Intervija ar apzaļumošanas firmas "Jaunbērzi" direktoru Rinaldu Rulli

Intervija ar apzaļumošanas firmas "Jaunbērzi" direktoru
Rinaldu Rulli.

Pastāstiet, lūdzu, kas ir apzaļumošana!
Apzaļumošana ir teritorijas labiekārtošana, kas ietver sevī celiņu, zāliena, stādījumu veidošanu, apakšzemes laistīšanas sistēmas ierīkošanu, dekoratīvos baseinus un to aprīkojumu (strūklakas,zemūdens apgaismojums, tiltu sistēmas), dārza apgaismojumu un arkitektūras mazās formas (pergolas, lapenes u.c.) Visus minētos pakalpojumus piedāvā veikt arī mūsu firma.

Ar ko sākas apzaļumošana?
Vispirms jau ar teritorijas novērtēšanu, klienta vēlmju uzklausīšanu. Tad seko skices, ideju akcepts un projekts. Ja klientu apmierina cenu piedāvājums, mēs sākam darbu pilnā apjomā vai arī sadalām pa etapiem.

Ko Jūs uzskatāt par apzaļumošanas pamatelementu?
Apzaļumošanas pamatelementi ir celiņi, zāliens un stādījumi, kas papildina cits citu un ir savā starpā saistīti.

Kā izveidot zālienu?
Paši smagākie ir grunts sagatavošanas darbi. Tālāk seko auglīgas augsnes uzvešana, teritorijas līdzināšana, planēšana, blietēšana, zāliena sēšana. Zāliena kvalitāti lielākoties ietekmē teritorijas sagatavošana, kā arī izsējas normas.

Kādas sēklas izvēlaties zālienam?
Sēklas izvēlamies atkarībā no tā, kāds zāliens jāveido: vai tas būs saulainai, ēnainai, bieži staigājamai vietai - vai tam būs jāiztur liela slodze. Pastāv zālienu maisījumi ceļmalām - vietām, kur zālienam jābūt izturīgam pret izplūdes gāzēm, putekļiem, kā arī pļavas tipa zālieni.
Pārbaudīti un labi ir dāņu, poļu un lietuviešu zālienu mistri jeb maisījumi.
Nu, jau otro gadu veiksmīgi sējam zālienus no Latvijā audzētām zālienu sēklām. Tām ir labāka ziemcietība, dīgtspēja, un kvalitātes ziņā tās neatpaliek no visā Eiropā atzītajiem dāņu maisījumiem. Turklāt pašmāju sēklas ir daudz lētākas.

Cik biezam ir jābūt melnzemes slānim?
Lai zāliens veidotu izturīgu velēnu un viendabīgu zaļo klājienu, pie ierīkošanas jānodrošina vismaz 10-15 cm biezs melnzemes slānis.

Kā Jūs cīnaties pret nezālēm?
Pie zāliena ierīkošanas, līdzinot melnzemi, izlasām nezāļu saknes. Tomēr jebkurā melnzemē vienmēr ir un būs nezāļu sēklas, kas ar laiku sāks augt. Regulāri pļaujot zālienu, Jūs neļausiet nezālēm uzziedēt un izsēties sēklām. Rezultātā nezāles ar laiku iznīks pašas par sevi.
Šo procesu var paātrināt, izmantojot selektīvas iedarbības herbicīdu pret divdīgļlapjiem.
Mazās platībās nezāles no zāliena var ravēt. Tomēr jāņem vērā, ka tas ir smags un laikietilpīgs darbs.

Kā kopt zālienu?
Zāliena kopšanas pamatā ir pļaušana. Pļaušanas biežums ir atkarīgs no mēslošanas, no tā, kādi ir laika apstākļi, cik labi zāliens aug. Ļoti bieži labs zāliens ir jāpļauj reizi nedēļā. Uz vasaras beigām tas sāk augt gausāk, tad var pļaut arī retāk. Ļoti svarīgi zālienam ir katru pavasari veikt airāciju, kārtīgu mēslošanu. Airāciju var veikt gan ar speciālu agregātu, gan ar grābekli, kuram ir asi zari. Mēslot vajadzētu apmēram divas reizes sezonā. Ja ir vājākas augsnes var mēslot pat četras reizes sezonā. Tāpat svarīga, it sevišķi tikko iesētam zālienam ir laistīšana.

