Investīcijas ventilācijas sistēmās – būvniecības aisberga neredzamā daļa
Foto: Investīcijas ventilācijas sistēmās – būvniecības aisberga neredzamā daļa
Pirms kāda laika bija vērojams nepieredzēts jaunu ēku celtniecības bums. Fakti liecina paši par sevi, piemēram, no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. februārim tika izsludināti 16 jauni daudzdzīvokļu māju projekti un 6 dzīvojamo ciematu un rindu māju projekti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekti var būt ļoti atšķirīgi savā izpildījumā un kamēr viena projekta iedzīvotāji vai īrnieki saka, ka viss ir kārtībā, tikmēr citi apgalvo pretējo un sūdzas par visu pēc kārtas.
Pirms kāda laika bija vērojams nepieredzēts jaunu ēku celtniecības bums. Fakti liecināja paši par sevi, piemēram, no 2007. gada 10. janvāra līdz 10. februārim tika izsludināti 16 jauni daudzdzīvokļu māju projekti un 6 dzīvojamo ciematu un rindu māju projekti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekti var būt ļoti atšķirīgi savā izpildījumā un kamēr viena projekta iedzīvotāji vai īrnieki saka, ka viss ir kārtībā, tikmēr citi apgalvo pretējo un sūdzas par visu pēc kārtas.
Viena no klasiskākajām problēmām, kas gan reizumis ir tikai cēlonis problēmām par kurām tiek diskutēts, ir ventilācija. Lai neizklausītos pārāk pesimistisks, uzreiz uzsvēršu, ka cilvēku izpratne pakāpeniski uzlabojas un ir manāms, ka rodas izpratne, ka ietaupīšana uz ventilācijas sistēmu rēķina var sabojāt nekustamā īpašuma projektu kopumā.
Neprecīzas vai pat nepareizas ventilācijas sistēmas tiešās klasiskās sekas ir cilvēka fizioloģiskām un ēku tehniskām vajadzībām neatbilstoša gaisa temperatūra (t 0C), gaisa relatīvo mitrums (Rh %) un CO2 daudzums telpas gaisā, kas var novest pie iekšējās apdares bojājumiem, cilvēku pašsajūtas pasliktināšanās un var veicināt elpošanas sistēmu saistītu slimību progresēšanu.
Jēdziens "komfortabli apstākļi" mūsdienās ietver ne tikai ērti un praktiski iekārtotas mājvietas un darba vietas, bet arī klimata normas modernajās ēkās, kas bieži tiek būvētas ar plašām stiklotām fasādēm un aprīkotas ar neveramiem logiem. Šādās ēkās ļoti būtisks ir gaisa mikroklimata normas nodrošinājums darba un sadzīves telpās.
Pirms projektēšanas ļoti svarīgi skaidri un tehniski precīzi definēt savas vēlmes un ēku, tāpat atsevišķu telpu mikroklimata nodrošinājuma vajadzības, kas atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, telpas pielietojuma veida - vai telpa tiek plānota kā biroja telpa, vai virtuves telpa restorānam un kafejnīcai, vai ražošanas telpa (šeit, galvenokārt, mikroklimata prasības tiks noteiktas, ņemot vērā ražošanas procesu īpatnības).
Dažkārt vienā ēkā ir nepieciešams izvietot telpas ar atšķirīgām lietojuma funkcijām, un šādā gadījumā kvalitatīvi izstrādāts apkures, ventilācijas un gaisa dzesēšanas projekts un atbilstoša šī projekta realizācija atsevišķās telpās un ēkā kopumā nodrošinās nepieciešamo mikroklimatu.
Ierīkojot ventilāciju, nav mazsvarīgs arī ekonomiskais faktors. Jāņem vērā sekojoši priekšnoteikumi: izbūves izmaksas, ekspluatācijas izdevumi, siltumatguves iespējas un izmantošanas laiks. Rūpīgi sabalansējot visus šos aspektus, būtu jāpieņem ekonomiski lietderīgākais lēmums.
Svarīgi visu izvērtēt jau projektēšanas stadijā, nemainot tehniskos risinājumus sistēmu izbūves laikā.
Protams, vairākumā gadījumu mikroklimata nodrošinājums telpās ir tieši proporcionāls pasūtītāja ieguldītajiem līdzekļiem apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projekta izstrādē un realizācijā.
Nav noslēpums, ka kvalitatīva šo sistēmu projektēšana un izbūve prasa lielus kapitālieguldījumus un aizņem lielu daļu ēkas tilpuma, turklāt, salīdzinot ar, piemēram, sienu apdari, šī darba rezultāts nav īpaši uzskatāmi redzams, tomēr, ja šīs sistēmas nedarbojas vēlamajā režīmā, tas ir izjūtams kā diskomforts apkārtējā vidē. Var tikt radīts gan caurvēja efekts, gan svaiga gaisa nepietiekamība, gan sajūtas par pazeminātu gaisa relatīvo mitrumu, gan siltuma nepietiekamība ziemas periodā, gan nepietiekama dzesēšana vasaras laikā.
