Intervija par viesnīcas "Reval Hotel Latvija" renovāciju un citām aktualitātēm ar firmas "Re & Re" komercdirektoru Aināru Pauniņu.

Foto: Intervija par viesnīcas "Reval Hotel Latvija" renovāciju un citām aktualitātēm ar firmas "Re & Re" komercdirektoru Aināru Pauniņu.; autors: Intervija par viesnīcas "Reval Hotel Latvija" renovāciju un citām aktualitātēm ar firmas "Re & Re" komercdirektoru Aināru Pauniņu.

Cik ilgi notika viesnīcas rekonstrukcijas darbiģ
Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2000.gada jūnija sākumā, bet projektēšanas darbi sākās jau 1999.gada oktobrī- apmēram pusgadu ritēja projektēšana, un pēc tam jūnijā tika sākti renovācijas darbi. Kopumā viss darbs aizņēma apmēram 11 mēnešus, tagad ir 2001.gada maijs un visi darbi ir pabeigti. Pēc mūsu domām tas bija ļoti saspringts laiks, strādājot pie tik liela mēroga rekonstrukcijas projekta, kopumā viesnīca aizņem vairāk kā 25 000 kvadrātmetru. Viesnīcā pilnībā tika mainīts gan ārējais , gan iekšējais veidols. Pilnīgi no jauna tika izbūvētas arī visas inženierkomunikācijas. Būtībā no ēkas vecās daļas neskarta palikusi tikai ēkas nesošā konstrukcija.

Cik izmaksāja viesnīcas rekonstrukcijas darbi kopumāģ
Kopējā investīcija šajā objektā no pasūtītāja puses (tajā ietilpst ne tikai mūsu, bet arī visu citu firmu darbi), cik mums zināms, ir 25 miljoni dolāru. Mūsu līgums ir nedaudz mazāks- mūsu darbs sastādīja apmēram 22 miljonus dolāru.

Cik cilvēku aptuveni strādāja rekonstrukcijas darbosģ
Projekta ģenerāluzņēmējs bija būvfirmu "Re & Re" un "Skonto būve" izveidotā līgumsabiedrība "SBRE". Vidēji objektā nodarbinājām 700 līdz 800 celtniekus un būvniecības speciālistus. No katras firmas šeit tika iesaistītie labākie projektu vadītāji, labākie darbu vadītāji. No mūsu firmas šajā objektā projekta vadītāja vietnieks bija Ervīns Koncēvičs, ļoti labi un profesionāli, manuprāt, nostrādāja arī darbu vadītāji Roberts Vecums un Didzis Dumbris. Protams, projektā darbojās arī daudzi vidējā līmeņa speciālisti.

Kādas būvfirmas vēl bez jau minētajām "Re & Re" un "Skonto būves" iesaistījās projektā?
Darba gaitā mēs piesaistījām arī citus piegādātājus un apakšuzņēmējus, piemēram, runājot par mehāniskajām sistēmām mums bija ļoti laba sadarbība ar firmu "Eva serviss". Viņu pārziņā bija ūdensapgāde, kanalizācija, apkure, dzesēšana, ventilācija , par elektriskajām sistēmām atbildīga bija firma "Jumix", par telefoniem, datoriem firma "Alcatel", par ēkas centralizētās vadības sistēmu jeb BMS (Building Menegment System) bija atbildīga firma "Siemens". Projektā piedalījās vēl daudzas citas firmas.

Cik numuru būs viesnīcāģ
Kopā būs 382 numuri.

Kādas viesnīcas telpas vēl tika atjaunotasģ
Pirmajā stāvā ir liels restorāns ar 250 vietām, arī vestibila bārs, kurā ir 80 vietas, otrajā stāvā būs konferenču centrs ar apmēram 900 vietām kopumā. Viesnīca, pēc mūsu domām, būs ne tikai viesnīca, bet arī biznesa centrs.


Kas ir būvdarbu pasūtītājsģ
Pasūtītājs ir Akciju Sabiedrība "Viesnīca Latvija", bet tās galvenie īpašnieki ir Norvēģijas kompānija "Linstorm International".

Vai jūsu uzņēmumam bija jāiztur konkurss pirms kļuvāt šī projekta ģenerāluzņēmējiemģ
Jā, protams! Tas bija ļoti rūpīgs process, ilgākais konkurss, kurā mēs jebkad esam piedalījušies. Tas sastāvēja no 3 kārtām- kvalifikācija, tenders un tad finālstadija. Un visās trīs kārtās mums bija liela konkurence no ārzemju būvnieku puses- zviedru, somu un igauņu kompānijas, un man ir prieks, ka divas Latvijas būvfirmas spēja to veiksmīgi izturēt un uzvarēt šajā konkursā.

