Intervija ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" direktoru Viesturu Tīli.

Intervija ar starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" direktoru
Viesturu Tīli.

Kad notika pirmā "BT1" rīkotā izstāde, kas bija veltīta būvniecības tēmai? Pirmā izstāde, kas attiecas uz būvniecību mums bija 1994. gada rudenī, tā bija izstāde "Māja, dzīvoklis".
Tobrīd lielā būvniecība Latvijā vēl nemaz nenotika, cēla privātmājas, rekonstruēja veikalus, birojus, bet nebūvēja lielus objektus, tāpēc arī izstāde toreiz saucās "Māja, dzīvoklis".
Patiesībā viss sākās ar to, ka man pašam vajadzēja remontēt dzīvokli. Es apbraukāju vairākus veikalus, meklēdams materiālus remontam. Jāsaka, ka veikali jau tad bija labā līmenī, tikai tie atradās tālu viens no otra un bija samērā grūti atrast kādu noteiktu lietu. Tā arī radās doma par šāda veida izstādes organizēšanu. Šī izstāde jau toreiz guva lielu atsaucību. Izstāde notika kinostudijā, nākamā- sporta manēžā, jo tur ir lielāka platība.

Kā tagad notiek izstāde "Māja"?
Tagad no 1995. gada izstāde "Māja" notiek divas reizes gadā- pavasarī "Māja I" un rudenī "Māja II". Pavasarī rīkotā izstāde parasti ir vairāk orientēta uz profesionāļiem, lielu projektu būvētājiem un nedaudz mazāk uz privātpersonām. Rudens izstāde ir vairāk veltīta individuālajam pasūtītājam- cilvēkiem, kas gatavojas rekonstruēt savu dzīvokli, māju, grib uzsākt mājas pārbūvi. Sākumā abas izstādes bija vienādas.
Izstādē "Māja I" galvenais akcents tiek likts uz tehnoloģijām, materiāliem, iekārtām, sanitāro un siltuma tehniku, apgaismojumu, elektroinstalācijas materiāliem, projektēšanu. Šobrīd pavasara izstāde ir nostabilizējusi apmeklētāju skaitu- pēdējos gados to apmeklē nepilni 47 tūkstoši cilvēku, vairs neplānojam mākslīgi palielināt šo apmeklētāju skaitu, drīzāk tas varētu pat nedaudz samazināties, jo mēs, kā jau minēju, pavasarī vairāk orientējamies uz profesionāļiem.
Ar šo gadu izstāde "Māja II" ir nodefinēta kā mājas un dzīvokļa labiekārtošanas izstāde. Daļa izstādes ir tāda pati, kā pavasara izstādē. Klāt vēl nāk apdares materiāli, sanitārā tehnika, dizains, sadzīves tehnika. Rudenī tiek akcentēti arī nekustamā īpašuma tirdzniecības jautājumi. Rudens izstādē ir arī aizsardzības, apdrošināšanas sadaļa. Īpašums ir jāaizsargā gan finansiāli, gan materiāli.
Šogad mums ir līgums ar reklāmas aģentūru "Posters", kuri izstādē rīkos sava projekta "Tava sapņu māja" noslēgumu. Šajā projektā iesaistīti ap 130 arhitekti, konkursā notiek viņu darba izvērtēšana.

Kāds ir šo izstāžu mērķis?
Pavasara izstādes mērķis ir nostiprināt būvniecības nozari Latvijā un visā Baltijā. Izstādes Latvijā apmeklē ļoti daudzi citu valstu speciālisti, kurus varam iepazīstināt ar Latvijas speciālistu iespējām.
Tas ir mūsu mērķis - nevis vienkārši pārdot laukumu, bet domāt par to, kas ieradīsies uz šo izstādi. Mēs cenšamies Latvijā piesaistīt ārvalstu investorus.

Jau minējāt, ka sākumā "BT1" izstādes notika kinostudijā. Kā kļuvāt par Ķīpsalas saimniekiem?
Jā, sākumā izstādes notika kinostudijā. Pēc tam kādu laiku īrējām Skonto halli. Vēlāk Rīgas Tehniskā Universitāte piedāvāja veidot kopuzņēmumu un kļūt par saimniekiem Ķīpsalā. Tagad lielākā daļa mūsu rīkoto izstāžu notiek šeit.

