Intervija ar SIA "Norgips Latvia" tirdzniecības vadītāju Latvijā Arti Meikšānu.

Intervija ar SIA "Norgips Latvia"
tirdzniecības vadītāju Latvijā Arti Meikšānu.

Uz aicinājumu pastāstīt par uzņēmumu Artis Meikšāns atbild, ka nav nepieciešama speciāla iepazīstināšana, jo būvniecībā strādājošajiem cilvēkiem noteikti jau ir zināma firma "Norgips", kā moderna, racionāla, ekoloģiski nekaitīgu būvmateriālu ražotne, kura saviem klientiem nodrošina arī atbilstošu servisu, līdz ar to radot drošības sajūtu arī saviem sadarbības partneriem. 

Vai ģipškartona plāksnes ir vienīgais, ko piedāvā firma "Norgips"?
Jā, tas ir vienīgais, ko ražo uzņēmums "Norgips" A/S. Piedāvājam arī aksesuārus, taču tie sastāda salīdzinoši mazu daļu no apgrozījuma, taču "Norgips", kā vienība, kura specializējusies noteiktā darbības sfērā, ietilpst starptautiskā ražotāju grupā "Wani Industrier", kura nodarbojas ar vieglo rūpniecību, celtniecību un kuģniecību. Šis statuss paver firmai papildus attīstības iespējas un nostiprina firmas pozīcijas.

Kāda veida ģipškartona plāksnes piedāvājat?
Var iegādāties standarta, impregnētās, grīdas, ugunsdrošās, vēju aizturošas, kā arī plāksnes ar pastiprinātu cietību un 6 mm biezas remonta plāksnes. 
"Norgips" ražotās ģipškartona plāksnes nesatur veselībai kaitīgas vielas un neizdala nepatīkamus izgarojumus. "Norgips" produkcija nemēdz radīt nepatīkamus pārsteigumus cilvēkiem, kuri cieš no alerģijas.

Ar ko tādā gadījumā Jūsu plāksnes tomēr atšķiras no citu firmu piedāvātajām?
Būtībā atšķirīga ir tikai izgatavošanas vieta. Citu atšķirību nav, ja plāksnes atbilst Latvijā noteiktajiem standartiem. 
Ir divu veidu (ja tā var teikt) ģipsis, no kura tiek ražots ģipškartons: viens ir no karjerās iegūtām izejvielām, otrs- no reaģipša. Reaģipsis rodas filtros kā blakus produkts Termo Elektro Stacijās, tas ir tīrāks un tam piemīt vairāk ģipša īpašību, jo tam nav citu piemaisījumu. Taču gatavās ģipškartona loksnes abos variantos daudz neatšķiras.

Kādam jābūt ģipškartonam? Kādi ir šie standarti, kuriem tam jāatbilst?
Šajos standartos ir noteiktas pieļaujamās novirzes no plākšņu garuma, platuma, biezuma, svara u.c. Šīs novirzes nedrīkst pārsniegt. Piemēram, garumā šī atšķirība nedrīkst būt lielāka par 0-5 milimetriem, biezumā drīkst būt svārstības plus mīnus 0.5 milimetru robežās. Būtībā visu to nosaka normas LVS 96: 1998 "Ģipškartona plāksnes, veidi, prasības, pārbaudes, marķēšana". 

Kur atrodas "Norgips" ražotnes?
Mums ir divas rūpnīcas, viena ir Norvēģijā, otra- Polijā. Polijas rūpnīca saražo 50 miljonus kvadrātmetru ģipškartona gadā, šī ir lielākā ražotne Eiropā. Abas rūpnīcas ražo vienāda spektra preces.

