Intervija ar Valsts būvinspekcijas priekšnieku Leonīdu Jākobsonu

Intervija ar Valsts būvinspekcijas priekšnieku Leonīdu Jākobsonu

Ar ko nodarbojas Valsts būvinspekcija?
Mēs esam diezgan jauna institūcija, apmēram 3,5 gadi. Mūsu darbības uzdevumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.339."Valsts būvinspekcijas nolikums", kā arī citi būvniecību regulējošie normatīvi. Pamatuzdevums ir būvniecības valsts kontrole, būvprojektu valsts ekspertīze, būvmateriālu atbilstības novērtēšanas kontrole un hidroteknisko būvju drošuma jautājumu kontrole. Tie ir galvenie mūsu darbības virzieni. Praktiski Valsts būvinspekcijas funkcijas ietver arī būvniecības dalībnieku kontroli, tai skaitā amatpersonu, kā tiek ievērotas likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecībā. Ļoti liels darba apjoms ir iedzīvotāju sūdzības par dažādiem ar būvniecību saistītiem procesiem.

Pastāstiet, lūdzu, kā tiek organizēti būvniecības konkursi?
Konkursus organizē valsts vai pašvaldību institūcijas, kuras ir paredzējušas veikt būvniecību. Konkurss - tā gan ir tikai viena no pasūtījuma piešķiršanas metodēm (arī izsole, cenu aptauja u.c.), ko regulē likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu". Sākot ar 01.01.2002. spēkā būs jauns likums "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", kura pieņemšanas laikā izraisījās vesela virkne diskusiju. Likums ir izsludināts, un pēc tā būs jāvadās turpmāk organizējot pasūtījumus, arī konkursus..

Vai šie konkursi notiek godīgi?
Es nevaru atbildēt ne jā, ne nē. Katrs to vērtē no savas pozīcijas, bet tas, ka būtu jāmaina šo konkursu organizācijas kārtība - ir nenoliedzami.

Kādi ir galvenie kritēriji, lai uzvarētu konkursā?
Kritērijus nosaka konkursa nolikums, kas ir izstrādāts un pēc kura tiek organizēta pretendentu atlase. Pamatnosacījumi ir cena, termiņš, darba izpildes kvalitātes garantijas, tiek vērtēta arī šīs firmas pieredze līdzīgu darbu veikšanā vai arī pasūtītāja pieredze darbā ar šo firmu. Svarīgs noteikums ir tas, vai būvfirma pieprasa lielāku vai mazāku avansu. Kritēriji ir iespējami visdažādākie, taču galvenais ir strikti vadīties pēc izstrādātā konkursa nolikuma.

Kādas ir Jūsu domas par to, ka konkursos piedalās ārzemju firmas?
Ārzemju uzņēmumi konkursos par valsts un pašvaldību pasūtījumu principā piedalās diezgan maz. No ārzemju firmām šeit varētu minēt Igaunijas firmu "Merks", kā arī ievērojamo Zviedrijas firmu "Skanska". Praktiski pārējās firmas veic būvniecības darbus neliela apjoma objektos. Jāsaka godīgi, ka pagaidām šo ārzemju firmu ir ļoti maz, jo pamatā visus būvniecības apjomus realizē pašmāju firmas. Protams, šeit ir gan pozitīvi, gan negatīvi momenti, bet tāda šobrīd ir tā situācija būvniecībā mūsu republikā. Ārzemju firmas vairāk strādā pasūtījumos, kur netiek ieguldīti valsts vai pašvaldību līdzekļi, bet gan privātlīdzekļi vai investīciju projektos

Ārzemju firmas piedāvā ļoti zemas izmaksas. Ko Jūs par to domājat?
Konkurss ir konkurss. Tajā jebkurš dalībnieks var piedāvāt kritēriju, kas būs zemāks kā citiem, tai skaitā tā var būt arī cena. Kā jau teicu cena nav vienīgais kritērijs. Nekad nevienā konkursā nav bijis tā, vismaz tā nevajadzētu būt, ka visu nosaka tikai cena. Es šaubos, vai piedāvātais izcenojums ir tas vienīgais raksturlielums, ar ko uzvar viena vai otra ārzemju firma.