Vai būvniecības izstādes Latvijā gūst lielu atsaucību?
Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas šobrīd Latvijā ļoti strauji attīstās, neskatoties uz nekādām krīzēm, kas notiek citur pasaulē, tas jūtams arī izstāžu organizēšanā.
Būvniecība Latvijā notiktu vēl straujāk, ja bankās tiktu prasīti mazāki procenti un tiktu doti ilgāki apmaksas termiņi. Lielais būvniecības bums vēl ir priekšā. Privātajā sektorā ir vēl daudz ko būvēt.
Būvniecības izstādes ir pēc apjoma lielākais mūsu projekts.

Kās ir Jūsu sadarbības partneri?
Nevienam nav noslēpums, ka nopietnu izstādi var sarīkot tikai tad, ja ir sadarbība ar profesionālajām asociācijām. Nesen mēs noslēdzām līgumu ar Latvijas Būvnieku asociāciju, noslēgts līgums arī ar Latvijas būvmateriālu ražotājiem, šobrīd notiek pēdējā saskaņošana ar Latvijas būvmateriālu tirgotājiem. Ir līgumi arī ar citām asociācijām. Šie līgumi ir nepieciešami, lai varētu rīkot arī nopietnas konferences būvniekiem.

Vai izstādes rīkojat arī Latvijas reģionos?
Šogad jau otro reizi rīkojam izstādi- "Māja Ventspilī". Tā vairāk tendēta uz privāto patērētāju, individuālajiem interesentiem. Ventspilī būvniecība ir ļoti aktuāla, tāpēc arī mēs vēl meklējam pareizāko pieeju šai izstādei.
Nozaru reģionālās izstādes ir ļoti sarežģīti rīkot, vieglāk ir sarīkot vispārējas izstādes, uz kurām cilvēki var iet paskatīties, padegustēt. Mūsu vienīgais birojs ārpus Rīgas ir Ventspilī. Mums ir pārstāvniecības arī Igaunijā un Lietuvā, ir arī partneri citur, kas pilda pārstāvniecībām līdzīgas funkcijas. Šādi partneri mums ir Somijā, Vācijā un Krievijā.

Cik liela ir izstāžu platība Ķīpsalā?
Ķīpsalā kopš pagājušā gada pavasara ir lielākās slēgtās izstāžu platības Baltijā. Mums ir 17,9 tūkstoši kvadrātmetru platība zem jumta. Salīdzinājumam varu pateikt, ka lielākā Viļņas izstāžu halle ir 12 tūkstošus kvadrātmetru liela, Igaunijas- 10,5 tūkstoši kvadrātmetru.
Citur ir vairākas mazas halles, bet nav vienas lielas. Mēs nesen uzbūvējām lielo halli. Nācās ilgi meklēt piemērotu projektu, lai celtne Ķīpsalā neizskatītos pārāk masīva. Tika atrasts ļoti labs risinājums. Man, protams, būtu bijis lētāk uzbūvēt parastu taisnstūra celtni, bet šī netradicionālā forma ir veiksmīgāka. Ir divas izstādes, kuru dēļ mums vajadzēja būvēt jaunu halli- tās ir "Māja" un "Auto". Līdz tam mums bija tikai viena halle, kura ir salīdzinoši maza- 6,7 tūkstoši m2, jaunā halle ir 1 hektāru liela.
Bez tam mēs vēl īrējam klāt 3 tūkstošus kvadrātmetru lielu telti no Vācijas, tas gan ir ļoti neizdevīgi, vienas izstādes ieņēmumi nemaz nenosedz šo īres maksu, tāpēc arī tagad pavasara izstādi vairāk cenšamies pārveidot par izstādi profesionāļiem.
Mums ir arī divas konferenču zāles- vienā ir 80 vietas, otrā- 250. Ir kvalitatīvi sanitārie mezgli, jauns informācijas centrs, bankas nodaļa, medicīniskais un muitas punkts. Šobrīd vairs nav problēmu visu halli nodrošināt ar sakaru līdzekļiem.
Pie izstāžu halles ir liela ārējā teritorija. Būtu vēl jādomā, kā labāk iekārtot stāvvietas. Visur tās tiek asfaltētas, es to nevēlos, jo domāju, ka vasarā asfalts rada nepatīkamu sajūtu, šķembas tomēr ir dabīgāks materiāls. Centīsimies neiziet uz asfalta risinājumu- tas gan ir visvienkāršākais, taču tas ļoti nomāc.