Parasti visām Polijā ražotajām precēm līdzi nāk tāda negatīva pieskaņa, kas liek šaubīties par šo produktu kvalitāti.
Es domāju, ka šajā gadījumā par to nav jāuztraucas. Jau minēju, ka pastāv standarti, kas nosaka, kādai jābūt precei, mums ir sertifikāti, kas apliecina mūsu produkcijas atbilstību šiem standartiem. Patiesībā jau nav nemaz tik svarīgi, kur ražo preci, galvenais ir pati kvalitāte. Cilvēkos ir tikai psiholoģiski iestrādājusies attieksme pret Polijas ražojumiem. 

Jūs vairāk darbojaties kā vairumtirgotājs.
Jā. Mēs darbojamies tikai kā vairumtirgotāji. Sadarbojamies ar lielām, Latvijā labi pazīstamām firmām- "Fanaal būvniecības pasaule", "Tapeks", "Biznesa savienība". Šīs firmas mūsu produkciju izplata tālāk pa visu Latviju.

Vai varat nosaukt lielākos objektus, kuros izmantotas "Norgips" ģipškartona plāksnes?
Tādu ir ļoti daudz. Minēšu dažus - lidosta "Rīga", "Toyota" centrs K. Ulmaņa gatvē, tirdzniecības centrs Pleskodālē "Super netto", fitnesa un tirdzniecības centrs Barona ielā, "RIMI" Barona ielā, "Audi" centrs u.c.

Vai ir bijuši gadījumi, kad kāds no plākšņu veidiem izbeidzas, pietrūkst?
Izmantojot savu pieredzi, esam iemācījušies paredzēt pieprasījumu. Par laimi līdz šim vēl nav gadījies, kad kādu plākšņu pietrūktu. 

Latvijas būvniecības veikalos bieži vien līdzās nopērkamas divu lielu firmu- "Knauf" un "Norgips" ģipškartona plāksnes. Kā notiek abu šo uzņēmumu pastāvēšana līdzās?
Mēs konkurējam. Bet veselīga konkurence biznesam nāk tikai par labu. Jāatzīst, ka Latvijas tirgus līderis ir "Knauf" (viņiem ražotne ir tepat), bet mēs cenšamies neatpalikt. 
Patiesībā jau veikalos nopērkams arī trešās firmas- "Gyproc" ģipškartons. Tātad mēs esam trīs konkurējošās firmas. Katrs cenšamies strādāt ar saviem klientiem. Ja neviens nespekulē ar cenu, viss ir ļoti normāli. 

Vai savām plāksnēm nosakāt kaut kādu cenu, par kādu to tirgot veikalos?
Mēs neregulējam cenu. To dara paši veikali. Esam noteikuši aptuveno cenas zemāko robežu, kuru nebūtu vēlams pārsniegt, lai prece būtu konkurētspējīga. Cenšamies strādāt tā, lai cena nebūtu vienīgais faktors, ko klients ņem vērā, izvēloties mūsu firmas ģipškartonu. 
Ģipškartons ir lēts materiāls. Tā ir it kā celtniecības maize, ja neskaitām cementu. Ir lieli apjomi par zemu cenu, tāpēc ir grūti kaut ko nopelnīt.

Vai Latvijas tirgus, Jūsuprāt, nav pārāk mazs, lai tajā trīs firmas piedāvātu ģipškartonu?
Tirgus nemitīgi attīstās. 70% ēku, kas atrodas ap mums ir nepieciešams remonts, darba ir vēl daudz, būs vajadzīgs daudz ģipškartona (smejas). Ja nenotiks pēkšņas izmaiņas Latvijas tirgus ir pietiekami liels, lai tajā pastāvētu visas šīs 3 firmas. 
Patiesībā jau tirgus pats visu saliek pa vietām atkarībā no tā, cik katra firma ir aktīva un domājoša. Tas ir nepārtraukts darbs, analīze, plānošana. Nedrīkst novirzīties no kursa.

