Intervija ar Rīgas pilsētas galveno dārznieku, Pilsētas apstādījumu attīstības nodaļas vadītāju Juri Liepu

Intervija ar Rīgas pilsētas galveno dārznieku,
Pilsētas apstādījumu attīstības nodaļas vadītāju
Juri Liepu.

Daudzi mēdz apgalvot, ka Rīga ir īpaši zaļa un skaista pilsēta. Ne Rīgas iedzīvotāji vien zina skaistos un interesantos pilsētas parkus un skvērus. Ikdienā tik reti gadās iedomāties par cilvēkiem, kuri rūpējas par šo skaistumu. Kā tad notiek Rīgas apzaļumošana? Kas un kā par to rūpējas? Un šiem un citiem jautājumiem lūdzām atbildēt Rīgas galveno dārznieku Juri Liepu.

Vai Rīgā pastāv kaut kāda veida apzaļumošanas ierobežojumi?
Daži ierobežojumi pastāv, tie galvenokārt attiecas uz koku stādīšanu. Kokus nedrīkst stādīt uz komunikāciju joslām, kā arī ļoti tuvu būvēm.
Ir jāskatās un jāplāno, ko katrā konkrētā vietā drīkst vai nedrīkst stādīt.

Kādi koki ir vairāk ieteicami Rīgas apstākļiem?
Ainavu arhitektiem ir jāzina, kurā vietā kādu koku drīkst stādīt. Arī Rīgā ir ļoti dažādas vietas- pie upēm ir samērā labs un tīrs gaiss, pie fabrikām savukārt var stādīt tikai īpaši izturīgus kokus. Konkrēta suga ir jāpiemeklē konkrētai vietai.

Bet kopumā ņemot- kuri koki ir izturīgāki pret piesārņojumu - lapu vai skuju?
Pret dūmgāzēm un piesārņojumu neizturīgāki ir skuju koki. Lapu koki ir izturīgāki. Izturīga ir liepa, neizturīgs - bērzs.

Ik pa laikam plaši izskan jautājums par dažu koku izzāģēšanu Rīgā sakarā ar būvdarbiem. Kādas ir jūsu domas šajā sakarā? Vai kokus drīkst izzāģēt?
Šeit arī noteikti ir jāskatās katrs konkrēts gadījums. Dažkārt izzāģēšana ir pieļaujama, citkārt ne. Jāskatās katra koka veselības stāvoklis. Domāju, ka zem parkiem noteikti nevajadzētu ierīkot autostāvvietas, jo tās izmainīs gruntsūdeņus, kas savukārt pasliktinās ūdens padevi kokiem.

Vai, Jūsuprāt, Rīgā ir pietiekami daudz koku?
Rīgā ļoti daudzās vietās ir vajadzīgs atjaunot stādījumus. Ir nepieciešams izvērtēt daudzus kokus un izzāģēt slimos. Šī gada nesenā vētra Rīgā pierādīja, ka kokus nepieciešams izvērtēt ļoti rūpīgi, jo šoreiz koks, kurš uzkrita meitenei, ārēji nemaz neizskatījās pēc koka avārijas stāvoklī, tas bija satrupējis tikai pie pašas pamatnes. Pēc šīs vētras vispār cieta ļoti daudzi koki. Tie būs jāapzāģē. Un, kā jau minēju, ir jāizvērtē visi koki, lai neatgadītos līdzīgi gadījumi, kad koks nogāzās vētrā, jo domāju, ka katra cilvēka dzīvība ir vērtīgāka par koku.

Kam ir jāizvērtē koku stāvoklis?
Tas ir jādara Rīgas Domes Vides departamentā, Apzāģējumu inspekcijā. Parasti tieku pieaicināts arī es un tad mēs visi kopā veicam koku izvērtēšanu.

Kas atbild par Rīgas parku apzaļumošanu un uzturēšanu kārtībā?
Esam noslēguši līgumu par Rīgas dārzu un skvēru, kas ir Rīgas Domas īpašumā, apsaimniekošanu ar "Rīgas dārziem un parkiem". Līgums noslēgts uz 3 gadiem. Mēs (Vides departaments- red.) uzraugām, lai šī apsaimniekošana notiktu labā līmenī.

