Intervija ar SIA "Bek-Konsult" direktoru Ivaru Bekmani.

Ko siltumtehnikas jomā piedāvā "Bek-Konsult"?

"Bek-Konsult" ir inženierfirma, kas strādā siltumapgādes jomā- sniedz konsultācijas, projektē siltumtrases un siltummezglus (pēdējos 3 gados ap 180 siltummezglu tehnisko projektu), rekonstruē katlumājas , piegādā dažādas siltuma iekārtas. Pārsvarā orientējamies uz centralizēto siltumapgādi. Pašvaldībām izstrādājam biznesa plānus- pieteikumam VIP (pāri par 40 pašvaldību projektiem), kā arī pamatojumu kredītu saņemšanai(izsmeļošu informāciju par mums un mūsu piedāvātajiem produktiem skatiet mūsu mājas lapā www.bekkonsult.lv). 



Ar ko Jūsu uzņēmums atšķiras no citiem?

Uzņēmumā praktiski visi darbinieki ir diplomēti inženieri siltumtehniķi, turklāt vadošajiem speciālistiem ir liela praktiskā darba pieredze siltumapgādē .Varbūt , ka atšķiramies no citiem būvētājiem ar to , ka cenšamies ne tikai uzbūvēt ar minimālām izmaksām , bet arī izbūvēt tā - lai nākotnē arī iekārtu ekspluatācija būtu ērta un efektīva. Cenšamies rast kompleksu risinājumu visai siltumapgādes sistēmai neizraujot atsevišķus elementus.

Bijām vieni no pirmajiem, kas Latvijā sāka uzstādīt siltumskaitītājus (Clorius), modernizēt siltummezglus, piegādāt un montēt rūpnieciski izolētas caurules (Logstor Ror ) . Mūsu "kontā" ir pirmā ar salmiem apkurināmā katlu māja Latvijā (Saulainē) . Cenšamies iet līdzi laikam un rast dažādus jaunus risinājumus. 



Siltumapgādei jābūt vienai no galvenajām prioritātēm? 

Manuprāt siltumapgādes sakārtošanai jābūt vienai no Latvijas valsts galvenajām ekonomiskajām prioritātēm. Pamatošu kādēļ:

Pirmkārt, modernizējot apkures sistēmas -katrs ietaupītais gāzes (mazuta) kubikmetrs uzlabo eksporta- importa bilanci- mēs mazāk importējam kurināmo;

Otrkārt, lielāki izdevumi apkurei samazina mūsu strādnieku konkurenci starptautiskajā tirgū -viņam jānopelna ne tikai pārtikai (kā diendivzemju pārstājiem ) bet arī jānopelna apkurei (jo efektīvāka būs apkure-mazāk primārā kurināmā tiks patērēts - jo mazāk būs par to jāmaksā - pieaugs konkureces spēja).

Treškārt - siltumapgāde - ir ļoti jūtīgs sociālas dabas jautājums. Vairākās pašvaldībās varas maiņai izmantoja iedzīvotāju neapmierinātību ar siltumapgādes dārdzību.

Ceturtkārt - ir izveidojušās "šķēres" - importētais kurināmais ir pasaules cenu līmenī, turpretī vairuma iedzīvotāju algas 10-15% no attīstīto valstu algu līmeņa. Rezultātā samaksa par centrālapkuri ziemas mēnešos sastāda ievērojamu daļu no ģimenes budžeta vairumam iedzīvotāju . Siltumapgādes sistēmu nevar pilnībā sakārtot tradicionālā veidā, tikai ar kredīta palīdzību . Tas prasītu tarifa palielināšanu, kuru iedzīvotāji nespēs samaksāt (zemo ienākumu dēļ) .Tādēļ ir nepieciešamas valsts investīcijas jeb granti. Latvijā ir VIP -valsts investīciju programma , kurā ik gadu tiek iekļauti projekti siltumapgādes sakārtošanai , tomēr manuprāt -daudz par maz. 



Cenas un kvalitātes attiecības...

