Intervija ar SIA "Zemgales tehnoloģiskais centrs" (ZTC) direktoru Māri Avotiņu

SIA "Zemgales tehnoloģiskais centrs" (ZTC) direktors Māris AVOTIŅŠ iepazīstina ar kompāniju, tās vēsturi, darbiniekiem un arī sevi.
ZTC radās 1991.gadā, pāraugot no projektēšanas kooperatīva "Arka", kas pastāvēja jau vairākus gadus pirms tam. Tas bija likumsakarīgs process, jo nonācām pie secinājuma, ka varam ne tikai projektēt, bet arī paši praktiski realizēt savas idejas. Jautājums tikai bija par to, kādu specializāciju izvēlēties? Tikāmies ar dažādiem rietumu un latviešu speciālistiem, kas informēja mūs par ārzemēs esošo ļoti lielo interesi par koka būvēm. Novērtējām, ka Latvijā koksnes resursi ir diezgan lieli, un arī tepat, Krievijā, tie ir gandrīz neizsmeļami, tāpēc nolēmām, kas tas varētu būt ilglaicīgs biznesa veids. Tā tapa pirmās frēzbaļķu mājiņas, pirtiņas utt., kas tika eksponētas specializētajās izstādēs, un turpat veiksmīgi pārdotas. Pieprasījums liecināja, ka ir vērts kāpināt apjomus, un tas pakāpeniski arī tika darīts. Jau pirmajā gadā uztaisījām pirmo frēzbaļķu atpūtas māju 70 kv.m platībā un tai pat gadā ieguvām pirmo līgumu ar vāciešiem, ar kuriem sadarbojamies vēl joprojām. Ņemot vērā to, ka guļbaļķu mājas ir diezgan dārgas gan celtniecības, gan ekspluatācijas ziņā, īpaši, ja to vēlas darīt visu gadu, pamazām izkristalizējās ideja par koka, bet daudz ātrāk montējamām ēkām. Pirmais solis bija lielizmēra būvelementi, sagarinātas detaļas, ko izgatavo cehā, un, ar kuru palīdzību mājas sienas, sijas un spāres var samontēt 5 dienās. Attīstot šo ideju, papētot to, kas ārvalstīs bija pazīstams jau kādu laiku, nonācām pie pilnsaliekamo māju projekta. Ārzemju piemēri parādīja arī, ka tur maksimāli lielu darbu apjomu parasti veic cehos, zem jumta, panākot precīzāku, ātrāku būvdetaļu izgatavošanu, turklāt bez ārējo laika apstākļu iedarbības. 

Ar kurām firmām vēl sadarbojaties?
Koka logus pasūtām Lasmaņa individuālajā uzņēmumā Dobeles rajonā. 
Jumta logus savukārt ilgstoši iegādājamies no SIA "BN", kas piedāvā Roto ražojumus.
OSB plātnes pamatā piegādā "Kates plates", taču ir arī sadarbība ar kompāniju "Nelss".
Siltumizolācijas materiālu jomā ir izvēle starp Isover vai Paroc, taču ļoti nopietni domājam par pāreju uz ekovati, ko ražo no makulatūras.
Viennozīmīgi Knauf ģipškartons. 
Jumta segumi. Asfalta šķindeļus jau 10 gadus ņemam no "RIPO International". Metāla jumta segumus iepērkam no Rannila. Māla un betona kārniņi tiek pirkti Vācijā, taču iespējams arī izmantot Lodes ražojumus.
Lietus tekņu sistēmu kvalitātei jāpievērš īpaša vērība, un firmas "Ringolds" izgatavotā produkcija mūs nekad nav pievīlusi.
Krāsu jomā priekšroku dodam Beckers zīmei. Pieņemu, ka citu kompāniju ražojumi arī nav slikti, tomēr tieši par Beckers kvalitāti esam pārliecinājušies ilgstošā laika posmā.
Salons Agni veic karstā gaisa apkures kamīnu piegādi. Man ļoti patīk viņu īpašās rūpes par savu sistēmu ugunsdrošību, par to, ka viņi visu uzstāda ar tādu rezervi, lai nejaušības būtu neiespējamas. Runājot par zemgrīdas apkuri, jāmin DE-VI kabeļi, taču, ja izvēlēta karstā ūdens sistēma, ir vairāki piegādātāji.
Sanitārtehnika ir veikala Elsana kompetencē.
Ja sadarbība ar klientu turpinās līdz pat mājas interjeram un mēbeļu iegādei, esam uzsākuši sadarbību ar veikaliem Čiekurs un Ambient.

