Intervija ar būvfirmas "Orlands" direktoru Rolandu Orlovski
Jebkura uzņēmuma nosaukuma maiņa nes līdzi sekas. Šobrīd daudz laika un līdzekļu ir jāiegulda, lai cilvēki atpazītu un nosaukumā "Orlands" saskatītu "Kalnozols Betons" kvalitāti un menedžmentu.
Intervija ar būvfirmas "Orlands" direktoru Rolandu Orlovski
Kādas izmaiņas ir notikušas Jūsu uzņēmuma darbībā kopš tā laika, kad atdalījāties no "Kalnozola"?
Nosaukums "Kalnozols Betons" ierobežoja mūsu nākotni, jo vārds "betons" nosaukumā norādīja uz vienu specifiku. Šobrīd betonēšanas darbi sastāda tikai apmēram 20-30%, bet pārējie ir apdares darbi un celtniecības darbi. "Kalnozols" ir tik ilgi šajā tirgū, ka jebkurš atvasinājums jeb firma, kuras nosaukumā ir vārds "Kalnozols" tiek saistīts ar šo firmu. Nosaukuma maiņa nekādā veidā nav ietekmējusi mūsu darba apjomu, kā arī attiecības ar citām firmām. Arī laiks nosaukuma maiņai tika rūpīgi izvēlēts. Gada pirmajā pusē savācām pilnu stratēģiski paredzēto pasūtījuma portfeli.
Jebkura uzņēmuma nosaukuma maiņa nes līdzi sekas. Šobrīd daudz laika un līdzekļu ir jāiegulda, lai cilvēki atpazītu un nosaukumā "Orlands" saskatītu "Kalnozols Betons" kvalitāti un menedžmentu.
Pirms trim gadiem, 1998.gada 4.augustā tika nodibināts "Kalnozols un Partneri" meitas uzņēmums "Kalnozols Betons" ar specializāciju betonēšanas (pamati, dzelzsbetona konstrukciju ēkas, grīdas) darbos. Trīs gadu laikā mēs esam izveidojušies par universālu celtniecības kompāniju, kas darbojas pasūtījumu segmentā nu jau virs viena miljona latu. Latvijas tirgū sevi piesakām arī ģenerāluzņēmēja statusā. Šādā veidā tika īstenoti tirdzniecības centra "Bumbieri" celtniecība Talsos ( 2000.g.) un Dobelē (2001.g.), auto rezervju daļu tirdzniecības un auto apkopes centra celtniecība "GROS AUTO" ( 2001.g.) Jūrmalas gatvē, kā arī citu ievērojamu objektu celtniecība.
Cik cilvēku strādā uzņēmumā?
Uzskatu, ka viens no svarīgākajiem elementiem biznesā ir personāls. Kopā ar vadošo personālu un strādniekiem, uzņēmumā pašlaik strādā 195. Skaits protams, ir atkarīgs no darbu apjoma. Strādnieku skaits vidēji svārstās no 170 līdz 300. Strādājot objektā ģenerāluzņēmēja statusā, apmēram 70% darbu veicam pašu spēkiem. Apakšuzņēmējus pieaicinām uz komunikācijām, tīkliem, apkuri, ventilāciju.
Kā strādnieki tiek stimulēti darbam?
Ar šo jautājumu risināšanu firmā nodarbojas personāla daļa. Svarīgi, lai personāls darbotos un justos kā vienota komanda, kura gatava stāties pretī jebkurām grūtībām un sarežģījumiem, nevis katrs pats par sevi atsevišķi.
Sākotnēji daudz tika strādāts ar vadošajiem darbiniekiem (būvdarbu vadītājiem, projektu vadītājiem), jo, kā zināms, tirgus ir ļoti nabadzīgs ar augsta līmeņa speciālistiem. Sekojam tam, lai personālam būtu iespēja nemitīgi profesionāli pilnveidoties un attīstīties, kas nes labklājību ne vien uzņēmumam, bet arī pašiem darbiniekiem.
Darbiniekos svarīgi ir attīstīt patriotismu un lojalitāti attiecībā pret uzņēmumu. Tas varētu uzlabot kā darba kvalitāti, tā arī mikroklimatu kolektīvā.
Ar kādu firmu un valstu produkciju strādā "Orlands"?
Materiālus mēs nepērkam no ražotājiem, bet gan no pasūtītājiem, tāpēc šo firmu diapazons ir ļoti plašs un katru reizi atšķirīgs. Mēs izmantojam arī Latvijas produkciju, ja tā ir kvalitatīva.
Vai ir izveidojusies sadarbība ar kādām celtniecības firmām?
Jā, protams. Salīdzinoši visciešākā sadarbība ir izveidojusies ar "Kalnozols Celtniecība" . Kā apakšuzņēmēji industriālo betona grīdu izbūvē sadarbojamies ar tādām lielām celtniecības firmām, kā "Skanska", "Re&Re", "Merks".
Protams, sadarbojamies arī ar specializētā darba veicējiem - elektriķiem, kanalizācijas, ūdensvadu ierīkotājiem.
Kādā kvalitātē, Jūsuprāt, darbojas Latvijas būvniecības firmas?
