Intervija ar Viktoru Puriņu - Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu.

Intervija ar Viktoru Puriņu - Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu.

Pēdējā laikā vairākos būvniecības konkursos Latvijā ir uzvarējuši ārzemju uzņēmumi. Kā jūs to vērtējat?
Latvijā, manuprāt, priekšroku vajadzētu dot pašmāju uzņēmumiem. Domāju, ka nav labi, ja pie mums strādā cilvēki, kuriem nemaz nav darba atļaujas Latvijā. Šīs atļaujas nemaz nav tik sarežģīti saņemt. Un tomēr tas tik reti tiek izdarīts.
Ir grūti kārtot lietas ar ārzemniekiem, jo viņi ir tālu un ir bijuši gadījumi, kad gaidu 2 nedēļas, kamēr ierodas ārzemju firmas pārstāvis, lai varētu noturēt svarīgu sanāksmi.

Kādā kvalitātē, Jūsuprāt, ārzemnieki strādā Latvijā?
Ārzemnieki domā, ka Latvijā var strādāt, kā pagadās. Es pats esmu redzējis, cik pavirši viņi dara darbus, tas, manuprāt redzams pat neprofesionālim. Es nesaprotu, kā viņiem par tik paviršu darbu nav kauns ņemt naudu.

Kāds ir ārzemju uzņēmu ienākšanas Latvijā cēlonis?
Ārzemju uzņēmumu ienākšanas cēlonis ir dempings. Kaimiņvalstīs ļoti ir samazinājušies būvapjomi, daudzus būvniekus ir piemeklējis bezdarbs, tāpēc viņi cenšas nākt Latvijā. Lielākā igauņu būvfirma "Merks" šobrīd ļoti cenšas ienākt šeit.
Dempinga cenas ir nenormāli zemas, esmu redzējis arī otru galējību, kad viena firma ļoti paceļ savas izmaksas, lai kāda cita firma uz tā rēķina varētu palīst apakšā un vairāk nopelnīt. Nākamajā reizē šis process notiek otrādi, apakšā lien otra firma.

Ko darīt latviešu būvniekiem, lai tie varētu izturēt šo konkurenci?
Es sapulcēs vienmēr saku, lai lielākās Latvijas būvfirmas apvienojas, tā tām būs vieglāk konkurēt būvniecības tirgū. Pašlaik gan zinu tikai vienu gadījumu, kad divas firmas pa īstam apvienojās - tās bija "RBS" un "Skals". Šīs firmas oficiāli apvienojās, citi tikai izveido līgumsabiedrību uz kādu konkrētu objektu, taču tas vairs nav tas, firmām ir savā starpā jāsastrādājas.

Izklausās, ka būvniecībā ir ļoti daudzas lietas, kuras vajadzētu izskaust. Kas to darīs?
Nesen tika pieņemts jauns likums, kurš stāsies spēkā ar nākamo gadu - tiks izveidota jauna institūcija - zvērināts būveksperts. Šim cilvēkam būs jāmaksā kā minimums 25 latus stundā. Taču šis cilvēks nodos zvērestu un liks uz spēles pilnīgi visu, kas viņam pieder. Es zinu, ka būs grūti atrast šādus cilvēkus, taču tie, kuri šo darbu uzņemsies, tie arī varēs par visu atbildēt.

Vai ir iespējams aizliegt ārzemju firmām ienākt Latvijā?
Zinu, ka neviens nevar aizliegt ārzemju firmu ienākšanu Latvijā, taču ir jāizveido likumi, kuri veicinātu vietējo uzņēmumu darbību Latvijā. Piemēram, Lietuvā ir pieņemts labs lēmums- tikai tad, kad ārvalstu firma piedāvā par 10% zemākas firmas kā vietējā, tikai tad tās kļūst vienlīdzīgas. Lietuvā ļoti izteikti tiek dota priekšroka vietējiem.

Vai šobrīd Latvijā pastāv kāda institūcija, kas uzrauga šis nelikumības?
Visos Latvijas rajonos ir iedoti telefona numuri, uz kuriem var zvanīt un informēt par gadījumiem, kad objektos tiek pamanītas kādas nelikumības, kad ir izdzirdēta sveša valoda. Imigrācijas policija rīkojas operatīvi un uzreiz pēc ziņojuma cenšas sākt risināt problēmu. Esmu pārliecināts, ka no šīs sērgas ir iespējams atbrīvoties. Ir daudzas firmas kas strādā godīgi, maksā visus nodokļus. Ticu, ka reiz Finansu ministrijai izdosies uzlikt žņaugu dempingam un visi, kas šobrīd ar šīm lietām nodarbojas, bankrotēs.
Es ceru, ka ar laiku mūsu valstī tiks sakārtota likumdošana, kas to visu regulē un par visiem pārkāpumiem tiks uzlikti pienācīgi sodi, tagad uzliek sodu 250 latus, tas ir nieks priekš lielas būvfirmas, šie sodi būtu daudzkārt jāpalielina un rūpīgāk jāseko līdzi tam, lai visas lietas notiktu godīgi.