Kāpēc tieši šie uzņēmumi?
Veidojot kontaktus, man ļoti svarīgas ir personīgās attiecības, saskaņa ar uzņēmumu vadītājiem. Otrs moments ir tas, ka esmu beidzis Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultāti, arī gandrīz viss mūsu inženiertehniskais personāls mācījies tieši tur, un, sastopot citā uzņēmumā šīs pašas augstskolas beidzēju, skaidrs, ka mēs domājam līdzīgās dimensijās. 

Cik cilvēku strādā Jūsu vadītajā uzņēmumā?
Tas atkarīgs no objektu skaita, darbu apjoma, taču vidējais cipars svārstās ap 40. Mēs cenšamies savus štatus neaudzēt, jo visi prot strādāt gan ar datoru, gan biroja tehniku, tāpēc iztiekam pat bez sekretāres. Turklāt lielākā daļa ir līgumdarbinieki, ar kuriem gan sadarbojamies pastāvīgi.

Kāda ir aptuvenā vecuma grupa ZTC darbiniekiem?
Līdz 40 gadiem. Ir 2 pensionāri, kas šo robežu sasnieguši tik tikko, bet montāžas strādnieki pat stipri zem šiem 40. Labprāt pieņemam stažēties arodskolu audzēkņus, bet pašlaik 3 Ērgļu skolas mācībspēki apgūst saliekamo māju tehnoloģiju, ko tālāk varēs nodot saviem skolēniem.

Tātad skolojat savus potenciālos darbiniekus?
Tieši tā! Gan jauno maiņu, gan speciālistus, kas māca šo jauno maiņu. Redziet, šīm arodskolām ir diezgan lielas problēmas ar materiālo bāzi, un kā lai apgūst jaunās tehnoloģijas, ja par tām ir tikai dzirdēts? Man šķiet, ka dažādu darbarīku, būvmateriālu utt. firmām jābūtu vairāk ieinteresētām visjaunākos produktus piegādāt šīm mācību iestādēm, lai jaunieši apgūtu iemaņas darbā ar tiem. Rozenheimā, kur mācījos iestādē, kas paredzēta firmu vadītājiem, vadošajam personālam, bija iekārtas, darbgaldi, instrumenti, kuru ražošana vēl nav pat īsti uzsākta.

Savus darbiniekus sūtat arī uz ārzemēm mācīties?
Pats esmu skolojies būvniecības lietās Vācijā, ceha priekšnieks - Francijā.

Vai Vācijā montējat mājas turienes menedžmenta vadībā?
Viss process notiek mūsu pašu uzraudzībā. Strādnieki ir lieliski izglītoti, tāpēc par kvalitāti nebūtu jāuztraucas. Līdz šim nav bijušas neatrisināmas problēmsituācjas.

Tātad nav arī dubulta standarta - Latvijai un Vācijai?
Nekādā gadījumā. Ir gan bijušas cita veida problēmas - saskarsme ar negodīgiem vācu uzņēmējiem, kas meklē Baltijas valstīs lētu darbaspēku, vieglu peļņu. Nesen zaudējām tiesas procesu pret kādu kompāniju, kas nesamaksāja visu līgumā paredzēto, tāpēc, ka nav noslēgts starpvalstu līgums ar Vāciju par tiesu izpildītājiem. Mācoties no šādiem piemēriem, sagatavojam stingrākus, pārdomātākus līgumus, citus finansēšanas grafikus.

