Inženierzinātņu maģistrs hidrotehnikā izstrādājis plānu Turaidas pilskalna nostiprināšanai
Inženierzinātņu maģistrs hidrotehnikā Leons Magelis izstrādājis konkrētu plānu Turaidas pilskalna nogāzes nostiprināšanai.
Inženierzinātņu maģistrs hidrotehnikā Leons Magelis izstrādājis konkrētu plānu Turaidas pilskalna nogāzes nostiprināšanai.
Kā aģentūru LETA informēja Turaidas muzejrezervāts, pēc Mageļa domām, vienīgā izeja šajā situācijā ir nogāzes leņķa atjaunošana un nodrošināšana turpmāk.
Vislielākā kļūda būtu tagad mēģināt aizvākt sašķidrināto grunti, jo tas nekavējoties izsauktu jaunu grunts masu noslīdēšanu, uzskata Magelis.
Inženierzinātņu maģistrs domā, ka Turaidas noslīdējuma gadījumā grunts līdzsvara saglabāšanai ir nepieciešams noslogot to no virspuses, neapgrūtinot gruntsūdeņu izkļūšanu no nogāzes.
Magelis norāda, ka to var izdarīt, gar ceļmalas grāvi izveidojot nostiprinājuma "pēdas" atbalsta konstrukciju, kas netraucē gruntsūdens plūsmai, un augšpus tās pa nogāzi izveidojot nogāzes slogojumu. Vispiemērotākie šim risinājumam varētu būt nedaudz iedziļināti poraina betona bloki.
Pēc inženiera domām, tālāk, augšup pa nogāzi, ir jāveido tā sauktais apgrieztais filtrs, uz nogāzes uzberot dabisku ceļa grants maisījumu aptuveni 20 centimetru biezā slānī. Virs šī slāņa vajadzētu bērt oļus vai šķembas vismaz 20 centimetru biezā slānī.
Nogāzes atslogošanai varot veidot arī akmeņu vai betona bruģakmeņu vai īpašu veidgabalu lokus, kādus var redzēt pie Inčukalna, kur vecā Valmieras šoseja iet pa ierakumu līdz tiltam pār Gauju.
Ja estētisku apsvērumu dēļ Turaidas pilskalna nogāzei gribot veidot dabiskāku izskatu, atslodzes lokus varot veidot arī virs oļu bēruma. Lokus var piepildīt ar melnzemi, virs kuras noklāt velēnas un melnzemē iestādīt krūmus ar spēcīgu sakņu sistēmu. Magelis norāda, ka lielie koki var būt pārāk liela koncentrēta slodze, ko katra koka sakņu sistēma izmirkušajā gruntī nevar noturēt.
Magelis arī norāda, ka līdzīga problēma kā Turaidā ir arī Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastu noslīdēšana.
Jau ziņots, ka Turaidas pilskalnā kopš pagājušās nedēļas ir notikuši vairāki grunts noslīdējumi un patlaban grunts noslīdējusi līdz 14.gadsimta mūriem.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
Kā aģentūru LETA informēja Turaidas muzejrezervāts, pēc Mageļa domām, vienīgā izeja šajā situācijā ir nogāzes leņķa atjaunošana un nodrošināšana turpmāk.
Vislielākā kļūda būtu tagad mēģināt aizvākt sašķidrināto grunti, jo tas nekavējoties izsauktu jaunu grunts masu noslīdēšanu, uzskata Magelis.
Inženierzinātņu maģistrs domā, ka Turaidas noslīdējuma gadījumā grunts līdzsvara saglabāšanai ir nepieciešams noslogot to no virspuses, neapgrūtinot gruntsūdeņu izkļūšanu no nogāzes.
Magelis norāda, ka to var izdarīt, gar ceļmalas grāvi izveidojot nostiprinājuma "pēdas" atbalsta konstrukciju, kas netraucē gruntsūdens plūsmai, un augšpus tās pa nogāzi izveidojot nogāzes slogojumu. Vispiemērotākie šim risinājumam varētu būt nedaudz iedziļināti poraina betona bloki.
Pēc inženiera domām, tālāk, augšup pa nogāzi, ir jāveido tā sauktais apgrieztais filtrs, uz nogāzes uzberot dabisku ceļa grants maisījumu aptuveni 20 centimetru biezā slānī. Virs šī slāņa vajadzētu bērt oļus vai šķembas vismaz 20 centimetru biezā slānī.
Nogāzes atslogošanai varot veidot arī akmeņu vai betona bruģakmeņu vai īpašu veidgabalu lokus, kādus var redzēt pie Inčukalna, kur vecā Valmieras šoseja iet pa ierakumu līdz tiltam pār Gauju.
Ja estētisku apsvērumu dēļ Turaidas pilskalna nogāzei gribot veidot dabiskāku izskatu, atslodzes lokus varot veidot arī virs oļu bēruma. Lokus var piepildīt ar melnzemi, virs kuras noklāt velēnas un melnzemē iestādīt krūmus ar spēcīgu sakņu sistēmu. Magelis norāda, ka lielie koki var būt pārāk liela koncentrēta slodze, ko katra koka sakņu sistēma izmirkušajā gruntī nevar noturēt.
Magelis arī norāda, ka līdzīga problēma kā Turaidā ir arī Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastu noslīdēšana.
Jau ziņots, ka Turaidas pilskalnā kopš pagājušās nedēļas ir notikuši vairāki grunts noslīdējumi un patlaban grunts noslīdējusi līdz 14.gadsimta mūriem.
Zaiga Barvida LETA
Copyright © LETA
