Intervija ar SIA "Meliorācija - A.G." direktoru Romualdu Dovgjallo.

Intervija ar SIA "Meliorācija - A.G." direktoru
Romualdu Dovgjallo.

Kā Jūs - meliorācijas uzņēmuma vadītājs, izjūtat šībrīža situāciju meliorācijas nozarē?
Melioratīvajā būvniecībā - drenāžu, hidrobūvju celtniecībā u.c. šobrīd ir iestājies panīkums. Tas noticis galvenokārt finansu trūkuma dēļ. Agrāk bija valsts pasūtījumi, kuri nodrošināja darbu daudziem cilvēkiem, PMK struktūrvienībām un tādējādi nodrošināja regulārus ienākumus. Tagad visi pasūtījumi pārsvarā saistīti ar zemniekiem, privātām sabiedrībām. Zemnieki ir nabadzīgi, viņi izpļauj pagalmu, bet viņiem nav ne laika, ne arī līdzekļu meliorācijas sistēmām.
Visa šī kopējā atmosfēra ļoti apgrūtina mūsu darbu. Ir jācīnās ar dažādām grūtībām.

Līdzekļi, kas tiek piešķirti meliorācijai....
Pēdējā laikā līdzekļi, kas tiek piešķirti meliorācijai tikai sarūk. Viens no izskaidrojumiem varētu būt tas, ka nav iestādes, kas visu to regulētu. Ir likvidēta Meliorācijas Ministrija, kāda pastāvēja padomju laikā, pēc tam pie Zemkopības ministrijas bija Meliorācijas daļa, tagad zem Lauku attīstības departamenta ir nodaļa, kurai meliorācija ir tikai viens no aplūkojamajiem jautājumiem, un īpaši liela uzmanība tai netiek pievērsta. Arī meliorācijas likums top jau ļoti ilgi.

Vai likuma ilgā tapšana traucē Jūsu darbā?
Traucējoši ir tas, ka reizēm ir grūti saprast, ko no mums grib. Vispirms vajadzētu sakārtot noteikumus, kas saistīti ar celtniecības normām. Ir saglabājušies daži noteikumi no Padomju laikiem, taču daudzas lietas tajos vajadzētu mainīt.

Vai mūsdienās iespējams izdzīvot tikai ar meliorāciju?
Ir pilnīgi skaidrs, ka tikai ar meliorāciju izdzīvot nav iespējams. Ieņēmumiem ir jābūt tik lieliem, lai mēs varētu uzturēt sevi, samaksāt nodokļus valstij, apmaksāt komunālos maksājumus un izveidot kaut kādu rezervi. Meliorācija šobrīd sastāda tikai ¼ daļu no mūsu ienākumiem.

Kas ir pārējās ¾?
Nodarbojamies arī ar celtniecību. Darām dažādus darbus, kuros var izmantot mūsu rīcībā esošo tehniku - buldozerus, vienkausu ekskavatorus. Rokam dīķus. Sniedzam autotransporta pakalpojumus. Ilgu laiku mums bija labs pasūtījums no valsts - skābo augšņu kaļķošana. Šogad šāda pasūtījuma vairs nav, jo netiek piešķirtas subsīdijas.

Vai varat minēt kādus lielākus meliorācijas projektus, kurus esat realizējuši pēdējā laikā?
Drenāža kā tāda lauksaimniecībā ir praktiski aizmirsta. Reizēm taisām drenāžu apkārt mājai, lai pagrabos nebūtu ūdens. Tie ir individuāli pasūtījumi. Lielāki projekti bijuši elektroapakšstacijās, kur būvējām drenāžu. Esam strādājuši Grobiņas, Viļānu, Valkas u.c. apakšstacijās. Tur ir vienīgā vieta, kur liekam iekšā īstu drenāžu.
Tagad ir modē būvēt nelielus māju ciematiņus Rīgas tuvumā. Viens no šāda veida projektiem ir Mežaparkā Mores ielā, kur A/S "Kolona" būvē šādu ciematiņu, tur piedalījāmies arī mēs. Tas bija samērā liels pasūtījums.

Un laukos?
Ja godīgi, neatceros, kad būtu būvējuši drenāžu garāku par 15 metriem un tā arī bija tikai defektu labošana. Tagad pārsvarā visur rok tikai vaļējos grāvjus - tas ir lētāk.

Ar ko šie vaļējie novadgrāvji ir sliktāki par drenām?
Nevarētu teikt, ka tie ir sliktāki. Taču agrāk laukos vairāk centās likt drenāžu, lai veidotos plašāka un ērtāk apstrādājama teritorija.