Manuprāt, var izdalīt 3 līmeņus. Pirmais līmenis - augstākais, kas atbilst uzņēmuma lielumam un apgrozījumam - ļoti kvalitatīvas kompānijas, kas darbojas kā ģenerāluzņēmēji vai arī veido līgumsabiedrības grandiozu objektu celtniecībai. Otrs līmenis, kurā mēs pieskaitām arī sevi, ir vidēja līmeņa firmas, kas ar savu kvalitāti un darbu apjomu cenšas panākt lielās firmas. Savukārt, zemākajā līmenī ir ļoti dažādas firmas ar salīdzinoši nelielu veikto darbu apjomu.
Bieži vien nākas saskarties ar problēmām, kuras ir radījušas zemākā līmeņa firmas. Piemērs ir "Gross Auto". Pasūtītājs izvēlējās vienu no lētākajām firmām, bet viņiem nācās lauzt līgumu, jo paveiktie darbi bija izdarīti ļoti sliktā kvalitātē. Pēc tam darbus pārņemt uzaicināja mūs. Uz doto brīdi darbus jau esam pabeiguši, bet tas nācās ļoti grūti, tā kā iepriekšējā firma pašos pamatos bija pieļāvusi rupjas kļūdas, bet labot citu kļūdas, kā zināms, ir grūtāk, nekā uzcelt no jauna.
Kā Jūs cīnāties ar konkurentiem? Ar ko Jūsu uzņēmums ir labāks par citiem?
Celtniecības nozarē, uz tiesībām būvēt kādu objektu, parasti tiek izsludināti konkursi. Mēs iesniedzam reālas izmaksas un nekad nedempingojam. Tāpēc uzvaras gadījumā mums nav nepieciešamības piestādīt papildtāmes. Izbojātu reputāciju, kā zināms, ir ārkārtīgi grūti uzlabot, tādējādi, stingri tiek sekots šim procesam.
Firmas speciālisti katram atsevišķam projektam pieiet individuāli un ar īpašu attieksmi, cenšoties optimizēt būvprojekta risinājumu un izmaksas.
Strādājam arī pie uzņēmuma tēla pilnveidošanas.
Kur redzami Jūsu uzņēmuma lielākie objekti?
Talsos un Dobelē tirdzniecības centri "Bumbieri". Daļēji arī "Gross Auto", lai gan pamatus veidoja cita firma. Fasādes - "Lattelekom" fasāde pie universālveikala "Centrs". Mēs paši uzskatām, ka tā mums ir izdevusies ļoti labi. Tāpat mūsu veikums ir arī Lielbritānijas vēstniecība. Protams, mums ir arī ļoti daudz mazu objektu.
Pie kādiem objektiem Jūs strādājat šobrīd?
Pašlaik tiek sākta darbība pie tirdzniecības centra "Krūza" celšanas. Šobrīd tiek būvētas arī 2 lielas privātmājas.
Nesen sākām būvēt arī Strazdumuižas internātskolas pirmo kārtu.
Ļoti daudz pasūtījumu ir tieši uz industriālo betona grīdu izbūvi. Šogad jau esam izbūvējuši tuvu 55 000 kvadrātmetru platību. Šinī jomā mūs droši var uzskatīt par līderiem Latvijas tirgū.
Kā, Jūsuprāt, šobrīd attīstās būvniecība Rīgā, Latvijā?
Ļoti dinamiski. Vienīgā problēma, trūkst augsti kvalificētu speciālistu. Izeja ir pašu spēkiem veidot speciālistus, nemitīgi paaugstināt viņu profesionālo līmeni, iepazīstināt ar jaunākajām tehnoloģijām. Tāpēc arī tiek veikti dažādi pasākumi, lai kaut ko darītu lietas labā. 19.jūlijā firma rīkoja Betona dienas, kurās saviem strādniekiem un visiem citiem interesentiem demonstrējām jaunākās un progresīvākās grīdu ieklāšanas tehnoloģijas.
Rīgā un Rīgas rajonā būvniecība attīstās ļoti ātri un spēcīgi. Protams, arī lielākajās Latvijas pilsētās. Dziļākos laukos būvējas ļoti maz - izbūvē tikai kādu veikaliņu, piekrāso fasādi - uz to ir ļoti smagi noskatīties.
Bija periods, kad cēlām biznesa centrus un DUS, pašlaik ir periods, kad visvairāk sastopam tirdzniecības centrus. Zināmas bažas izraisa tas, ka pagaidām nav redzama tā sfēra, kas pasūtījumu segmentā varētu ieņemt tirdzniecības vietu, kad tirgū radīsies supermārketu piesātinājums.
Joprojām maz tiek celtas ražošanas un daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas.
Kas šobrīd ir modē būvējot?
Ļoti izplatītas ir ēkas ar betona pamatiem, metāla kolonnām, pakešu apšuvumu. Šobrīd neizvēlas celt pamatīgas ēkas kā, piemēram, Valdemāra centrs vai Latvijas Bankas naudas glabātuve. Privātmājām izplatīts ir keramzītbloku mūris un dekoratīvais apmetums. Cilvēki izvēlas citus grīdas pārklājumus - linoleju, koka grīdas.