Vai izstādēs ir daudz dalībnieku no ārzemēm?
Tie ir visu laiku. Visvairāk dalībnieku no ārvalstīm ir tūrisma izstādē, kurā pārstāvētas 26 valstis. Taču, piemēram, auto izstādē nav neviena Latvijas uzņēmuma, ir dažādu firmu pārstāvji, dīleri. Tāpat, ja izstādē piedalās "Knauf" pārstāvji Latvijā.
Ir varianti, kā skaitīt ārzemju dalībniekus. Vācijā priekš tā ir labs dalījums- "direkt" un "indirekt". "Direkt" ir tiešie dalībnieki, kas ieradušies no citas valsts, kuriem nav pārstāvju , "indirekt"- vietējie dīleri, pārstāvniecības.

Vai rīkojat arī tādas izstādes, kuras paredzētas tikai Latvijas iedzīvotājiem?
Daudzām izstādēm ir starptautisks skanējums. Bet mums ir arī vairākas izstādes, kuras vairāk paredzētas Latvijas iedzīvotājiem- ir neparasta izstāde priekš tiem, kas grib mācīties- "Izglītība", citur līdzīgas izstādes nemaz nav. Arī izstādes "Grāmata", "Sports", "Šarms un rota" ir vairāk veltītas Latvijas publikai, bet pārsvarā visas ir starptautiskas.

Kā vērtējat to, kādā līmenī notiek izstādes pie mums, salīdzinot ar to, kā tās notiek citur pasaulē?
Domāju, ka organizatoriski viss tiek izdarīts tik pat labi, kā citur pasaulē. Protams, ir daudzas lietas, kuras vēl vajadzētu uzlabot un to mēs pamazām arī darām.

Kurās izstādēs ir vislielākais piedalīties gribētāju skaits?
Liels pieprasījums ir izstādēs "Māja", tāpēc arī dalības cena šajās izstādēs ir samērā augsta, taču es nevaru pazemināt šo summu. Šī ir izmaksu ziņā dārgākā izstāde pie mums.

Cik ir jāmaksā par dalību šajā izstādē?
Sākot no 50 latiem par kvadrātmetru. Taču ja eksponents ir asociācijas biedrs, ar kuru "BT1" ir noslēgts līgums, tad šī summa var būt mazāka.
Daudzas izstāžu rīkotājsabiedrības bieži vien nosaka dalības cenu, bet, kad izstāde jau gandrīz pienākusi, pēkšņi samazina šo dalības maksu. Uzskatu, ka tas ir ļoti negodīgi pret stabilajiem klientiem un tas ir neizdevīgi arī pašiem rīkotājiem, jo vēlāk cilvēki sāks nogaidīt pēdējo brīdi, lai pieteiktos izstādei. Bieži vien lidmašīnas pēdējā brīdī pirms reisa izlidošanas tiek pārdotas tā sauktās studentu biļetes par lētāku cenu, taču izstāde nav tāds produkts. Izstādei ir jāgatavojas pirms tam, jāstrādā izstādes laikā un arī pēc izstādes ar iegūtajiem klientiem.

Kāds ir izstāžu mērķis vispār?
Izstāde ir samērā dārgs mārketinga veids, bet tas ir arī labākais kontaktu veids, jo saskarē var nonākt ar tiešā kontakta palīdzību. Tagad populāra paliek e-komercija, jā tā var stimulēt daudzus procesus, bet nevar tos aizstāt - audumu nevar aptaustīt caur internetu.