Kāpēc tad ārzemju firmas ir uzvarējušas?
Laikam jau tāpēc, ka viņu piedāvājums visvairāk atbilda konkursa nolikuma un komisijas vērtējumam. Kā jau teicu, ārvalstu uzņēmumu dalība konkursos, kuru būvniecība paredzēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem, ir ļoti maz. Tāpēc arī teikt, ka šis firmas visnotaļ uzvar, es noteikti nevarētu. Konkursus vai citu pretendentu atlases metodi likums nosaka tikai tur, kur ir valsts vai pašvaldību līdzekļi. Pārejos gadījumos, ja tiek organizēts konkurss, tas ir paša organizētāja iniciatīva. Kur ir piedalījušās ārzemju firmas? "Skanska" - pie Rīgas ūdens attīrīšanas sistēmu renovācijas, franči - pie Ķeguma HES rekonstrukcijas, dāņi būvējuši katlumāju Bērnu slimnīcai vienības gatvē Rīgā.

Vai uzvarot ārzemniekiem, latviešu firmas netiek aizmirstas?
Tāpēc jau tiek organizēti konkursi, kas nosaka kritērijus pēc kādiem vinnē viena vai otra firma. Viss ir atkarīgs no konkrētās firmas rezultātiem. Pasūtījumu nevar dabūt, ja ir sagatavots slikts piedāvājums.

Vai latviešu firmas var konkurēt ar ārzemju firmām un piedalīties konkursos ārzemēs?
Šobrīd jau tas notiek. Vairākas latviešu firmas jau strādā ārzemēs, piemēram, "Re&Re", "Kalnozols", "RBS Skals", "Velve". Runājot par kvalitāti, es varētu teikt, ka šobrīd daudzas latviešu firmas veic pat augstākas kvalitātes darbus, nekā ārzemju firmas. Par to esam pārliecinājušies būvobjektos gan Austrālijā, gan Amerikā, pie tam veselā virknē objektu darba kvalitāte ir tāda, par kuru mūsu firmās būvniekam tiktu ierosināts anulēt sertifikātu. Bieži vien ārvalstīs valda princips strādāt tikai tik, cik noteikts līgumā, ne par kripatiņu vairāk un par tik, cik tiek maksāts. Mums par laimi Latvijas būvfirmas veic arī tādus darbus, kas nav tieši pieprasīti, bet būvnieka darbs neļauj darbu veikt mazāk kvalitatīvi.
Vienīgais mīnuss, kas ir mūsu firmām, ir darbu izpildes apjomi, lai gan lielākajām firmām tie gadu no gada pieaug, tomēr salīdzinot ar lielajām ārvalstu firmām tie ir nepietiekami, līdz ar to liedz uzvarēt atsevišķos lielos konkursos. Vienīgā iespēja šādā gadījumā apvienoties vairākām firmām uz konkrētu būvniecības laiku. Protams, ne visas valstis grib, lai ārvalstu firmas nāk pie viņiem strādāt, jo katrs grib, lai strādā viņu cilvēki un līdz ar to tiktu vairāk noslogots savs darba spēks.

Jūsu domas par viesstrādniekiem....
Ja viesstrādniek darbs nav noformēts atbilstoši likumdošanas aktu noteiktajai kārtībai, Valsts pasūtījumu objektos viņi tiek ātri atrasti un izraidīti. Pašas konkurējošās būvniecības firmas ir ieinteresētas, lai lēti viesstrādnieki nestrādātu konkurējošā kompānijā. Protams, ir atsevišķas nozares, kur mums trūkst speciālistu, un nenoliedzami tur viesstrādnieki ir vajadzīgi. Pamatā viesstrādnieki strādā privātos objektos, piemēram, ģimenes māju būvniecība, jo lielās būvfirmas nelabprāt ar to nenodarbojas.
Galvenais iemesls ir tas, ka viņu darbs iznāk lētāks, jo tie praktiski nemaksā nodokļus. Tāpēc arī tiek sameklēti šie strādnieki.
Būvniecībā viņu ir pietiekami daudz. Protams, šie jautājumi ir jāregulē saskaņā ar likumdošanu. Būvstrādniekiem ir jāsaņem sertifikāti, firmām - licences, organizācijām jāmaksā valsts noteikti nodokļi. Arī mēs pievēršam tam uzmanību, ja kaut kur notiek kaut kādas nelikumības tiek informētas attiecīgās inspekcijas.