Ar kāda veida problēmām vēl saskaraties?
Latvijā gribētos ciešāku sadarbību ar bankām par objektu finansēšanu. Mums nepieciešama nauda darbu uzsākšanai, klientam tā vajadzīga, lai varētu nomaksāt mājas pirkumu, bet pagaidām vēl noteikumi nav īsti pievilcīgi. Soli pa solim virzība gan notiek - pagājušajā gadā jau visi objekti būvēti ar Hipotēku vai Unibankas kredītiem.
Vēl... problēma ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Kadru mainība mums nav liela, tomēr nepieciešamības gadījumā iegūt patiešām labus speciālistus ir ļoti grūti. Vaina ir cilvēku apziņā un paradoksāli, ka to neietekmē ne samaksa, ne kas cits.

Bet samaksai taču jābūt pārliecinošam līdzeklim?
Diemžēl nē, tas neietekmē. Neesam atraduši īstos paņēmienus, lai palielinātu darba ražīgumu. Iespējams, ka jaunie puiši no arodskolām būs savādāk mācīti?

Latvijā pašlaik būvē daudz, tomēr vai Jūs apmierina šie apjomi?
Es ceru, ka būvēs vēl vairāk! Esmu optimists, un ticu, ka vidējais slānis arī pie mums būs izteiktāks, jo ZTC mājas pamatā domātas tieši šiem cilvekiem. Lai ar bankas kredīta starpniecību varētu iegādāties samērā lētu, bet kvalitatīvu māju.

Kurus uzņēmumus saucat par saviem konkurentiem?
It kā jau vēl nav bijis tā, ka kādā jomā būtu sanācis asi izjust konkurenci? "Līvānu logi un durvis", kas atsākuši māju ražošanu. Runājot par guļbaļķu mājām - "Lielezers" un citi guļbaļķu ēku ražotāji. Koka paneļmāju jomā vēl minama Ventspils sabiedrība "ARBO".

Vai var teikt, ka pagaidām vēl tirgū nesanākt saskarties ar elkoņiem?
Tā tomēr arī nevar apgalvot, jo pašlaik Latvijā intensīvi ienāk Skandināvu kompānijas, kanādieši. Jebkura zāģētava, kas domā par attīstību, izgatavo logus un durvis vai mēbeles, vai pat mājas. Tomēr man šķiet, ka pagaidām esam vienīgie, kam pamatdarbība ir tikai koka māju ražošana.

Kāds ir ceļš līdz direktora krēslam?
Rozēm kaisīts! (smejas) Esmu jelgavnieks, mācījos 2.vidusskolā, pēc tam - Lauksaimniecības universitātē. Gribēju iestāties arhitektos, bet biju pirmais, ko neuzņēma, tāpēc izvēlējos Lauku inženieru fakultāti, ko ne mirkli nenožēloju. Pēc studiju beigšanas strādāju projektēšanas birojā, kur projektēju būves lauksaimniecībai - fermas, kautuves, noliktavas, arī dzīvojamās mājas. Tomēr bija zināmas izaugsmes problēmas, kā arī projektēšana notika ar kataloga palīdzību, bez īpašas izdomas. Tāpēc jaunie laiki ļāva legalizēt lietas, ko veica "pa kaktiem", respektīvi atvērt projektēšanas kooperatīvu, kas, kā jau stāstīts, pārtapa ZTC. 
Man jau tā koka būvju ievirze sanāk diezgan sen, jo diplomdarbs LLU bija manēža ar koka krokoto jumta konstrukciju un stalli šķirnes zirgiem.

Vai sevi uzskatāt par prasīgu priekšnieku?
Man ļoti patīk cilvēciskas attiecības? Domāju, ka nē un tas ir mans trūkums.

Kas Jums patīk un kas nē, vadītāja amatā?
Labi ir tas, ka var realizēt savas idejas, virzīt uzņēmumu tā kā tu to vēlies un redzi. Kaut vai paneļmājas - tās arī ir mans senlolots sapnis. Taču daudz vienkāršāk ir strādāt kāda vadībā, un vienalga - pie prasīga vai ne tik ļoti - priekšnieka. Dažu man sen zināmu kompāniju vadītāji zvanījuši un teikuši, pietiek, ņem mani pie sevis! Kad prasu vai kādas problēmas firmā, izrādās, ka viss ir kārtībā, bet neesot vairs spēka. 10 gadi tik intensīva darba vadošā amatā, kādu prasa mūsu attīstošā valsts, ir ļoti nopietns pārbaudījums. Arī pašam ir bijuši piedāvājumi strādāt pie kāda, jo izglītība, zināšanas un pieredze šajā nozarē ir vērā ņemama, taču tur būtu jārealizē cita idejas, nevis savas.