Kādus kokus un krūmus Jūs iesakāt stādīt?
Tas atkarīgs no vietas, kas jāapzaļumo. Kokaudzētavās tagad var iegādāties daudz un dažādu sugu kokaugus. Pirms doties uz kokaudzētavu, iesaku vismaz konsultēties ar ainavu dizaineri, lai varētu iegādāties tieši tos augus, kas padarīs Jūsu dārziņu interesantu un ērtu.

Kā vajadzētu kopt kokus un krūmus?
Pats sākums jau ir labi sagatvaot stādījumu vietas. Ja kociņu iestādīs nesagatavotā vietā, tas lēni augs un nīkuļos. Pamatā koku un krūmu kopšana izpaužas kā vainaga apgriešana (pēc vajadzības), apdobes kopšana: ravēšana, mulčēšana, mēslošana, regulāra laistīšana. Dārzs patērē ļoti daudz ūdens pareizi kopts dārzs labi izskatīsies un ilgi priecēs savus saimniekus.

Cik ilgi dzīvo dārzs?
Grūti teikt. Dārza izplānošana, izprojektēšana un ierīkošana ir tikai pats sākums. Par dārzu varētu teikt tāpat kā par Rīgu: tas nekad nebūs gatavs. Vienmēr var atrast kaut ko, ko mainīt, pārstādīt, iestādīt no jauna. Ja dārzs netiktu mainīts, tas kļūtu garlaicīgs.

Cik maksā dārza ierīkošana?
Cenas visās apzaļumošanas firmās ir ļoti līdzīgas. Tās ir diezgan piezemētas, lai būtu jēga strādāt. Apzaļumošana ir bizness, tātad jābūt arī peļņai. Cenas ir atkarīgas no tā, ko vēlas. Projekti maksā - Ls 50 -150, ļoti sarežģīti projekti - Ls 200 un vairāk. Tāpat nav dārga arī laistīšana. Dārgāka varētu būt ūdensdārzu ierīkošana, celiņu veidošana. Padārgi maksā stādījumi. Stādu izmaksas sastāda apmēram pusi no visām pārējām izmaksām.
Vidēji dārzs maksā apmēram 2 - 5 tūkstošus latu. Par šādu naudu var jau dabūt zināmus efektus. Protams, var jau arī ierīkot kārtīgu rančo, kas izmaksās daudz vairāk.

Kas ir Jūsu klienti?
Mēs diezgan bieži strādājam pašvaldības objektos kā apakšuzņēmēji. 60 - 70% ir privātie pasūtījumi, tāpat mēs apzaļumojam arī firmu ofisus un teritorijas ap tiem.

Kādas problēmas var rasties, iekārtojot dārzu?
Pirmkārt, klientam ir jāsaprot, ko viņš vēlas, ir jāizprot savu vēlmju izmaksas. Ir jābūt sadarbībai starp klientu un mums. No mūsu puses galvenais ir kvalitatīvi strādāt, izdarīt visu tā, it kā mēs to darītu priekš sevis.
Kādreiz mēs centāmies taupīt klientu naudu - atvedām mazāk zemi, izmantojām lētākas sēklas, mazākus audziņus. Tieši tāpēc varēja rasties problēmas. Tāpēc vispirms tiešām ir jāizrunā izmaksas, lai pēc tam varētu kvalitatīvi strādāt.
Arī mums var rasties problēmas. Katru mēnesi mainās melnzemes pirkšanas vietas, tādēļ mēs nezinām, cik kvalitatīvu melnzemi mums nākamajā reizē atvedīs. No tā var rasties problēmas ar zāliena augšanu. Protams, mēs cenšamies cīnīties ar šīm problēmām, bet ir tādas dažas nianses, kuras mēs nevaram ietekmēt.

