Intervija ar uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" direktoru Agni Kalnkaziņu

Intervija ar uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" direktoru
Agni Kalnkaziņu

Kā izpaužas apzaļumošana?
Viss process sākas ar to, ka cilvēks apzina savu teritoriju vai objektu, izdomā to, kas viņam tur būs. Pirmais, kas tiek darīts - ir projektēšana. Ir jābūt skaidrībai, ko vēlas radīt savā teritorijā. Kādus 10 gadus atpakaļ cilvēkiem bija piemājas dārziņi. Viņi tur iestādīja kādus augļu kociņus, rožu krūmus, izveidoja puķu dobes. Tā bija cilvēka subjektīvā improvizācija dārza veidošanā. Tagad cilvēki ir sapratuši, ka piemājas dārziņā vairs nav izdevīgi stādīt kartupeļus, bet labāk ir veidot skaistu un oriģinālu dārzu. Tādēļ arī cilvēkam ir jāapzina savas teritorijas lielums un jāizdomā, ko viņš tur gribētu redzēt. Tad arī sākas darbs ar ainavistiem. Ainavisti plāno, kur, kā un kas varētu iederēties un kā tas izskatītos. Tagad vairs nav tās tendences sastādīt visu pēc iespējas blīvāk. Ainavā visam ir jābūt pietiekami samērīgam, savstarpēji saistītam, lai tas viss būtu mijiedarbībā ar celtni un to vidi, kādā klients vēlas uzturēties. Tad kad ainavists veido ainavu, viņš redz, kā tas viss izskatīsies pēc 10 - 20 gadiem. Parasti dārzs tiek veidots uz 50 līdz 100 gadiem. Kad ir atrasts kompromiss starp dārznieku un pasūtītāju, kad ir apstiprināts projekts, sākas celtnieku un dārznieku darbs. Vispirms tiek nosprausti celiņi, takas. Ir ļoti labi, ka teritorijā jau ir zināms maršruts, kur staigās. Pēc celiņu ierīkošanas sāk strādāt dārznieki. Dārznieki ķeras klāt darbam ar savu profesionālismu, kā arī dvēseles dzirksti. Kā ir zināms - ar nemīlestību iestādīts augs neaugs. Tādēļ arī dārznieki ir dvēseles cilvēki, "āra" bērni. Viņi strādā ārā, tādēļ arī viņu dvēseles ir attīrītas.

Ko dara Jūsu uzņēmums?
Mūsu uzņēmums ir sadalīts 2 daļās. Viena daļa ir pašvaldības pasūtījumi. Mēs kopjam Rīgas pilsētu, uzturam to kārtībā. Šo darbu pildām pēc visām agrotehniskām prasībām - mēslojam zāli, stādām puķes, kur tas ir nepieciešams, plānojam, kur stādīsim nākamgad, retinām ziemcietes, savedam kārtībā krūmu un koku vainagus. Mūsu uzdevums ir arī retināt kokus, lai tie varētu labi augt. Tāpēc arī cilvēkiem nevajadzētu sašust, kad parkā ir nozāģēts kāds koks, tas tiek darīts, raugoties no profesionālā viedokļa. Tā ir parku uzturēšana.
Otrā uzņēmuma daļa ir komerciāla. Mēs piedalāmies dažādos tenderos, konkursos, izsolēs. Tas ir tirgus mārketings. Mēs pētām, kā varam iegūt papildus līdzekļus, lai varētu iegādāties labāku profesionālo tehniku, kā arī celt darba kvalifikāciju saviem darbiniekiem. Līdz ar to uzņēmums ir bagātāks. Ir vairāk profesionālu darbinieku, no tā ir labums arī pilsētai.

