, tagad tur būs veikali- tas taču ir labāk. Es viņam piekrītu. Ir svarīgi, lai cilvēkam stacijā nebūtu jāuztraucas par to, ka kāds viņam varētu nozagt maku.

Kā Jūs raksturotu mūsdienu stilu būvniecībā?
Tas ir mūsdienīgs.

Kādā kvalitātē strādā lielākās būvfirmas?
Domāju, ka ar kvalitāti problēmu nav. Tiek pielietotas visas Eiropas tehnoloģijas. Salīdzinot ar sociālismu, kvalitāte ir acīmredzami labāka. Cilvēki ir citādi ieinteresēti visā tajā. Protams, it visur ir arī izņēmumi - šobrīd, piemēram, tek baseins Kronvalda parkā, tā noteikti ir celtnieku kļūda, kvalitātes trūkums.

Vai ir bijuši gadījumi, kad bojā aiziet kāda vēsturiski ļoti vērtīga un nozīmīga celtne tikai tāpēc, ka trūkst finansiālo līdzekļu, lai to uzturētu?
Šādu gadījumu ir daudz. Iet bojā daudzas koka celtnes. Daudzas celtnes iet bojā īpašnieku maiņas rezultātā, īpaši daudz tas vērojams Maskavas priekšpilsētā.

Kā šo situāciju iespējams risināt?
Būtu nepieciešams politisks lēmums. Varētu dibināt kādu fondu, kas rūpējas par šīm skaistajām celtnēm. Risinājums ir iespējams, ja šajā jautājumā iejaucas pati sabiedrība. Tas ir arī izglītošanas jautājums - cilvēkiem ir jāsaprot, kas ir kas. Prātā nāk skatlogi - agrāk pilsētās skatlogi bija kā saloni, šodien ir veikalu skatlogi, kuros garāmgājēji redz tikai skapju aizmugures, tā arī ir izglītība.

Kurās Rīgas celtnēs šobrīd notiek, jūsuprāt, veiksmīgākie restaurācijas darbi?
Ļoti veiksmīgi norit Mazās Ģildes restaurācija, tur tiks atjaunoti arī eļļas gleznojumi pie sienām un vitrāžas, darbus veic profesionāļi. Darbi notiek lēni un pamatīgi.

Kādas ir Jūsu prognozes, kā arhitektūra, būvniecība attīstīsies turpmāk?
Domāju, ka vairāk notiks restaurācijas. Cilvēki nevis cels jaunas ēkas, bet atjaunos vecās.

Kādas ir šodienas tendences būvniecībā?
Modē atkal ir 70. gadu stils - stikla arhitektūra, fasādēs parādās arī koka pielietojums. Iecienīts ir arī metāls, dažādi dekoratīvi elementi. Tornīšu arhitektūras laiks ir beidzies, domāju, ka pēc kāda laika tas atkal varētu atgriezties- gluži tāpat kā tagad atkal modē ir atgriezušies spici papēži dāmu kurpēm, kaut arī citā interpretācijā.

Kas vēl būtu nepieciešams, lai varētu teikt, ka Rīgas apbūve norit veiksmīgi?
Ļoti nepieciešams ir daudz aprunātais Rīgas centra detaļplānojums, kas nosaka cik augstu un kādu celtni var būvēt katrā konkrētā Rīgas vietā. Tā cilvēks jau pērkot zemi var iepazīties ar konkrētās vietas noteikumiem. Ir jāpārbauda un nedaudz jāpārveido pirms daudziem gadiem izstrādātais Vecrīgas apbūves plāns.


Linda Tunte
www.building.lv