Kā Jūs ieteiktu gatavoties dalībai izstādē?
Pieejas var būt dažādas. Daudzas firmas nāk uz izstādēm, bet maz strādā reklāmas jomā citā laikā. Ja uz izstādi nāk firma, kura piedāvā jaunu produktu, ir ļoti labi jāpārzina produkts, jābūt speciālistiem, kas to var labi raksturot. Pirms izstādes ir jāizvērtē, vai piedāvātā jaunā produkta cena nav nesamērīgi augstāka nekā konkurējošo uzņēmumu produktiem. Ir jādomā arī par to, kādus cilvēkus aicināt uz izstādi, nedrīkst aizmirst uzaicināt jau esošos klientus. Piemēram firma "Paroc" izstādē ierodas tikai, lai parādītu, ka tā ir stabila tirgū, tā uzaicina savus klientus, nemaz nedemonstrē savus materiālus, jo pieļauj, ka tie jau ir pazīstami. Izstādes laikā dalībniekiem nevajadzētu sēdēt stendā un lasīt avīzes, jo klients tādā gadījumā aizies garām un meklēs citus uzņēmumus. Izstādē katram apmeklētājam būs vismaz 20 firmas, kas būs piedāvājušas vienu un to pašu, vajag domāt par to, kā uzaicināt cilvēkus uz vēlāku sadarbību, uz semināriem, konsultācijām, iedot kontaktinformāciju. Tā ir lielāka iespēja palīdzēt klientam neaizmirst. Nav jāizdod liela nauda, lai sasniegtu labu imidžu, nav jābūvē grezns un liels stends, tas var pat atbaidīt.
Liela kļūda tiek pieļauta, kad firma uz izstādi atsūta jaunus darbiniekus, kuri nemaz vēl nepārzina uzņēmuma pakalpojumus, preces, tā ir lieki iztērēta nauda. Izstādē ir jābūt speciālistam, kurš pārzina produktu, var to raksturot. Būvniecības izstādē ir svarīgi izskaidrot un parādīt produktu priekšrocības. Izstādēs ir svarīgi izvairīties arī no pakaļdarinājumu precēm, Ziemsvētku gadatirgū tam ir grūti izsekot, bet profesionālajās izstādēs to nepieļaujam.

Kā var pieteikties piedalīties izstādē?
Vispirms ir jāzvana uz "BT1". Mājas lapā var atrast tiešo izstādes rīkotāju telefona numurus.
Parasti būtu ieteicams pieteikties aptuveni 1,5 mēnesi pirms izstādes, lai varētu informāciju par klientu ievietot katalogā, pēc tam ir jāsaskaņo laukums, jānoslēdz līgums. Jaunām firmām iesaku sākumā konsultēties un izstrādāt plānu, kā strādāt izstādē.

Vai bijuši gadījumi, kad kādam dalībniekam atsakāt iespēju piedalīties izstādē, jo tas īsti neatbilst izstādes idejai?
Jā, šādi gadījumi ir bijuši. Iepriekšējais mūsu menedžeris pieļāva kļūdas atļaujot izstādē piedalīties firmai, kas neatbilst izstādes idejai - rudens būvniecības izstādē piedalījās firma, kas tirgo istabas čības. Šāda veida uzņēmums varētu piedalīties rudens izstādē, bet ne pavasara.

Vai izstādēs bieži atgadās kuriozi?
Viens no lielākajiem kurioziem varētu būt tas, ka lai arī cik tālu mēs cenšamies paplašināties, priekš būvniecības izstādēm tik un tā vietas ir par maz.

Kā Jums pašam patīk savs darbs?
Man patīk. Esmu pēc izglītības enerģētiķis, esmu strādājis skolā un nevarēju pat iedomāties, ka kādreiz darbošos biznesā. Mans darbs ir interesants, bet visu laiku ir jādomā. Darbs ir sarežģīts, firmas iegulda naudu un skatās, lai tā tiktu labi izlietota.

Vai pats esat apmeklējis pilnīgi visas "BT1" rīkotās izstādes?
Apmeklējis esmu visas, taču izstaigājis visas neesmu. Reizēm tas ir pagrūti, jo, piemēram, izstādē "Māja", lai noietu gar pilnīgi visiem stendiem būtu jānoiet 11 kilometri.


Linda Tunte
www.building.lv