Intervija ar būvfirmas "Velve" mārketinga nodaļas vadītāju Arni Alsiņu.

Intervija ar būvfirmas "Velve" mārketinga nodaļas vadītāju Arni Alsiņu.

Pēdējā laikā vairākos būvniecības konkursos Latvijā ir uzvarējušas ārzemju kompānijas. Kā Jūs to vērtējat?
Ārzemju celtniecības kompānijas ienāk Latvijas tirgū līdz ar pašu biznesu, faktiski tās to apkalpo. Manuprāt, tas ir labs piemērs, no kā arī mums būtu jāmācās, ka uzņēmums meklē jaunus tirgus un kā sadarbības partnerus izvēlas nevis vietējās kompānijas, bet tās pašas valsts uzņēmējus. Nedomāju, ka tas arī būtiski ietekmētu kompānijas reputāciju Latvijas tirgū - gan pasūtītāju, gan klientus interesē rezultāts. Tai pat laikā ārvalstu pasūtītāju pārstāvji, šo kompāniju vadītāji, ir ļoti daudz darījuši, lai pasūtījumus saņemtu vietējās būvfirmas un kāds no ārpuses viņiem neatņemtu šo maizes šķēli.
Ārzemju kompānijas ir uzvarējušas projektos Krasta ielā "Toyota" centrā, Barona centrā Kr.Barona un Ģertrūdes ielu stūrī un Juglas tirdzniecības centrā. Domāju, ka ārzemju kompāniju ienākšana Latvijā ir neizbēgama, pret to nevajag karot. Arī Latvijas kompānijas sāk skatīties ārpus Latvijas robežām. Jāatzīmē, ka pašlaik noteikumi, kas regulē celtniecības biznesu ir novecojuši un neatbilst tam līmenim, kādā šobrīd notiek celtniecība Latvijā, kā arī nav pieņemti jauni, precīzi un stingri uzstādīti noteikumi. Es pieļauju, ka tas ļauj izdevīgi ienākt Latvijas tirgū un gūt šeit vērā ņemamus rezultātus.

Kas tur nav kārtībā?
Ir virkne institūciju un regulējošo noteikumu, kas prasa, lai tie tiktu uzlaboti.

Kā ārzemju uzņēmumiem būtu jāienāk Latvijā?
Ir arī labi piemēri tam, kā ārzemju firmas ienāk Latvijā. Latvijas tirgū ir ienākusi firma "Skanska",. Tur darbojas arī daudzi Latvijas inženieri. Šobrīd pirmos soļus Latvijā spērusi arī firma "NCC". , Laiks rādīs, kā šai kompānijai ies Latvijas tirgū.
Domāju, ka nebūtu pieļaujamas 2 lietas - ka Latvijā neoficiāli strādā ārvalstu darbaspēks, kas tieši celtniecības nozarē pasaulē ir izplatīta parādība, un rupjšs dempings no ārvalstu uzņēmumu puses. Šajā gadījumā lielākie zaudētāji ir nevis Latvijas celtniecības uzņēmumi, bet nozare kopumā, kuras loģiska attīstība tiek apdraudēta.

Kā Jums liekas, kā ārzemju firmām izdodas uzvarēt Latvijas konkursos? Ar ko tās ir labākas par vietējām?
Tirgus daļas ieņemšanai atsevišķas kompānijas lieto dempinga politiku. Nezinu, kā tiek nosegta šī cenu atšķirība, varbūt uz nodokļu atšķirībām dažādās valstīs. Latvijas uzņēmumiem tiek piedāvāts startēt kā apakšuzņēmējiem, taču tas tiek piedāvāts par neiespējami zemu samaksu mūsu apstākļos. Tāpēc zināmākie Latvijas uzņēmēji šādos apakšuzņēmēju konkursos gandrīz nepiedalās.
Konkurence ir neizbēgama. Jautājums ir tikai par to, cik korekti tā norisināsies.

