Intervija ar būvfirmas "RE & RE" komercdirektoru Aināru Pauniņu.

Foto: Intervija ar būvfirmas "RE & RE" komercdirektoru Aināru Pauniņu.; autors: Intervija ar būvfirmas "RE & RE" komercdirektoru Aināru Pauniņu.

Intervija ar būvfirmas "RE & RE" komercdirektoru Aināru Pauniņu.

Visiem labi zināmā būvfirma "Re & Re" šogad svin savu 10 gadu jubileju. Dzimšanas dienas parasti ir brīdis, kad tiek izvērtēts paveiktais, domāts par to, cik daudz darāmā vēl priekšā. Uzņēmuma svētku laikā uz sarunu aicinājām tā komerdirektoru Aināru Pauniņu. Runājām gan par firmas 10 gadiem, gan būvniecību Latvijā vispār.

Atskatīsimies kādu laiku atpakaļ. Pastāstiet, kā toreiz pirms 10 gadiem viss sākās? Kā veidojās uzņēmums, kuru tagad Latvijā atpazīst gandrīz ikviens?
Uzņēmums tika dibināts 1993.gada janvārī. Un šogad mums ir svētku gads.
Mēs- četri bijušie Zinātniskās restaurācijas pārvaldes darbinieki, nolēmām veidot savu uzņēmumu. Sapratām, ka liela daļa tā laika uzņēmumu neprot pielāgoties jaunajai sistēmai, vadības stils ir novecojis. Tajā laikā dibinājās vairākas privātas kompānijas. Sapratām, ka ir īstais laiks arī mums kaut ko mēģināt šajā jomā. Kā šodien atceros- salikām kopā katrs pa 200 "Latvijas rubļiem", lai būtu kaut kāds starta kapitāls. Sākums bija pieticīgs, strādājām 10 cilvēki. Domājām, ka specializēsimies tikai uz remonta un restaurācijas darbiem (tā arī radās mūsu nosaukums "Re & Re"). Mūsu pirmais objekts bija kāda Vecrīgas dzīvokļa remonts.

Kad bija tas lūzums, pēc kura kļuvāt lieli un atpazīstami?
Izaugsme notika diezgan strauji. Pirmajā gadā izpildījām darbus apmēram 136 tūkstošu latu vērtībā, nākamajā gadā jau divarpus reizes vairāk. Tā arvien vairāk un vairāk. Man jāsaka liels paldies mūsu klientiem, kuri mums uzticējās, novērtēja mūsu darba kvalitāti un uzticēja arvien lielākus objektus. Kā vienus no pirmajiem un labākajiem klientiem man jāmin Latvijas Republikas Saeima- strādājām tur no 1995.gada, veicām ēkas fasādes un pašreizējās plenārsēžu zāles restaurāciju. Pēc tam sākās lielveikalu ēra. 1997.gadā uzvarējām konkursā par universālveikala "Centrs" rekonstrukciju. Tobrīd tas bija lielākais investīciju objekts Rīgā un bijām patīkami satraukti, ka mums tas uzticēts. Tas pavēra ceļu daudziem līdzīgiem objektiem- "Mols", "Alfa", "RIMI" veikalu tīkls u.c. Šo desmitgadi esam vainagojuši ar pozitīviem pagājušā gada rezultātiem, kad mūsu apgrozījums sasniedza 23,3 miljonus latu. Nenoliedzami esam vieni no nozares līderiem.

Kā svinēsiet apaļo jubileju?
Rīkosim vairākus interesantus pasākumus gan saviem darbiniekiem, gan arī klientiem. Savos svētkos gribējām sagādāt prieku arī citiem, tāpēc Rīgai dāvinām Valsts Mākslas muzeja Baltās zāles restaurāciju. Tā ir viena no galvaspilsētas un valsts skaistākajām zālēm. Šajā objektā investējām aptuveni 45 tūkstošus latu. Zāle tagad ir atdzimusi. Ar to gribējām kaut nedaudz atdarīt par visu to labo, ko savas darbības laikā esam saņēmušies no visiem, ar ko esam kontaktējušies. Vasarā šajā zālē domājam organizēt desmitgades balli. Esam izveidojuši arī speciālu firmas desmitgades logo. Gribam just, ka šis mums ir īpašs gads.

Kādus mērķus esat nostādījuši nākamajām desmitgadēm?
Ir liels gandarījums par veiksmīgu pirmo desmitgadi. Es ceru, ka nākamas nebūs sliktākas. Lielveikali Rīgā ir uzbūvēti pietiekami daudz, mums ir jāsāk skatīties arī uz citām attīstības iespējām. Šobrīd veicam tirgus izpēti, domājam, ka aktuāla varētu būt dzīvojamo un industriālo ēku būvniecība.