Kā Jums liekas, kāpēc tieši šiem diviem uzņēmumiem izdevās uzvarētģ
Domāju, ka mūsu firmas spēj pārliecināt un arī strādāt atzīstamā līmenī, kā arī tāpēc, ka mēs veiksmīgi sadarbojāmies ar latviešu arhitektiem, kuri deva priekšlikumu, kādai jāizskatās viesnīcai- tie bija arhitekti no apvienotā arhitektu biroja "Poga, Sarma un Norde", kurā bija apvienojušās divas arhitektu firmas: "Jura Pogas arhitektu birojs" un birojs "Sarma un Norde". Un visu summējot kopā, es domāju, ka rezultāts tiešām bija labs, to novērtēja arī pasūtītājs, un izvēlējās mūs sīvā cīņā ar Skandināvu un Igauņu kompānijām.

Kā Jūs raksturotu to, kādā stāvoklī bija viesnīca pirms rekonstrukcijas darbu sākšanāsģ
Viesnīca bija ļoti sliktā stāvoklī. Visi rīdzinieki atceras zilgano, nolupušo viesnīcas fasādi. Es domāju, ka jau skaidri bija redzama atjaunošanas nepieciešamība. Telpās bija ļoti slikta vēdināšanas un dzesēšanas sistēma, jo ēka ļoti stipri uzkarsa un tālaika dzesēšanas sistēma nespēja to kompensēt. Visas inženierkomunikācijas bija nolietojušās, tas pats sakāms arī par fasādi. Un visam bija ļoti nepieciešams kapitālais remonts. Un mums bija liels prieks, kad pasūtītājs izvēlējas no vecās viesnīcas ssaglabāt tikai karkasu. Pārējais viss tika viedots no jauna.

Kad viesnīca uzņēma pirmos viesus pēc rekonstrukcijasģ
Pirmie viesi iebrauca, manuprāt, no Somijas 16.maijā, taču svinīgā atklāšana notiks 21.jūnijā. Viesnīcas apsaimniekotāji vēlas no sākuma iestrādāties un aprast ar jauno iekārtojumu un tikai tad rīkot svinīgo atklāšanu. Es ceru, ka pirmie viesi ir apmierināti!

Vai Jums ir zināms, cik maksās viens numurs "Reval Hotel Latvija"viesnīcāģ
Ja es pareizi atceros, viesnīcas numura cena svārstīsies no 107 līdz 145 ASV dolāriem.

Vai jūs apmierina rezultātsģ
Jā, mēs esam lepni par panākto, protams, zināmu iespaidu atstāj tas, ka mums bija ļoti saspringts grafiks un varbūt pietrūka laika piestrādāt pie atsevišķām detaļām. Taču pasūtītājs tagad mums ir devis vēl nedaudz laika, lai to darītu un mēs cenšamies ieviest vēl dažus uzlabojumus interjerā, lai viesnīca tiešām būtu ļoti izskatīga un mājīga. Un vēl gribu atzīmēt, ka, pēc starptautiskajiem standartiem, viesnīca tika projektēta kā trīszvaigžņu viesnīca, taču, kā ir novērtējis pasūtītājs, tā jau šobrīd ir vismaz četrzvaigžņu viesnīca. Tas ir pateicoties koplietošanas telpām, kas arī pēc mūsu domām, ir ļoti ērtas un profesionāli projektētas. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka Latvijas būvnieki var sasniegt ļoti labus rezultātus. Mēs pamatoti varam būt gandarīti par izdarīto.

Vai viesnīcas atjaunošanas darba gaitā radās kādi sarežģījumi vai problēmasģ
Šis tiešām bija ļoti liels projekts, un mēs bijām patīkami pārsteigti, ka šī projekta laikā mums nebija neviens būtisks starpgadījums. Tas mums ir liels gandarījums. Mēs esam pateicīgi arī pasūtītājam par veiksmīgu sadarbību- mums neradās neviens nopietns konflikts projekta laikā, esam pateicīgi arī pilsētas uzraudzības institūcijām un ekspluatācijas iestādēm. Visa projekta realizācijas gaitā iesaistītās institūcijas bija ļoti atsaucīgas un pretīmnākošas.

Pie kādiem projektiem vēl šobrīd strādā "Re & Re"ģ
Mums ir liels projekts- "Alfa centrs" uz Brīvības ielas, kur 24.maijā tiks atklāts "Rimi" veikals un 7.jūnijā pirmajā stāvā tiks atklāti nepārtikas preču veikali. Tas ir tiešām liels projekts, taču par to mēs varēsim vairāk runāt, kad darbs būs pabeigts. Mēs piedalāmies arī "Latvijas Mobilais Telefons" administratīvās ēkas būvniecībā, arī līgumsabiedrības ietvaros, kopā ar firmām "Kalnozols" un "Seši plus". Šī ēka tiks pabeigta šī gada decembra beigās. Tie pagaidām ir lielākie projekti.