Kas tomēr liek to turpināt?
Iesāktais darbs un tas, ka tu redzi vēl nesasniegto, uz ko tiekties. Tas ir vienīgais.

Kas palīdz to realizēt?
Ļoti svarīgi, lai būtu domubiedri apkārt, lai būtu vienots skatījums. Ja kāds redz savādāk, domā citā dimensijā, tad tā jau ir krīze.

Bet iespējama taču viedokļu atšķirība?
Protams, tas pat nepieciešams. Ir dažādi realizācijas ceļi, taču jābūt kopīgam sasniedzamā redzējumam.

Kā Jūs atpūšaties?
Kopīgi viss ZTC piedalāmies Kokapstrādātāju asociācijas sporta spēlēs. Rezultāti ir dažādi, taču galvenais ir kopības gars, atslēgšanās no ikdienas. Otra obligāta kopā sanākšana ir Ziemassvētkos, laiks, kas kalpo par atskaites punktu gadā padarītajam un nākotne veicamajam.

Bet atsevišķi no kolektīva?
Kopā ar meitām būvēju pirtiņu no frēzbaļķiem! Sokas labi arī bez būvuzrauga un ir prieks skatīties, ka meitas prot šādas lietas darīt, ka tas nav nemaz tik sarežģīti. Tas liek domāt, ka, iespējams, būs kāds manu ideju mantinieks.

Cik viņu Jums ir?
Trīs. Jaunākā šogad sāka iet skolā, vecākā - 9.klasē.
Savulaik nodarbojos ar lidmodelismu, un tas laikam "saindējis" uz visiem laikiem, - kad biju Vācijā, nopirku lidmašīnīti. Nesen bija tikšanās ar vannu firmas "PAA" vadītāju, arī bijušo modelistu. Sākām ar lietišķo pusi, bet drīz vien pārgājām uz lidmašīnu tematiku. 

Vai tikai modelīši? Par dabīga izmēra eksemplāriem, kā Repšes kungam, nav bijusi interese?
Skolas gados kaut kas tāds bija padomā gan, taču vecākiem nācās piebremzēt manu domu lidojumu, - viņiem nebūtu iespējams to finansiāli segt.

Varbūt, ka tagad varēsit pats to izdarīt?
Varbūt? draugi no Vācijas bija atlidojuši - sajūtas jau patiesi foršas. Rīgas lidostai gan neizdevās nodibināt sakarus ar mums, tāpēc pār plecu metām skatu, vai kāda lielāka spārnotā māsa netaisās apdzīt.
Daudz darba ir lauku mājās Mazirbē, kur dzīvo tēvs un mamma. Tēvam pāri 70 gadiem, bet tik pārpilns ideju, ka nevar pat līdzi turēt!

Ar ko nodarbojas Jūsu kundze?
Viņa ir vadītāja vietniece rajona slimnīcā.

Kādas ir meitu intereses bez palīdzēšanas būvēt pirtiņu?
Visas trīs dejo tautiskās dejas. Vecākā pagājušajā gadā bija Itālijā dejot, šogad - vidējā. 
Cik nu iespējams cenšos veltīt laiku ģimenei. Kopīgi ar brālēna saimi katru gadu dodamies izbraukumos pa Latviju ar teltīm, ugunskuru utt., lai bērni zina, ka ir ne tikai viesnīcas un kempingi, pilsētas bruģis un burzma vien. Līdzīgi ceļojumi kopā ar vecākiem joprojām man atsauc īpašas atmiņas.

Jūsu domas par portālu?
Gribētos, lai ziņas būtu patiešām aktuālas, lai to pašu nevarētu izlasīt tās dienas avīzē. Arī meklētājā ievadītos ķieģeļus nezin kāpēc neizdevās atrast, taču iespējams, ka tā bija mana neprasme. Tomēr kopumā paredzu šai lietai lielu nākotni, un jau pašlaik pat vairākkārt dienā ielūkojos jūsu lapā.