Jūs būvniecības tirgū esat jau diezgan ilgu laiku. Kā vērtējat to? Cik viegli vai grūti ir strādāt Latvijas būvniecības tirgū?
Valsts un ekonomika pēdējā laikā strauji attīstās, ienāk investīcijas. Darba paliek arvien vairāk. Rodas arvien jauni uzņēmumi, konkurēt nākas arī ar ārzemju firmām, kas cenšas šeit ienākt. Tā rezultātā ir izveidojusies situācija, ka būvniecības apjomi pieaug, būvmateriālu cenas arī, taču pakalpojumu cena kopumā paliek tikai zemāka. Domāju, ka būvnieki, kas ir šajā situācijā izdzīvojuši un nostiprinājušies, ir spēcīgi un veiksmīgi var konkurēt arī Eiropas līmenī.
Man ir liels prieks, ka pēdējos gados Būvniecības departaments, Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ir ieguldījuši lielu darbu, lai sakārtotu šo nozari. Protams, darāmā joprojām ir daudz. Neesam apmierināti, piemēram, ar licencēšanas sistēmu. Taču tas, kas jau ir paveikts, ir ļoti svētīgi. Jaunajiem tirgus dalībniekiem jau ir jārēķinās ar zināmiem noteikumiem. Mēs, kā vieni no lielākajiem būvniekiem, esam ieinteresēti, lai noteikumus visi ievēro vienādi. Pašlaik vairāk ievēro tikai lielās būvfirmas, ko ir vieglāk pamanīt, saķert un sodīt, no tām prasa perfektu darbību. Gribam, lai ir godīgi.

Kā tas, Jūsuprāt, ir panākams?
Jā, tā ir problēma. Es uzskatu, ka tas nav panākams ar represijām un policiju. Vajadzētu izveidot tādu sistēmu, lai būvniekiem būtu izdevīgi darboties likumdošanas ietvaros. Ja tā būs vienīgā iespēja, viss ātri nostāsies savās vietās.

Šobrīd visā pasaulē aktuāla tēma ir karš Irākā. Vai Jūs- "Re & Re" būtu gatavi pēc kara doties uz Irāku un iesaistīties pilsētas atjaunošanas darbos?
(Smejas.) Padomju laikā bija izplatīts teiciens, ka padomju celtnieks ir vismiermīlīgākais celtnieks. Es domāju, ka tad, kad beigsies visi šie traģiskie notikumi Irākā, Latvijas kompānijas noteikti varētu iesaistīties turienes darbos, kas saistīti ar celtniecību un infrastruktūru. Arī mēs labprāt strādātu tur. Kāpēc neģ

Kāda ir Jūsu personīgā vēsture? Ceļš līdz šim uzņēmumam..
Man karjera bija vienkārša. Pabeidzu 1991.gadā RTU. Pēc tam sāku strādāt Zinātniskās restaurācijas pārvaldē kā tāmētājs. Uzreiz iepatikās šis darbs. Pagrieziena punkts bija 1993.gads, kad kopā ar trim kolēģiem Marģeru Bitmeti, Didzi Putniņu un Egilu Bērzupu nolēmām dibināt savu uzņēmumu. Tieši tobrīd man piedāvāja komercdirektora amatu arī restaurācijas pārvaldē. Toreiz izvēlējos komercdirektora darbu pats savā uzņēmumā, par ko daudzi bija pārsteigti. Laiks pierādīja, ka mana izvēle bija pareiza.

Kā jūs savā starpā sadzīvojat- veseli četri vadītāji? Vai nerodas domstarpības?
Mums ir paveicies tīri cilvēciski. Saprotamies ļoti labi, mums laikam ir līdzīga domāšana. Pazīstami bijām jau iepriekšējā darbā. Tagad viens otru ļoti labi papildinām. Katram ir savi pienākumi, bet ja nepieciešams, viens otram palīdzam ar padomu. Didzis Putniņš ir direktors, es- komercdirektors, Marģers Bitmetis- ražošanas daļas vadītājs, Egils Bērzups- sagādes un transporta daļas vadītājs.

Jūsu uzvārds nereti dzirdēts arī dažādu būvniecības organizāciju sakarā. Tātad varat atļauties atlicināt laiku arī tam..
Jā. Mūsu kompānijā viss ir labi sakārtots un veiksmīgi iet uz priekšu, tāpēc varu atļauties veltīt laiku arī sabiedriskajai darbībai. Esmu Latvijas būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Latvijas Būvnieku asociācijas viceprezidents. Mani interesē un patīk šīs lietas. Uzskatu, ka Latvijas būvnieki nepietiekami izmanto savas iespējas apvienoties profesionālajās apvienībās. Ja gribam, lai nozarē rodas kaut kāda kārtība, pašiem ir jāmēģina visu risināt. Jo neviens šo nozari nepārzina labāk par profesionāļiem. Man patīk, ka jaunā valdība veido dialogu ar būvniekiem, esmu piedalījies vairākās veiksmīgās tikšanās. Aicinu arī citus būvniekus nestāvēt malā.

Kas ir tas dzinulis, kas Jūs notur, piesaista šajā nozarē?
Man patīk pats šis process. Bet īpaši man patīk gala rezultāts. Tā ir fantastiska sajūta- sākt no nulles un pēc tam ieiet jau gatavā, skaistā ēkā. Tas ir liels gandarījums. Man tas liekas azartisks darbs, kurā nedrīkst pazaudēt galvu. Nedrīkst nekur kļūdīties. Liels prieks, ka šogad arī RTU Būvniecības fakultātē bija daudz reflektantu. Acīmredzot arī jaunieši arvien vairāk novērtē šis nozares iespējas.

Linda Tunte
www.building.lv