Pēdējā laikā presē bieži tiek kritizēti dažādu konkursu rezultāti, kad nav izvēlēti lētākie piedāvājumi. Šai sakarā gribu citēt Dž.Raskinu (John Ruskin)- angļu sociālreformatoru (1819-1900): "Šajā pasaulē nav nekā tāda, ko kāds nevarētu pagatavot mazliet sliktāk un pārdot mazliet lētāk, un tādi cilvēki, kuri orientējas tikai pēc cenas, ir pelnījuši kļūt par šādu darījumu upuriem. Nav gudri pārmaksāt par daudz, taču vēl sliktāk samaksāt par maz. Ja jūs samaksājat par daudz, Jūs zaudējat mazliet naudas, tas arī viss. Turpretī, ja jūs samaksājat par maz, jūs dažkārt pazaudējiet visu, jo nopirktais priekšmets nevar pildīt tam paredzētās funkcijas. Ekonomikas likums nepieļauj iegūt lielu vērtību par zemu cenu. Ja jūs izvēlaties lētāko piedāvājumu, jūs uzņematies papildus izdevumu risku. Ja jūs to varat darīt , tad jums ir diezgan naudas ,lai maksātu par kau ko labāku."

Tas ir sevišķi būtiski , kad jāizvēlas iekārtas ar 15 -25 gadu darba mūžu. Ir jāizvēlas izdevīgākais nevis lētākais piedāvājums . Ja visi izvēlētos lētāko, tad visi brauktu ar "zaporožeciem". Neviens nepirktu automašīnu ar dīzeļdzinēju, jo tā ir dārgāka par līdzīgu benzīna dzinēja mašīnu, bet -tomēr pērk . Jo kādreiz mācīja , ka ir kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izmaksas - pērkot lētāko -tiek ignorēta nākotnes eksplutācijas izmaksu ietekme. Arī mums iznāk saskarties ar līdzīgu problēmu -piemēram , rūpnieciski izolētās caurules kalpos 30-40 gadus , tādēļ nepieciešams būtu salīdzināt arī nākotnes ekspluatācijas izdevumu starpību ,kuri ir saistīti ar ar šo cauruļu siltuma zudumiem- diemžēl konkursos parasti salīdzina tikai cenu . Problēma ir kompetences trūkumā - lai izvērtētu kādas iekārtas plusus un mīnusus ir jābūt speciālistam. Cilvēki, kuriem nav atbilstoša izglītība var salīdzināt tikai cenas - formāli viss kārtībā . Bet reāli -šodien lētākais 10-15 gadu garumā jau būs neizdevīgāks. Vai man - rīdziniekam vai citas pilsētas iedzīvotājam - nākošos 15-20 gadus būtu jāmaksā par palielinātiem siltuma zudumiem siltumtrasēs tikai tāpēc , ka caurules izvērtē tikai pēc šodienas cenas.

. 

Kādas vēl problēmas saskatāt siltumtehnikas jomā?

Vēl viena no problēmām ir tā, ka speciālisti noveco- aizmugurē paliek tukšums. Ja nav speciālo zināšanu - daudzas lietas izvērtēt objektīvi ir visai grūti. Visai maz siltumuzņēmumu vadītāju ir inženieru siltumenerģētiķu .Padomju laikā tika iedotas pietiekami labas tehniskās zināšanas. Diemžēl bēdīgi ir ar jauno speciālistu sagatavošanu. Specialitāte nav populāra .No otras puses - Latvijā lielāko gada daļu apkure ir nepieciešama , siltumenerģētiķiem darba lauks ir garantēts



Kam būtu jāmaina sava attieksme pret šo problēmu?

Attieksmei jābūt valdības līmenī.



Kādi ir bijuši Jūsu interesantākie projekti?