Kādi apzaļumošanas veidi būtu ieteicami pie autostāvvietām?
Šis ir grūts jautājums. Es domāju, ka pie autostāvvietām būtu jāparedz stādīt koki, kas vēlāk dotu noēnojumu. Manuprāt, tur labi varētu iederēties dažādi vienkāršoti koki un krūmi ar nelieliem akcentiem. Protams, ir jāskatās, kāds ir segums. Varētu likt kaut kādas seguma plāksnes, lai nebūtu tikai asfalts un bruģis. Tas būtu dzīvāk un interesantāk. Ja autostāvvieta ir kaut kur pilsētas centrā, kur apkārt ir mājas, var nolikt puķu traukus. Ja tā atradīsies parku tuvumā, var taisīt pat tādu kā atpūtas zonu. Apzaļumojot autostāvvietas, ir jādomā par nākotni, nevajag tikai īslaicīgi salikt kādus krāšņus augus.

Kādas ir Jūsu domas par apzaļumošanu pie Daugavas?
Krastmala ir jau apmēram sakopta. Protams, ir vajadzīgs sakārtot šo vidi, nopļaut zāli, nošķūrēt betona gabalus, stādīt kokus, sēt zālienus. Manuprāt, vajadzētu domāt perspektīvā - stādīt kokus, lai šeit izkatītos skaisti arī pēc 10 - 20 gadiem. Pilsētā ir daudz ainavu arhitektu, dārznieku, galveno dārznieku, pašvaldības uzņēmumu, kam vajadzētu par to domāt.
Es domāju, ka šeit vairāk jābūt arī privātai iniciatīvai, var celt ēkas vai ofisus, un tad jau būs arī apkārtējā vide sakopta.

Vai Jūs uzskatāt, ka Rīga ir pietiekami zaļa?
Es nezinu, vai kaut ko vairāk vajadzētu veidot. Vajag sakopt tās vietas, kas vēl ir jāsakopj. Rīgā diezgan bieži ir sastopamas tādas vietas, kas izskatās ļoti drūmi, kur negribas nemaz iet. Tās tad vajadzētu arī savest kārtībā - ierīkot kādus atpūtas soliņus, kafejnīcas, apzaļumot.
Tas, kas jau šobrīd ir, to vajadzētu saglabāt. Vecie parki ir ļoti interesanti, un es domāju, ka cilvēki arī atrpūšas tajos, pastaigājas ar sunīšiem.
Manuprāt, Rīga ir diezgan zaļa.

Vai suņi nenodara ļaunumu parkiem?
Es domāju, ka lielajiem kokiem nav nekāds ļaunums no suņiem. Varētu ciest zāliens, rasties pleķi. Bet tas ir jārespektē, tā ir vajadzība. Varētu jau taisīt suņu tualetes, bet suņiem jau patīk iezīmēt katram savu koku.

Vai Rīgā ir pietiekami daudz apzaļumošanas firmu un kādā kvalitātē tās darbojas?
Es nezinu, vai ir pietiekami daudz. Problēma ir tur, ka šis darbs ir sezonāls. It sevišķi pavasarī - aprīlī, maijā, jūnijā - darbs ir ļoti saspringts. Es uzskatu, ka varētu vēl strādāt apzaļumošanā, jo esošās firmas netiek galā. Pieprasījums pašlaik Rīgā ir lielāks nekā apzaļumotāji spēj paveikt, pie tam normālā kvalitātē. Kvalitāti nosaka cena. Ļoti maz ir klietu, kas ir spējīgi maksāt milzu naudu, tāpēc mēs esam spiesti iekļauties atvēlētajās summās. Patīkami, ka ir draudzīgas attiecības starp firmām, mēs viens otram piedāvājam objektus, kad pašiem jau ir par daudz. Mums ir ļoti laba sadarbība ar firmām "Garten", "Dārzu dizaina grupa", "Dārzs un vide", "Mārtiņa dārzs", arī "Rīgas dārzi un parki". Mēs ļoti bieži tiekamies, runājam, apspriežam problēmas, pārrunājam cenas. Ir arī daudzas mazas firmiņas, ar kurām mēs sadarbojamies, tā kā uzstādām laistīšanas iekārtas un strūklakas.
Es nezinu, vai varētu rasties daudz jaunu firmu. Varbūt varētu veidot privāto praksi. Dārznieks varētu darboties pie 2-3 klientiem, sakopt dārzu, kaut ko papildināt tajā. Vienīgā problēma ir tā, ka reti kurš ir spējīgs pieņemt darbā privāto dārznieku.