Vai neizjūtat meliorācijas speciālistu trūkumu?
Visi speciālisti, kas ir palikuši ir vai nu jau pensijas vecumā vai tuvu pensijas vecumam. Esam mēģinājuši apmācīt jaunos speciālistus. Taču ir lietas, kuras nemaz nevar īsā laikā iemācīties. Var iemācīties izrakt bedri, bet pareiza slīpuma grāvi izveidot ir sarežģīti. Ir grūti atrast jauniešus, kas gribētu strādāt meliorācijā. Īpaši trūkst cilvēku, kas strādā ar kāpurķēžu traktoriem.

Vai pie Jums strādājošie melioratori ir profesionāļi savā jomā?
Visi, kas pie mums strādā ir profesionāļi. Pēc PMK likvidēšanas daudzi speciālisti sāka strādāt te un pa šo laiku neviens no darba nav aizgājis.

Ar kādu tehniku strādājat?
Visa tehnika pagaidām ir tikai no Padomju laikiem. Lai nopirktu kut ko jaunu, ir jāņem aizņēmums bankā. To varētu darīt, ja būtu kaut kādas garantijas, ka būs liela apjoma pasūtījumi. Šobrīd garantiju nav.

Kas ir Jūsu sadarbības partneri?
Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar ceļu būvētājiem, mežiniekiem un elektriķiem.

Ar kādām drenu caurulēm strādājat?
Retajos gadījumos, kad tiek izmantotas drenu caurules, liekam plastmasas drenas.

Un no kurienes tās ņemat?
Plastmasas caurules vēl var iegādāties no bijušajiem cehiem, kuros ražoja drenas. Caurules var dabūt arī, piemēram, firmā "Max Schōn", tur piedāvā Skandināvijā ražotas caurules. Ja būtu nepieciešamība, materiāls atrastos.

Kādu attieksmi Jūs parasti sajūtat no augstāk stāvošajām instancēm, kas atbild par meliorāciju?
Parasti ir jādzird atbilde: "Kādreiz būs labāki laiki, gaidīsim, kad tādi pienāks." Viss notiek solījumu veidā. Pašlaik ir tāda situācija, kad nevar gaidīt, lai kāds domātu par citiem, ikvienam ir jādomā par sevi. Tā pamazām iznīks meliorācijas specialitāte.

Un ko darīsim tad?
Tad jau būs par vēlu.

Vai neesat plānojuši nākotnē atteikties no meliorācijas vispār un pāriet uz finansiāli ienesīgākām lietām?
Šobrīd meliorācija mums ir palikusi vairāk kā hobijs, lai nezaudētu saikni ar bijušo, lai nezaudētu sertifikātu. Daudzu mūsdienu cilvēku leksikā meliorācija ir kļuvusi par svešvārdu, viņi pat nezina, ko tas nozīmē.

Kā situācija varētu mainīties nākotnē?
Ja valsts nesponsorēs meliorāciju, tad domāju, ka tuvāko 20 gadu laikā zemnieks pats meliorēt atļauties nevarēs. Tātad nekas nenotiks. Agrāk nodarbojāmies ar ceļu izbūvēšanu, tagad arī tam vairs nav līdzekļu.

Vai meliorācijā pastāv arī kaut kāda konkurence?
Daži uzņēmumi ir. Jauni uzņēmumi vairs neveidojas, taču daudzi vecie likvidējas. Būvniecība būs tikmēr, kamēr būs pasūtījumi, pasūtījumi būs tik ilgi, kamēr būs nauda. Un meliorācijā šobrīd naudas nav.

Vai saņemat daudz pasūtījumu no privātpersonām?
Interese ir, taču viss aprimst līdz ko pasakām, cik tas maksās.

Cik maksā hektāra zemes meliorēšana?
Hektāros neviens vairs šīs izmaksas neprasa. Esam aprēķinājuši, cik varētu maksāt metrs meliorēšanas- tie varētu būt 7 lati. Parasti uzzinot šo ciparu, cilvēki pārdomā.

Kad ir meliorācijas sezona?
Meliorācijas sezona ilgst no tā brīža, kad zeme pavasarī atlaižas un līdz brīdim, kad tā rudenī sasalst.

Vai meliorācijas darbs šajā laikā netraucē lauksaimniecības darbiem?
Parasti vienojamies ar saimniekiem un izplānojam, kurā laikā veikt kurus darbus.

Ko melioratori dara ziemā?
Ziemā remontējam tehniku, vietām nodarbojamies ar mežu meliorāciju, notiek darbi arī meža izstrādē. Ziema ir arī atvaļinājumu laiks.

Kas notiks, ja meliorācija apstāsies pavisam un visas esošās sistēmas pamazām aizaugs?
Tas jau notiek. Agrāk apgūtās platības aizaug un kļūst nelietojamas. Viss kļūst tikai sliktāk.

Tā Latvija pamazām aizaugs...
Nevis aizaugs, bet tā jau aizaug.


Linda Tunte
www.building.lv