Kādas ir mūsdienu tendences apzaļumošanā?
Pārsvarā cilvēki izvēlas skujkoku mazās formas. Es uzskatu, ka nedrīkst stādīt tikai skujkokus.
Izvēlas arī daudzus ievestos augus, pirmā aukstā ziema parasti parāda, vai šie augi ir piemēroti mūsu klimatiskajiem apstākļiem.
Piemēram, ievestie rododendri ziemā bieži izsalst un zaudē savu krāsu.
Bieži izmanto arī paklājzālienu, tas ir ērts un ātrs veids, kā lielas platības padarīt zaļas. Paklājzāliens tika izmantots, piemēram, pie jaunās autostāvvietas "Jēkaba arkādes", Komunistiskā terora upuru pieminekļa apzaļumošanā pie Torņakalna stacijas.

Kā ir mainījušās apzaļumošanas tradīcijas pēdējo gadu laikā?
Agrāk pie jaunām celtnēm ne vienmēr veica apzaļumošanu, tagad pie katras jaunbūves apzaļumošana ir obligāta.
Daudzi tagad aizraujas ar eksotiskajiem augiem, kuri Latvijā nemaz neaug. Katrai privātpersonai ir tiesības stādīt to, ko tā vēlas. Ja augs aiziet salā bojā, tad tas būs jāatjauno.

Vai varat minēt kaut kādus konkrētus augus, kuri šobrīd ir modē?
Es domāju, ka tas nav tik izteikti. Katras firmas ievēro kaut kādas savas tradīcijas.

Liekas, ka šobrīd ļoti daudz tiek stādīti rododendri...
Jā. Rododendri ļoti skaisti zied. Runāju arī ar stādu audzētājiem, kuri atzina, ka pēc rododendriem ir liels pieprasījums. Ļoti daudz rododendru augs pie "Latvijas Bankas" jaunās ēkas, tur būs vairāku šķirņu rododendri, kopumā laikam ap 100 stādiem. Latvijā rododendri aug labi. Ir tikai viena problēma- pa ziemu floristi zog rododendru jaunos dzinumus. Ir sāpīgi, ka cilvēki bojā skaistumu ap sevi.

Vai tad, kad ir izstrādāts apzaļumošanas plāns kādai noteiktai vietai, tas pirms darbu sākšanas ir kaut kam jāatrāda, jāsaņem apstiprinājums?
Ir prasība šo plānu atrādīt, saskaņot ar mani, ar Vides departamentu, mēs to izskatām un apstiprinām. Projektam ir jāatbilst sev paredzētajai vietai.

Kāda veida sodus sakarā ar apzaļumošanu var uzlikt?
Parasti nevis uzliekam sodus, bet vienkārši nepieņemam projektu.
Protams, ir arī gadījumi, kad var piemērot sodus, ir speciāli noteikumi, kas paredz, ka teritorijai pie mājām ir jābūt labiekārtotai un apzaļumotai. Ja tas nav izdarīts, tad atbildīgās personas var tikt sauktas pie atbildības.

Ar kurām apzaļumošanas firmām sadarbojaties?
Sadarbojamies ar visiem, kas vien to vēlas. Nevienu īpaši nevēlos izcelt. Pašlaik apstādījumus kanālmalā ierīko SIA "Tagete", domāju, ka viņi strādā labi. Kā veiksmīgu vērtēju arī "Rīgas dārzu un parku" darbību.

Vai uz lielākajiem apzaļumošanas projektiem rīkojat konkursus?
Jā, uz visiem lielākajiem projektiem tiek izsludināti konkursi. Pašlaik vēl turpinās konkurss par kanālmalas apzaļumošanas otro kārtu. Šeit ir jābūt lielai firmai, kas var ieguldīt lielus līdzekļus un garantēt projekta veiksmīgu izpildi.

Kas izvērtē šos konkursus?
Parasti izvērtē Attīstības departaments, piedalās arī Vides departaments.