Kāpēc ārzemju firmas par apakšuzņēmumiem ņem latviešu firmas?
Tā ir normāla prakse. Vienīgais, lai nebūtu tā, ka ārzemju firma uzvar konkursu ar ļoti zemu cenu, un pēc tam meklē ne tos labākos strādniekus, pat vienalga ko, kas pagadās, lai iekļautos šajā cenā, lai tikai varētu veikt šo darbu. Tad jau jārunā arī par kvalitāti.

Varbūt tāpēc lielās ārzemju firmas kā apakšuzņēmumus ņem ārzemju firmas?
Tādi gadījumi arī ir bijuši. Mēs ar šādu gadījumu sastapāmies pie robežbūvēm, bet tas jau bija vairākus gadus atpakaļ. Tad konkursu uzvarēja ārzemju firma, pēc visa spriežot par dempinga cenu, un pēc tam meklēja pa visiem pagastiem jebkuru, kas kaut ko saprot no būvniecības. Šodien šādas lietas realizēt ir daudz grūtāk, jo ir pieaugusi komisijas darba kvalitāte, kas to izvērtē. Komisijas izvērtē visus piedāvājuma aspektus, arī to, kā šī firma ir strādājusi līdz šim.

Vai vispār ir vajadzīgs piedāvāt iespēju ārzemju firmām piedalīties konkursos?
Es domāju, ka noteikti, jo ārvalstu firma nākot ar jaunām idejām un jaunām tehnoloģijām, piemēram, tā pati "Skanska", kas ir viena no pasaules lielākajām firmām, noteikti paaugstinās Latvijas būvfirmu varēšanu. Jebkurš konkurss principā paceļ arī kvalitātes latiņu.

Kuros konkursos vajadzētu piedalīties ārzemju firmām?
Lielos objektos, kur mēs ne visu paši varam veikt. Ir vesela virkne būvniecības darbu, kuros mums nav tik liela pieredze vai neesam ar to līdz šim nodarbojušies, piemēram, tuneļa būvniecība zem Daugavas.

Pārbūvējot lidostu, tika izsludināts starptautisks konkurss, bet uzvarēja mūsu pašu firma "PBLC"...
Brīnišķīgi. Tātad "PBLC" ir labāka, nekā ārvalstu firmas. Firmai "PBLC" ir ļoti labi, profesionāli vadītāji, piedaloties konkursā, vienmēr ir labi sagatavots piedāvājums, līdz ar to ir iespēja uzvarēt ārvalstu firmas.

Krasta ielā tiks būvēts jauns "Toyota" centrs, kura celtniecībā piedalīsies igauņu firma....
Autocentri netiek būvēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem. Tāpēc jebkurš pasūtītājs pats nosaka, kas to būvēs. Mēs šo procesu ietekmēt nevaram. Vienīgi saskaņā ar likumdošanu šai būvfirmai ir jābūt licencētai.

Kā, Jūsuprāt, šobrīd attīstās būvniecība?
Būvniecība ir tas barometrs, kas liecina, vai valsts ir atveseļojusies, vai tā attīstās. Būvniecība Latvijā ir viena no nedaudzajām nozarēm, kuri raksturo ik gadus darbu izpildes pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem - tas sastāda līdz pat 10%. Es domāju, ka tā ir viena no nozarēm, kas attīstās visstraujāk.

Vai šī attīstība ir manāma visā Latvijā vai arī tomēr vairāk Rīgā?
Tā kā Rīga ir mūsu galvaspilsēta, tad būvniecības pamataktivitātes ir Rīgā. Būvniecības apjomu ziņā apmēram 60 - 70% būvdarbu norisinās Rīgā.


Evita Brokāne
www.building.lv