Vai nav grūti būt tik liela uzņēmuma vadītājamģ
Man liekas, ka ļoti labi ir tas, ka uzņēmuma vadībā es neesmu vienīgais, mēs esam 4 līdzīpašnieki, un visi aktīvi piedalāmies firmas darbībā. Pimēram, mans kolēģis Didzis Putniņš, kamēr man nācies vairāk darboties ar lielajiem projektiem, veiksmīgi vada būvfirmu. Es domāju, ka mēs ļoti labi varam viens otru aizvietot un viens otram palīdzēt. Mums visu nevada viena persona un gadījumā, ja saslimtu, pēkšņi rastos lielas problēmas. Mēs vismaz pagaidām esam apmierināti, kā funkcionē mūsu uzņēmums. Savā starpā saprotamies labi un līdz ar to arī uzņēmuma vadība ir pārliecinoša un droša.

Kā jūs vērtējat situāciju būvniecībā šobrīd Latvijāģ
Domāju, ka būvniecība ir aktīva. Pagājušajā gadā bija samērā liels kāpums un es domāju, ka kāpums saglabāsies arī šogad, varbūt tas būs nedaudz mazāks. Arī ekonomiskās aktivitātes tempi, protams, palielinās strauji, bet būvniecība iet nedaudz pa priekšu tam visam. Mēs jūtam, ka uz šī gada otrajā pusē un nākamajā gadā varētu vairs nebūt tik daudz projektu, un tas mums liek uzmanīties. Taču vismaz pagaidām nekas neliecina, ka būvniecības apjomi varētu strauji samazināties. Vienīgi varbūt pieauguma tempi būvniecībā nedaudz palēnināsies. Tagad darbs ir, darba pietiek un visas būvfirmas ir noslogotas.

Kādas perspektīvas redzat būvniecības attīstībai ārpus Rīgasģ
Tā attīstās, taču attīstība notiek vairāk pa reģioniem. Uzskatāms ir Ventspils reģions, Vidzeme, Liepāja, diemžēl atpaliek Latgale. Arī es pats nāku no Latgales un ļoti gribētu, lai ekonomiskā aktivitāte tur būtu lielāka. Paiesībā Latvijā ir nepieciešams izlīdzināt to lielo starpību, kāda ir starp Rīgas rajonu un pārejo Latviju. Tas nāktu par labu visai valstij. Un es ceru, ka pēc kāda laika tā arī notiks. Ir patīkami, ka lielās kompānijas, ar kurām mēs strādājam jau sāk skatīties pēc saviem objektiem arī kaut kur citur, ne tikai Rīgā. Lai gan saprotamu iemeslu dēļ tas nenotiek strauji- cilvēku pirktspēja Rīgā ir nesalīdzināmi lielāka, kā piemēram, Latgalē vai Ziemeļvidzemē. Tā ir visas valsts politika un es ceru, ka to ir sapratuši arī mūsu valstsvīri. Visiem kopīgi ir jācenšas, lai aktivitāte reģionos palielinātos.
Kā vērtējat būvniecības attīstību Latvijā salīdzinājumā ar Eiropuģ
Eiropā arī situācija ir ļoti dažāda atkarībā no katras valsts un reģiona. Esmu dzirdējis, ka pēdējā laikā bijis diezgan ievērojams būvniecības kritums Austrumvācijā, kur pirms pāris gadiem vēl valdīja īsts būvniecības bums, Vācija ieguldīja miljoniem marku reģionu attīstībā. Šobrīd tur novērojams zināms panīkums, jo daudzi projekti jau veiksmīgi pabeigti. Domāju, ka tas atstāj iespaidu arī uz kaimiņvalstīm. Skandināvijas valstīs būvniecības tirgus ir vairāk vai mazāk stabils, tur ir stingri sadalītas tirgus nišas būvniecībā un nenotiek sevišķi lielas tirgus izmaiņas.

Kā Jūs vērtēja portālu www.building.lvģ
Pagaidām vēl neesmu portāla ikdienas lietotājs, taču es esmu ar to iepazinies un esmu ļoti priecīgs, ka beidzot arī Internetā ir pieejama šāda informācija par būvniecību. Jauki, ka tā ir firma, kas atrodas tepat mums kaimiņos- K.Ulmaņa gatvē. No visas sirds vēlu, lai jums veiktos un lai jūs neapstātos tikai pie Latvijas aktivitātēm, bet skatītos arī uz visu Baltiju kopumā, jo gan jau mēs nonāksim pie vienota Baltijas būvniecības tirgus. Starptautiskā informācija varētu būt interesanta. Man ir patiess prieks, ka portāls paliek arvien populārāks.

Linda Tunte