Kur var redzēt Jūsu projektus?
Mēs esam veidojuši ļoti daudzus privātmāju dārzus, ekskluzīvos dārzus. Mūsu klients ir "Sky". Esam darbojušies arī pa lidostu, veidojām aironavigācijas servisu. Esam apzaļumojuši daudzus birojus. Mūsu darbus var apskatīt Baltezerā, Jūrmalā, bet tur pamatā ir privātmājas.
Ir grūti noteikt, kurš tad īsti ir autors - tas, kurš ir uzprojektējis, vai tas, kurš šo projektu ir realizējis. Bet kopumā pa šiem gadiem mēs esam izdarījuši diezgan daudz.

Cik ilgi jau darbojas Jūsu uzņēmums?
Zem šī nosaukuma mēs darbojamies jau piecus gadus. Pirms dažiem gadiem, kad šis bizness vēl bija jauns, pietika ar 3 projektiem gadā, tagad vajag daudz vairāk, lai saņemtu vēlamo peļņu.

Vai Jums patīk šis darbs?
Jā, darbs ir patīkams, tikai tas ir ļoti stresains. Mēs strādājam vidēji 12 - 13 stundas dienā. Tas arī ir tas nomācošais. Bet ir jābūt azartiskam. Te patiešām strādā visi fanātiķi.

Vai Jums pašam ir dārzs?
Ir un nav. Pats esmu no laukiem, tur man ir dārzs. Man ir arī vasarnīca. Bet šis dārzs nav dārzs. Dārzniekam jau nav dārza. Atklāti sakot, man ir alerģija pret dārzu. Man patīk, ka ir nopļauta zālīte, bet kaut ko pašam veidot, tas man sagādā stresu. Katru dienu man ir jārisina citu dārzu problēmas, kad tad lai domā vēl par savu? Es, protams, mīlu dārzu, un man patīk skaisti dārzi. Bet ļoti reti ir tā, ka manī kaut kas izraisa īpašu sajūsmu. No bērnības esmu audzis labākajos dārzos. Manai mātei tā bija sirdslieta. Ļoti daudz es palīdzēju mātei tos kopt. Bet pašlaik pašam man negribētos veidot dārzu.

Kāds izskatītos Jūsu sapņu dārzs?
Tajā būtu dabiskā ainava. Tas varētu būt ļoti vienkāršs. Tur nebūtu nekāds botāniskais dārzs, bet tas būs domāts atpūtai. Tā kā es jau esmu nostrādājies pa dienu, tad man vairs negribēsies neko darīt vēl savā dārzā. Bet lai dārzs labi izskatītos, ir jāpieliek daudz pūļu. Tāpēc tiešām manā dārzā varētu būt makroainava.

Kā, Jūsuprāt, šobrīd attīstās būvniecība?
Visi kaut ko būvē. Es domāju, ka arī es kaut ko varētu pēc kāda laika būvēt. Bet pati lielākā problēma ir naudas trūkums. Ir patīkami, ka cilvēki mēģina kaut ko darīt. Pašlaik būvējas vidusslānis. Starp tiem ir arī ļoti daudz mūsu klientu. Izskatās, ka būvniecība neapstāsies. Tādēļ ir arī darbs būvniecības firmām. Varbūt pēc kāda laika arī būvēs mazāk, bet tie, kas tai tirgū ir, tie arī tur noturēsies.


Evita Brokāne
www.building.lv