Kā Jūs vērtējat pieredzes pārņemšanu no ārzemēm?
Es to vērtēju pozitīvi. Ārzemēs būvniecība ir attīstījusies daudz ātrāk. Pārņemot šīs tehnoloģijas, var strādāt ātrāk, ērtāk, kvalitatīvāk.
Vai Latvijas būvniecības firmas ir spējīgas konkurēt ar ārzemju būvfirmām?
Es domāju, ka Latvijā ir kādas 5-6 firmas, kuras droši spēs konkurēt gan kvalitātes ziņā, gan menedžmenta ziņā.
Protams, Latvijas tirgū ārzemju būvfirmas var ļoti vienkārši ieiet, tā kā nepastāv tirgus aizsardzības barjera, lai gan mēs varētu iztikt paši ar savām būvfirmām.
Kā Jūs sākāt strādāt būvniecībā?
Sākumā es domāju, ka es būšu mehāniķis, jo man ļoti patika mašīnas. Pēc 9.klases pa vasaru es sāku strādāt būvorganizācijā, un man tas iepatikās. Tad es arī izlēmu iet uz būvniekiem. Pēc vidusskolas beigšanas sāku mācīties Lauksaimniecības Universitātes Būvinženieru fakultātē. Šobrīd man tā ir sirdslieta, un es zinu, ka es to darīšu visu mūžu.
Esmu ļoti priecīgs, ka es izdarīju pareizo izvēli. Man patīk tas, ko es daru, lai gan arī tas nav no vieglākajiem biznesiem.
Kā Jūs kļuvāt par šī uzņēmuma direktoru?
Strādāt sāku 7 gadus atpakaļ. No "Kalnozols un Partneri" nāca piedāvājums apvienot spēkus. Es biju panācis labu kvalitāti. Un tā mēs nodibinājām "Kalnozols Betons". Sākumā firmas administrācijā strādāja 8 cilvēki, no kuriem 7 vēl šobaltdien strādā firmā un ieņem vadošus amatus.
Kāda ir Jūsu darba diena?
Šobrīd būvniecībā ir tas brīdis, kad ir ļoti daudz jāstrādā, lai noturētos biznesā. Darba diena parasti ir par īsu. Laikam jau lielākoties tas ir tāpēc, ka ir tik daudz darba, ka nevar paspēt visu izdarīt. Nevarētu teikt, ka nenotiek pienākumu sadale un deliģēšana. Vispirms uzņēmumā ienāca mārketinga direktors, tad tehniskais direktors un nu arī finansu direktors. Varbūt der padomāt par uzņēmuma pārstrukturizēšanu.
Protams, no manas nevaļas cieš ģimene, bet es domāju, ka es tomēr varēšu arī viņiem veltīt laiku kaut kādā brīdī.
Kādam ir jābūt labam vadītājam, lai veiktos?
Labam vadītājam ir jābūt nesavtīgam, jo uzņēmums nesastāv tikai no direktora, tas sastāv no visa kolektīva. Ir jāiegulda ļoti daudz darba, lai panāktu, ka šis kolektīvs darbojas kā viens veselums, lai viņiem būtu kopīgs mērķis, lai viņi ietu uz šo mērķi.
Vadītājam obligāti ir jābūt arī mērķtiecīgam. Ir jācenšas sasniegt savi mērķi - ne gluži, lai ko tas arī maksātu. Protams, arī prasīgam. Ir jāmāk panākt, lai cilvēki paveiktu visu laikā. Ir jābūt kārtībai. Protams, tas attiecas arī uz pašu direktoru. Savos darbiniekos es visaugstāk vērtēju precizitāti. Man patīk, ka viņi paveic savu darbu kārtīgi.
Kādi ir Jūsu uzņēmuma plāni nākotnē?
Mēs gribam kļūt par konkurēt spējīgu uzņēmumu, nevēlamies zaudēt savas līderpozīcijas betonēšanas darbos, un arī turpmāk attīstīties tik pat dinamiski.
Kā Jūs atpūšaties?
Es esmu mednieks. Tā ir ļoti laba atpūta. Lai cilvēks varētu atpūsties, viņam vajag atrast kādu patīkamu nodarbi, kuras laikā viņš pilnīgi aizmirst par darbu. Es esmu mēģinājis daudz un dažādas lietas, bet nekas man nebija gana interesanti. Medības mani pilnīgi atslēdz no darba. No atpūtas, kuras laikā tu domā par darbu, nav nekādas jēgas. Bet medību laikā par darbu nedomāju nemaz.
Medību laikā ļoti daudz tiek staigāts pa mežu, ļoti interesantas ir arī medību tradīcijas. Tās ir mans vaļasprieks un atpūta.
Protams, es mēģinu atpūsties pēc iespējas daudz arī ar ģimeni.
Ko Jūs domājat par mūsu portālu?
Portāls ir ļoti noderīgs. Mūsu uzņēmuma tāmēšanas, reklāmdošanas cilvēki to regulāri skatās. Tur ir ļoti daudz noderīgas informācijas.
Evita Brokāne
www.building.lv