Kur var redzēt Jūsu projektus?
Pēdējo gadu laikā ar mūsu palīdzību tika rekonstruēti vairāki parki un dārzi, piemēram, Ziedoņa dārzs, Pils laukuma skvērs, Kronvalda parks, Viesturdārzs, kanāla mala. No jaunajiem projektiem varu nosaukt Ķīnas lapenītes būvniecību. Tiks veidots improvizēts Ķīnas dārzs, kur pamatā būs austrumu stādījumi, bet tādi, kas pietiekami labi jūtas mūsu klimatiskajos apstākļos. Vēl jaunums ir Norčepingas dārzs, kuram nupat tika akceptēts finansējums projektēšanai. Tur būs ķirši un pīlādži, kas pavasarī veidos baltas vai rozā ziedu kupenas. Tiks taisīta arī estrāde Dzegužkalnā. Mēs domājam, ka arī 3 - 4 gadu laikā tiks sakopts Arkādija parks un Grīziņkalns. Būs jāsaved kārtībā arī lielo masīvu teritorijas.

Vai pie Jums griežas arī privātie pasūtītāji?
Jā, un tas šobrīd sastāda apmēram 50% no kopējā budžeta. Mēs strādājam gan Latvijas robežās, gan arī ārzemēs. Pagājušajā gadā, piemēram, bija viens pasūtījums no Vācijas. Tas ir gan pieredzes apmaiņas nolūkos, gan arī tāpēc, lai nopelnītu naudu. Mēs tiekamies arī ar rajonu dārzniekiem, rīkojam dažādus seminārus.

Vai Jums nav bail no konkurentiem?
Tā kā šī sfēra attīstās tikai apmēram 5 gadus, izteiktu konkurenci mēs neizjūtam. Protams, ir spēcīgas apstādījumu firmas, bet mēs pietiekami veiksmīgi darbojamies šajā tirgū. Mums nav bažu, ka trūks klientu. Brīžiem ir tā, ka mēs nespējam pavilkt visu darba apjomu.

Kas tiek uzskatīts par apzaļumošanas pamatelementu?
Ainava ir viens vesels, nav iespējams kaut ko izraut no konteksta. Ainava ir vides veidojums, kurš viss kopā veido brīnišķīgo skatu. Tādēļ arī nav tāda atsevišķa elementa, kas būtu svarīgāks par citiem.

Kā tiek ierīkots zāliens?
Ja iepriekš jau ir bijis zāliens vai zālājs, tas tiek uzfrēzēts.
Vispirms tiek pārbaudīts, vai nav pārāk skāba augsne. Ja tā ir skāba, pieber minerālus. Tad uzber apmēram 10 cm biezu melnzemes slāni, un tad jau var sēt zālienu.

Kas tiek darīts, lai nebūtu nezāļu?
Nezāles jau vienmēr būs. Protams, ir jāizlasa no melnzemes saknes un nezāles. Ja melnzeme tiek labi noblietēta un nolīdzināta, kā arī ja ir iesēts labs zāliens, nezāles nepaspēs attīstīties. Protams, zāliens ir regulāri jāpļauj, tad nezāles nenonāks līdz sēklu ražošanai. Nezāles nav nekāda problēma pie pareizas tehnoloģiskas kopšanas.

Pastāstiet par koku un krūmu stādīšanu!
Tas ir ainavistu darbs. Viņi jūt, vai izvēlētie koki sader kopā, jo tiem ir dažāda augšanas intensitāte. Jāskatās arī tas, vai koki neaizēnos viens otru. Protams, ir jāņem vērā arī tas, ka dažiem kokiem vai krūmiem patīk purvaināks, citiem sausāks klimats. Bet lielākoties viss atkarīgs no cilvēka vēlmēm.

Kādi ir ieteicamākie koki un krūmi apzaļumošanai?
Tas ir atkarīgs no tā, kāda veida ainavu cilvēks vēlas. Ļoti pieprasītas ir tūjas un skujeņi, citam atkal gribas rododendrus. Tāpēc arī nevar izdalīt kādas īpašas sugas. Labāks ir tas, kas ir oriģinālāks. Mums klienti prasa kaut ko tādu, kā nav citiem. Tad arī mēs improvizējam.