Kādu valstu uzņēmumi pārsvarā interesējas par ienākšanu Latvijas būvniecības apritē?
Pārsvarā, runājot par ģenerāluzņēmumu funkciju veikšanu, interesējas Skandināvijas un Igaunijas uzņēmumi, ko kopumā nosaka Skandināvu biznesa līdzdalība Latvijā. Nelielus, šauri specifiskus darbus Latvijā bieži vien veic arī daudzu citu valstu speciālisti. Šajā ziņā ir pārstāvēta visa pasaule. Tas ir normāli. Tie ir uzņēmumi, kam ir ļoti šaura specializācija un produkti.

Kāda ir ārzemju firmu darba kvalitāte? Vai piedāvājot tik zemas izmaksas netiek pazaudēta kvalitāte?
Patiesībā jau vēl nemaz nav bijusi īsta iespēja to novērtēt. To varēsim redzēt, kad darbi būs pabeigti.
Kvalitāte ir jēdziens, kurš vairāk attiecas uz pasūtītāju- ja pasūtītājs ir akceptējis tādu vai citādu kvalitāti, tad viss ir kārtībā. Es iztulkotu to citādi: jebkura ārvalstu vai vietējā investora mērķis ir panākt pēc iespējas augstāku ROI (Return of Investments) rādītāju maksimāli īsā laika periodā. Līdz ar to ēkas un būves, kas tiek celtas, ir ar izteikti funkcionālu mērķi, nerespektējot arhetektoniskās vides prasības un bieži vien, atļaušos apgalvot, piedāvājot pretrunīgu celtniecības darbu izpildes kvalitāti un izmantotos materiālus. Taču, pieaugot konkurencei, šīs prasības pieaugs. Manuprāt, stingrākai vajadzētu būt kontrolējošo iestāžu rīcībai, kas nepieļauj brāķi visplašākajā šī vārda nozīmē.

Vai konkursos bieži izjūtat ārzemju uzņēmumu konkurenci?
Lielajos konkursos parasti piedalās daudzu valstu firmas. Viens no visplašāk pārstāvētākajiem pēdējā laika konkursiem Latvijā bija par lidostas termināla otro kārtu. Tur piedalījās daudzas Eiropas līmeņa firmas. Cenu starpība, kādu piedāvāja Latvijas un ārvalstu firmas, bija ļoti atšķirīga- ārzemju firmas piedāvāja pt vairāk kā divas reizes augstākas izmaksas. Šeit runa gāja par desmitiem miljonu. Firmas, ka piedalījās šajā konkuršā bija milži vārda vistiešākajā nozīmē, to peļņa vairākas reizes pārsniedza Latvijas lielāko uzņēmumu apgrozījumu.

Jūs minējāt, ka arī Latvijas uzņēmumi cenšas piedalīties konkursos ārpus Latvijas. Vai, piemēram, "Velve" šobrīd ir piedalījusies kādā konkursā?
Mēs mērķtiecīgi plānojam dalību šādos konkursos. Tas tiek darīts pakāpeniski.

Kā Jums liekas, kas ir Latvijas firmu stiprās puses, ar ko tās varētu uzvarēt konkursos ārzemēs?
Ir divas lietas- mums ir relatīvi lēts darbaspēks (tas varētu attiekties tikai uz rietumiem) un ļoti augsts amatniecības līmenis, ko daudzu valstu pārstāvji ir novērtējuši. Citās valstīs tāda kvalitāte nemaz nav iespējama.

Kāpēc?
Sākotnējais iemesls ir dārgais darbaspēks. Cilvēki ar laiku ir aizmirsuši daudzas lietas, ko viņiem ilgi nav nācies darīt. Ir aizgājusi laba paaudze un jaunā nemaz neprot to, ko mācēja viņu tēvi un vectēvi. Pie mums tas tā nav. Tā varētu būt nākotnes veiksmes formula. Baltijas reģionam, Latvijas būvniekiem jau izsenis līdzi nāk laba aura, jo Padomju laikā mēs kotējāmies ļoti augstu, un tas ir milzīgs resurss apgūt jaunus tirgus.