Saulainē mums bija ļoti interesants projekts- ar salmiem apkurināma katlu māja (1,2 MW) . Patiesībā - iekārtas dāvināja dāņi. (Latvijas puse sedza darbu apmaksu ). Sākumā es neticēju, ka kaut kas izdosies, taču rezultāts ir ļoti labs. Salmi ir ļoti lēts un izdevīgs kurināmais (Saulainē- siltums, kas iegūts no salmiem- divreiz lētāks kā no kūdras). Arī ar salmiem kurina dažādi- ir tādas katlu mājas, kurās var kurināt sasmalcinātus salmus (līdzīgi šķeldai), un tādas, kā šī- kurā liek iekšā veselas salmu balles. Saulainē balles veido ar speciālu presi , balli ar pacēlāju ievieto kurtuvē, iekraušana ir mehānizēta. Pēc tam degšanas process tiek kontrolēts automātiski, regulējot gaisa padevi . Balles iekrauj reizi dienā . Projekts tika realizēts 2 gados. pirmajā gadā izbūvēja siltumtrases (Logstor Ror rūpnieciski izolētas caurules) un modernus siltummezglus visiem patērētājiem. Rezultātā -iedzīvotāju dzīvokļi beidzot bija labi apsildīti un izrādījās , ka katlu mājas jaudu var samazināt par 30% .Tas nākošajā gadā ļāva uzstādīt 1,2 MW jaudu 1,5 MW vietā. 



Kas mainījies siltumtehnikas jomā pēdējo gadu laikā?

Agrāk siltums bijis ļoti lēts, nevienam neinteresēja, ka kaut kur ir lieli siltuma zudumi, neefektīva apkures sistēma. Lūzums notika brīdī , kad strauji cēlās kurināmā cenas, līdz ar to arī cēlās siltuma cena. Rezultātā radās nepieciešamība taupīt , kas noveda pie tā , ka tagad izmanto labākus un kvalitatīvākus materiālus un tehnoloģijas. 





Kur ņemat materiālus, ar kuriem strādājat?

Latvijā pārstāvam dāņu firmu "Logstor Ror", šīs firmas rūpnieciski izolētās caurules ir labākās Latvijas (vismaz 9-12% mazāki siltuma zudumi ,kā citiem ražotājiem).

Nedaudz pakavēšos pie Logstor Ror PEX -lokanām plastmasas rūpnieciski izolētām caurulēm, kuras piegādā ruļlos līdz 100 m ,tām nav vajadzīgi speciāli kompensatori, nav metināšanas darbu ( kas dod ap 29 % no siltumtrašu bojājumiem- pēc Vācijas statistikas).

Skaitītājus ņemam no firmas "Danfoss", siltummaiņus no "APV", automātiku no "Clorius Controls 

Kvalitātei ir izšķiroša nozīme , mēs izmantojam -izdevīgākos , nevis lētākos materiālus.



Cik liela nozīme siltumsistēmās ir izolācijai?

Jebkurā gadījumā caurule nav termoss un nav iespējama absolūta izolācija , siltuma zudumi ir vienmēr. Siltumtrasēs sevišķi svarīgi ir izvērtēt ilgtermiņā (10-20 gadu ) dažādu firmu cauruļu siltuma zudumu ietekmi. Te gan pastāv otra problēma , firmas krāpjas norādot uzlabotus rādītājus - papīrs pacieš visu . Kaut gan fiziku piemānīt nevar -tikai lai objektīvi izvērtētu- ir nepieciešamas zināšanas siltumtehnikā , kuras diemžēl pietrūkst daudzu konkursu vērtētājiem un komisijas locekļiem.



Kā izvairīties no "krūmu" firmām, kas piedāvā savus pakalpojumus siltumtehnikas jomā?

Vajadzētu izvēlēties uzņēmumus, kuriem var uzticēties, kas jau ir sevi apliecinājuši darbos. 



Kā situācija varētu mainīties nākotnē?

Daudzviet Latvijā jau siltumapgāde ir daļēji sakārtota , nav jau tā ka viss ir sabrucis. Ja vairāk būs reālu darba darītāju (un siltumuzņēmumos tādi ir) un mazāk to kas traucē viņiem strādāt , es ceru, ka viss ies uz labu, jo pēc dabas esmu optimists. Kaut gan priekšā ir daudz zemūdens akmeņu.





Linda Tunte

www.building.lv