Vai cilvēks pats pēc tam var kopt dārzu vai arī ir vajadzīga speciālista palīdzība?
Jā, protams, viņš var to darīt pats. Ir vajadzīga tikai neliela konsultācija, kā kopt dārzu. Tā kā cilvēks pats jau ir iesaistīts dārza veidošanā, tad viņš apmēram arī zina, kā kopt. Ir vajadzīga mīlestība pret dārzu. Nekādas īpašās zināšanas te nav nepieciešamas, galvenais, lai saimnieks mīlētu un saudzētu savu dārzu.

Kādi apzaļumošanas veidi būtu ieteicami pie autostāvvietām?
Kalifornijā es redzēju, ka lielās autostāvvietās ir tādas nelielas, vides - koku, krūmu, apstādījumu - saliņas. Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs iestrādāsim šādu normu arī Rīgas domē - būvējot rūpnieciskos objektus vai autostāvvietas, vajadzēs ierīkot 5-10% zaļās teritorijas. Man ļoti patika šī Kalifornijas ideja par saliņām pie autostāvvietām. Es domāju, ka pie šādiem objektiem arī jābūt zaļajai zonai. Es jau esmu šādu priekšlikumu ierosinājis, un Rīgas domes Vides komiteja to ir apstiprinājusi.

Ko Jūs domājat par apzaļumošanu pie Daugavas?
Tas ir izdarāms, bet ne uzreiz. Ar katru gadu tam tiek veltīts arvien vairāk pūļu, bet tas ir tālākā nākotnē. Tuvākā nākotnē ir jāizveido kāds vietējs jauns parciņš vai skvēriņš, jārekonstruē vecie, stabilie parki, kas jau sevi ir parādījuši kā Eiropas līmeņa vai pasaules līmeņa parki. Resursi jau ir, būtu vajadzīgs tikai finansējums, lai varētu sakārtot Daugavas apkārtni.

Vai Rīgā šobrīd ir pietiekami daudz dārzu un parku?
Rīga ir pietiekami zaļa. Negribētos, lai šī "zaļā" tendence līdz ar ekonomiskās situācijas maiņu samazinātos. Cilvēki ļoti daudz atgūst privātīpašumā zaļās teritorijas. Visai sabiedrībai kopā ir jācīnās, lai varētu saglabāt zaļās teritorijas.

Vai Jūs sadarbojaties arī ar kādām citām apzaļumošanas firmām?
Jā, protams. Rīgā ir kādas 20 apzaļumošanas firmas. Mēs respektējam viņus, viņi respektē mūs. Mēs necīnāmies savā starpā.

Kādā kvalitātē, Jūsuprāt, strādā apzaļumošanas firmas?
Kā kura. Ir tādas firmas, kas strādā ļoti labi, ļoti profesionāli un augstā līmenī. Mēs bieži vien salīdzinām savu darbu ar konkurentiem, lai būtu stimuls strādāt. Konkurence ir laba lieta, tā stimulē darbību un kvalitatīvu attīstību. Konkurenti palīdz noturēties arī cenu tirgū.

Vai Jums pašam ir dārzs?
Man pašam nav, bet vecākiem gan ir. Tas gan ir tāds vairāk improvizēts dārzs. Kādreiz aizvedu kādu skujeni vai kādu citu augu, tā tad arī tas dārzs tiek papildināts. Bet es ceru, ka man kādreiz dārziņš būs, es pat esmu par to pārliecināts.

Kādas, jūsuprāt, šobrīd ir tendences būvniecībā?
Vispār jau tendence būvēt šobrīd ir. Protams, ir šādi tādi objekti, kam es nepiekristu, it sevišķi Vecrīgā. Ja tos pārceltu uz citām Rīgas vietām, būtu labi. Protams, ja mēs gribam pievilināt ārzemniekus, mums ir jāizskatās moderni. Tā ka es domāju, ka būvniecība iet uz priekšu. Būvniecība un vide ir ļoti saistītas lietas. Varbūt pie mums pilsētas attīstība iet nedaudz priekšā vides attīstībai, bet gan jau ar laiku tās ies vienā solī. Ir patiess prieks, ka ļoti daudz tiek arī apzaļumots, jo tad mūsu apkārtējā vide izskatās sakoptāka un ir patīkamāk dzīvot.


Evita Brokāne
www.building.lv