Vai paši latvieši būvdarbus veic kārtīgi un likumīgi?
Daudzreiz ir kauns skatīties būvniecības inteliģences papīros.
Jūs paskatāties tepat laukā (Vecrīgā - red.) tiek celta ēka, bet pie tās nav pat uzraksta, kas veic būvdarbus, kas ir pasūtītājs. Tur metāla sijas ceļ garāmgājēji. Es piegāju pie viena no strādniekiem un jautāju, vai viņam ir sertifikāts, viņš atbildēja, ka nav. Prasīju, kurš ir darba vadītājs, viņš atbildēja, ka viņš pats skaitoties. Viņi nevarēja uzrādīt nevienu dokumentu. Tas ir Rīgas centrs. Kas notiek laukos? Te vajadzētu ievest kārtību. Lielākie būvuzņēmēji nav apmierināti, kāpēc viņiem ir jāmaksā nodokļi, bet blakus tik daudzi tos nemaksā un pelna lielas summas. Kāpēc? Būvnieki Latvijā pelna mazliet labāk nekā citās nozarēs strādājošie, taču tas tik un tā ir maz. Latvijā tikai kādi 5 būvuzņēmēji brauc ar jauniem Mersedesiem, bet es gribētu, lai to varētu atļauties visi. Saprotams, ka ne jau visiem smadzenes strādā vienādi, tāpēc tas nav iespējams. Dažas būvfirmas pat nevar atļauties iegādāties labus instrumentus un mehānismus.

Latvijas tuvojas Eiropas Savienībai, tāpēc ārzemju firmu ienākšana Latvijā ir neizbēgama. Vai Jūs tam piekrītat?
Tas var novest pie situācijas, ka latvieši atkal sāks staigāt pastalās. Vai to mēs gribam? Ir jāizceļ un jādod iespēja pašu uzņēmumiem. Savējie taču arī nodokļus samaksā savai valstij, savai pilsētai. Tas ir jānovērtē.
Latvijā netiek audzināti eksperti, tāpēc bieži vien tiek ņemti speciālisti no ārzemēm. Daudzkārt ārzemju uzņēmumu ienākšanu Latvijā pamato tieši ar šo faktoru. Tam arī īsti negribas piekrist, jo bieži vien ir tā, ka ja speciālista nav vienā firmā, tad otrā tas ir.

Vai esat novērojis gadījumus, kad Latvijas firmas strādātu projektos arī ārpus Latvijas?
Jā, šādu gadījumu ir samērā daudz. Konkrēti zinu, ka firmām ir projekti Vācijā, kur strādā "Kalnozols", "LEC". Daudzas firmas strādā Krievijā. Austrumi ir bagāti. Tur ir iespējas. Tur arī darba samaksa ir daudz lielāka nekā Latvijā būvniecībā.

Kā vajadzētu aizkavēt ārzemju uzņēmumu ienākšanu Latvijā?
Es negribētu teikt, ka priekškars ir jāaizver pilnībā. Jā, mums ir jāgatavojas ieiešanai Eiropas savienībā. Bet mums ir jābūt arī terpentīnam, kas dzen mūsējos. Mums arī daudz kas ir jāmācās no ārzemniekiem. Mums trūkst daudzu speciālistu, taču tie speciālisti, kas Latvijā ir, strādā ļoti labā un augstā līmēnī ne ar ko neatpaliekot no ārzemniekiem. Bieži esmu redzējis ārzemnieku pārsteigumu par latviešu augsto darba kvalitāti. Latvieši ir apķērīga tauta. Paskatieties, cik daudz kas ir izmainījies mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas, mēs pārāk bieži un pārāk daudz runājam sliktu, bet apkārt taču ir tik daudz labu lietu, kas paveiktas pēdējo gadu laikā. Mēs šobrīd pārāk daudz uz āru rādām slikto, mazāk labo.


Linda Tunte
www.building.lv