Kas būtu jāievēro gatavojot apzaļumošanas projektu, piemēram, teritorijai pie benzīntanka? Kādus augus labāk izvēlēties?
Pēc noteikumiem visiem benzīntankiem ir veiksmīgi jāiekļaujas vidē, tajos nedrīkst būt nekādas noplūdes, tāpēc arī augu izvēles ziņā nekādu ierobežojumu nav. Jāskatās ir tikai tas, kādā vietā atrodas benzīntanks, vai tā tuvumā nav pastiprināts izplūdes gāzu daudzums. Parasti pie benzīntankiem, tāpat kā pie lielveikaliem neizvēlas lielus kokus, jo tie var aizsegts skatu uz veikalu, benzīntanku. Ir jādomā, lai benzīntanks autobraucējam būtu vizuāli labi pieejams.

Daudzi dārznieki un apzaļumotāji sūdzas, ka vasarā ir grūti tikt galā ar visiem darbiem, taču ziemā nav ko darīt. Kādu Jūs tam redzat risinājumu?
Risinājumu atrast ir grūti. Domāju, ka ziemā šiem cilvēkiem vajadzētu piedalīties dažādos semināros, apmeklēt kursus, lai papildinātu zināšanas. Bez tam - ziema ir labākais laiks, lai veiktu projektēšanas darbus, vasarā tad var ātrāk veikt ierīkošanu.

Bieži ir redzēta aina, kad cilvēki savus mīluļus - suņus ved pastaigāties pa parku, palaiž tos paskraidīt brīvā vaļā. Tas kaitē augiem.
Jā, sevišķi bieži bojā aiziet skujkoki, īpaši to mazās formas.

Vai nevajadzētu likt kaut kādus ierobežojumus, noteikt speciālas vietas, kur varētu vest pastaigāties suņus?
Jā, šobrīd pie tā jau tiek strādāts. Pašlaik jau eksistē suņu turēšanas noteikumi, kuri jebkuram suņu īpašniekam ir jāievēro. To uzrauga pašvaldības policija, viņi var uzlikt arī sodus.

Runājot par jaunceltnēm, kurā brīdī ir jābūt pabeigtai apzaļumošanai pie jaunas celtnes?
Kad tiek nodota būve, tad arī apzaļumošanai jābūt pabeigtai. Abiem šiem darbiem ir jābeidzas vienlaicīgi.

Kādi lielākie apzaļumošanas projekti vēl šovasar paredzēti Rīgā?
Kanālmalas otrās kārtas apzaļumošana. Nākamgad ir paredzēta 10 skvēru rekonstrukcija, šobrīd līdzekļu trūkuma dēļ tas tika atlikts. Apzaļumošana ir nepārtraukts process, ir jāveic projekti visām jaunajām celtnēm.

Kas ir galvenais elements apzaļumošanas projektā?
Galvenais ir zāle. Ir svarīgi izveidot labu zālienu. Tas ir pamatelements, uz kura pamata tiek veidots viss pārējais.

No kurienes tiek ņemti līdzekļi apzaļumošanai un vai tie ir pietiekami?
Es domāju, ka nekad neviens neteiks, ka līdzekļi ir pietiekami. To vienmēr trūkst. Līdzekļi nāk no dažādiem Rīgas Domes fondiem.

Šobrīd daudz un plaši runā par Rīgas 800. gadu svinībām. Vai par godu šim notikumam tiks veikti arī kaut kādi speciāli apzaļumošanas darbi?
Rīgas 800. gade ir pārejoša, vienu dienu tā ir un tad vairāk nav. Mēs nestrādājam vienai dienai. Apzaļumošana ir nepārtraukts darbs. Katru gadu tiek rekonstruēts kaut kāds noteikts skaits skvēru, parku. Pilsēta kļūst arvien krāšņāka. Uz 800. gades svinībām pilsēta būs sakopta, izpļauta. Jebkurš, kurš dodas uz balli, tiek saposts, arī pilsēta tiks sakārtota.

Kurš no Rīgas parkiem Jums personīgi liekas, skaistāks sakoptāks un varbūt labāks par citiem?
Domāju, ka visi Rīgas centra parki ir skaisti un sakopti. Daudz ir arī skaistu parku, kuru sakopšanai vēl nav atlicis līdzekļu. Dzegužkalns ir skaists un interesants. Patiesībā katrs parks ir ar kaut ko skaists.


Linda Tunte
www.building.lv