Kādam jābūt uzņēmumam, lai tas varētu veiksmīgi konkurēt Latvijas tirgū?
Lai uzņēmums vispār varētu darboties, tam sākumā jāizpēta, ko pieprasa tirgus. Jāuzzina, kāpēc viens vai otrs materiāls ir nepieciešams. Jāveic pareiza tirgus analīze, tikai tad var cerēt uz izdošanos. Lai kaut ko panāktu ir vajadzīgas zināšanas, pārliecība un nedaudz veiksmes. 
Kā strādā Jūsu uzņēmums?
"Norgips Latvia" ir maza organizācija. Mēs šeit strādājam tikai četri cilvēki, taču mūsu lietderības koeficients ir ļoti augsts. Mūsu tirgus daļu izdalot uz četriem cilvēkiem un salīdzinot šo rādītāju ar konkurentiem, var redzēt, ka strādājam ļoti efektīvi. 

Kā, Jūsuprāt, būvniecība attīstās šobrīd Latvijā?
Būvniecībai ir lielas perspektīvas. Liela nozīme ir ekonomiskajai situācijai- ja būs nauda, tiks būvēts. Būvniecība ir pirmā, kas reaģē ekonomiskajām izmaiņām.

Latvijā būvniecības apjomi pieaug. Tātad uzlabojas arī ekonomiskā situācija?
Tā varētu teikt. Cits jautājums jau ir, kā un par kādiem līdzekļiem tas notiek. Rīgā un tās apkaimē būvniecība attīstās strauji, bet jo tālāk laukos , jo mazāki būvdarbu apjomi. Mūsu redzējums perspektīvā nedrīkst ieciklēties tikai Rīgā. 

Kā Jūs pats nonācāt firmā "Norgips"?
Man jau iepriekš bija sakari ar šo uzņēmumu. Kad viņi sāka domāt par darbību Latvijā, biju viens no kandidātiem uz šo amatu. Izdevās uzvarēt. Tā esmu šeit. 

Jūsu kabinetā pie sienas atrodas daudzi sertifikāti un apliecības. Kā tos esat ieguvis?
Tie iegūti mācoties. Visu laiku ir jāmācās un jāattīstās, lai varētu veiksmīgi pastāvēt. 
Man vispār neeksistē laiks TAGAD, mani interesē tas, kas bija un tas, kas būs. Projekts, kas notiek šodien man vairs nav interesants, tajā vairs neko nevar mainīt, viss jau notiek. 

Kur Jūs ņemat šīs idejas un zināšanas, kuras izmantojat darbā?
Lielu daļu informācijas iegūstu no medijiem, dažādiem semināriem, izstādēm, kontaktiem ar klientiem un konkurentiem. Savukārt ģimene un sports man palīdz atslēgties no visa, lai pēc tam atkal varētu smelties jaunas idejas un "rakt" tālāk. 

Vai darba dēļ nepietrūkst laika, ko veltīt ģimenei?
Gan jau, ka ģimene nedaudz cieš. Bet vispār es cenšos nedēļu sakārtot tā, lai brīvdienās būtu iespēja kaut kur izbraukt ar ģimeni. Visu laiku gribas kaut ko jaunu, tāpēc kopā ar ģimeni nedēļas nogalēs vienmēr apmeklējam kādu pasākumu vai dodamies nelielā izbraukumā. 


Uzņēmums, kurā strādājat, nesen kļuva par www.building.lv klientu. Pastāstiet, kā Jūs vērtējat šo portālu?
Mūsdienās arvien vairāk palielinās cilvēka saistība ar datoru. Ar interneta starpniecību, neizejot no telpas var iegūt ļoti plašu informāciju. Informācija, ko ievietojām portālā domāta cilvēkiem, kuri tieši strādā ar ģipškartona plāksnēm. Tas ir veids kā ātri un vienkārši informēt klientu. Bukleti saplīst, pazūd, bet intenetā informācija nepazūd un to visu laiku ir iespējams atrast, atjaunot un papildināt.
Uzskatu, ka ikvienam, sevi cienošam cilvēkam, kurš darbojas būvniecībā, portālā vajadzētu ieskatīties vismaz reizi divās dienās. 

Linda Tunte
www.building.lv