Vai esat novērojis kādu gadījumu, kad konkursā iesaistās kāda būvniecību regulējošā iestāde un rezultātus cenšas virzīt par labu pašmāju uzņēmumiem?
Nekad. Es pat nezinu, vai to vajadzētu darīt, jo privāts pasūtītājs var pilnīgi brīvi izvēlēties sev izdevīgāko, viņam ir tikai jānokārto nepieciešamās formalitātes. Pašvaldību konkursos šīs lietas regulē konkursa nolikums. Piemēram, lidostas konkurss jau sākotnēji tika nodefinēts kā starptautisks tenders.

Ir izskanējuši neapmierinātu cilvēku viedokļi par to, ka konkursā par jaunā "Toyota" centra būvēšanu uzvarēja Igaunijas firma.
Tas arī bija privāts pasūtītājs, nedomāju, ka kādam vajadzētu ietekmēt pasūtītāja izvēli. Tas būtu nekorekti. Varētu tikai skatīties to, vai ir ievērotas visas formalitātes. Ja tas viss ir kārtībā, tad nekādi ierobežojumi nav pieļaujami.
Secinājumi, izvērtējot kaimiņvalstu būvfirmu piedāvātās cenas, var izrādīties visai pretrunīgi.

Kas notiks nākotnē? Vai nepienāks brīdis, kad Latvijā visus lielākos darbus veiks ārvalstu firmas, jo vietējie uzņēmēji vienkārši neizturēs konkurenci?
Vietējās būvfirmas ir pilnībā konkurētspējīgas ar ārvalstu kompānijām, gan pēc izmantojamajām celtniecības tehnoloģijām, ātruma, kvalitātes un, protams izmaksām. Ar noteikumu: ja vietējiem un ārvalstu spēlētājiem šajā tirgū ir vienādi spēles noteikumi un netiek pieļautas kādas īpašas "atlaides". "Velve" tam ir gatava. Laiks visu noliks savās vietās. Latvija ir maza valsts - te visiem viss ir zināms un redzams.
Mani māc bažas, ka var izveidoties līdzīga situācija, kā tas ir noticis ar celtniecības nozari daudzās Rietumu valstīs, kad lielie būvuzņēmumi milzīgās konkurences un ierobežoto budžetu iespaidā nevarēs apmaksāt augsti kvalificētu darbus - arvien vairāk tiks izmantotas industriālas detaļas un materiāli. Rezultātā katra ēka un būve var zaudēt zināmu daļu tās unikalitātes.

Kā vērtējat būvniecību regulējošo iestāžu darbu Latvijā?
Vienmēr jau gribas, lai kaut kas būtu labāk nekā ir šobrīd. No malas ir grūti pateikt, vai progresa temps ir pietiekami ātrs. Likumu autoriem, manuprāt, ir ļoti grūts un atbildīgs darbs, ir jāizsver un jāpārdomā daudzas lietas, katru neprecizitāti vēlāk ir ļoti sarežģīti labot. Gribu uzsvērt, ka noteikumu izstrāde, kas skar celtniecības nozari, ir ārkārtīgi komplicēts darbs, kas prasa ievērojamus laika resursus. Tomēr ceru, ka šis process pāatrināsies, jo situācija to prasa.

Vai konkursi Latvijā, Jūsuprāt, notiek godīgi? Vai nav tā, ka jau pašā sākumā konkursa rīkotāji ir izdomājuši, kam ir jāuzvar un pārējais notiek tikai formāli?
Jā, es pieļauju, ka ir daudz šādu gadījumu, taču noteikti ne visi. Tas ir katra pasūtītāja ziņā. Ir arī konkursi, kuri tiek izvērtēti ļoti objektīvi.
Sabiedrībā izplatīts ir uzskats, ka starp pasūtītāju un izpildītāju pastāv koruptīvas attiecības. Tomēr korupcija nav saistāma tikai un vienīgi ar kukuļdošanu. Nav noslēpums, ka komplicētas un smalkas attiecības aptver t.s. business-to-business attiecības.


Linda Tunte
www.building.lv