Būtu nepieļaujami maldināt potenciālos īrniekus vai pircējus, ēku ventilācijas sistēmas tikai pieminot pārdošanas procesā, reāli nenodrošinot pilnu komforta līmeni. Ja telpās ir verami logi, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mehāniskā piespiedu ventilācija nav obligāti nepieciešama, tomēr bez tās ēkā/telpās netiks nodrošināta pilnvērtīga gaisa kvalitāte.
Noslēgumā gribētu vēlreiz akcentēt zināmu, bet būtisku patiesību - saudzēsim savu un citu veselību, rūpēsimies par apkārtējās vides tīrību gan profesionālā līmenī, gan katrs individuāli, jo tīrs gaiss ir viens no mūsu dzīves un labsajūtas pamatkritērijiem.
Viena no klasiskākajām problēmām, kas gan reizumis ir tikai cēlonis problēmām par kurām tiek diskutēts, ir ventilācija. Lai neizklausītos pārāk pesimistisks, uzreiz uzsvēršu, ka cilvēku izpratne pakāpeniski uzlabojas un ir manāms, ka rodas izpratne, ka ietaupīšana uz ventilācijas sistēmu rēķina var sabojāt nekustamā īpašuma projektu kopumā.
Neprecīzas vai pat nepareizas ventilācijas sistēmas tiešās klasiskās sekas ir cilvēka fizioloģiskām un ēku tehniskām vajadzībām neatbilstoša gaisa temperatūra (t 0C), gaisa relatīvo mitrums (Rh %) un CO2 daudzums telpas gaisā, kas var novest pie iekšējās apdares bojājumiem, cilvēku pašsajūtas pasliktināšanās un var veicināt elpošanas sistēmu saistītu slimību progresēšanu.
Jēdziens "komfortabli apstākļi" mūsdienās ietver ne tikai ērti un praktiski iekārtotas mājvietas un darba vietas, bet arī klimata normas modernajās ēkās, kas bieži tiek būvētas ar plašām stiklotām fasādēm un aprīkotas ar neveramiem logiem. Šādās ēkās ļoti būtisks ir gaisa mikroklimata normas nodrošinājums darba un sadzīves telpās.
Pirms projektēšanas ļoti svarīgi skaidri un tehniski precīzi definēt savas vēlmes un ēku, tāpat atsevišķu telpu mikroklimata nodrošinājuma vajadzības, kas atkarīgas no daudziem faktoriem, piemēram, telpas pielietojuma veida - vai telpa tiek plānota kā biroja telpa, vai virtuves telpa restorānam un kafejnīcai, vai ražošanas telpa (šeit, galvenokārt, mikroklimata prasības tiks noteiktas, ņemot vērā ražošanas procesu īpatnības).
Dažkārt vienā ēkā ir nepieciešams izvietot telpas ar atšķirīgām lietojuma funkcijām, un šādā gadījumā kvalitatīvi izstrādāts apkures, ventilācijas un gaisa dzesēšanas projekts un atbilstoša šī projekta realizācija atsevišķās telpās un ēkā kopumā nodrošinās nepieciešamo mikroklimatu.
Ierīkojot ventilāciju, nav mazsvarīgs arī ekonomiskais faktors. Jāņem vērā sekojoši priekšnoteikumi: izbūves izmaksas, ekspluatācijas izdevumi, siltumatguves iespējas un izmantošanas laiks. Rūpīgi sabalansējot visus šos aspektus, būtu jāpieņem ekonomiski lietderīgākais lēmums.
Svarīgi visu izvērtēt jau projektēšanas stadijā, nemainot tehniskos risinājumus sistēmu izbūves laikā.
Protams, vairākumā gadījumu mikroklimata nodrošinājums telpās ir tieši proporcionāls pasūtītāja ieguldītajiem līdzekļiem apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas projekta izstrādē un realizācijā.
Nav noslēpums, ka kvalitatīva šo sistēmu projektēšana un izbūve prasa lielus kapitālieguldījumus un aizņem lielu daļu ēkas tilpuma, turklāt, salīdzinot ar, piemēram, sienu apdari, šī darba rezultāts nav īpaši uzskatāmi redzams, tomēr, ja šīs sistēmas nedarbojas vēlamajā režīmā, tas ir izjūtams kā diskomforts apkārtējā vidē. Var tikt radīts gan caurvēja efekts, gan svaiga gaisa nepietiekamība, gan sajūtas par pazeminātu gaisa relatīvo mitrumu, gan siltuma nepietiekamība ziemas periodā, gan nepietiekama dzesēšana vasaras laikā.
Būtu nepieļaujami maldināt potenciālos īrniekus vai pircējus, ēku ventilācijas sistēmas tikai pieminot pārdošanas procesā, reāli nenodrošinot pilnu komforta līmeni. Ja telpās ir verami logi, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mehāniskā piespiedu ventilācija nav obligāti nepieciešama, tomēr bez tās ēkā/telpās netiks nodrošināta pilnvērtīga gaisa kvalitāte.
Noslēgumā gribētu vēlreiz akcentēt zināmu, bet būtisku patiesību - saudzēsim savu un citu veselību, rūpēsimies par apkārtējās vides tīrību gan profesionālā līmenī, gan katrs individuāli, jo tīrs gaiss ir viens no mūsu dzīves un labsajūtas pamatkritērijiem.