Īres griestu problēmu risinās ar garantijām, dotācijām un dzīvokļu privatizāciju
Valdības izveidotā darba grupa uzskata, ka īres griestu problēma denacionalizētajos namos jārisina kompleksi - ar garantijām, dotācijām un dzīvokļu privatizāciju, aģentūru LETA informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) preses sekretārs Ansis Pūpols.
Valdības izveidotā darba grupa uzskata, ka īres griestu problēma denacionalizētajos namos jārisina kompleksi - ar garantijām, dotācijām un dzīvokļu privatizāciju, aģentūru LETA informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) preses sekretārs Ansis Pūpols.
Darba grupa denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai šodien nolēma, ka atbalstāma ir valsts līdzekļu nodošana komercbankām Mājokļu garantiju fonda izveidei. AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB) pārstāvji uzskata, ka tam būtu nepieciešams aptuveni viens miljons latu un par šādu naudu varētu daļēji garantēt pirmo iemaksu dzīvokļa iegādei, kā arī apmaksāt kredīta procentus.
RAPLM palīdzībai jaunu mājokļu būvniecībā nākamā gada budžetā ir pieprasījusi piecus miljonus latu.
Darba grupa arī atbalstījusi Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) priekšlikumu veikt grozījumus likumos, kas ļautu pašvaldībai izsniegt galvojumus saviem iedzīvotājiem dzīvokļa iegādei. Tika arī nolemts, ka tam būtu nepieciešami ļoti stingri valdības noteikumi, lai novērstu iespējamas koruptīvās darbības un "dzīvokļu dāļāšanu savējiem".
Darba grupas locekļi nolēma, ka jāatbalsta likuma izmaiņas, kas ļautu privatizēt tos dzīvokļus, kurus valsts vai pašvaldība rindas kārtībā piešķīrusi denacionalizēto namu īrniekiem, taču tikai tādus, kas būvēti līdz 1995.gadam.
Tika arī atbalstīts priekšlikums izmaksāt pabalstu tiem īrniekiem, kas būtu gatavi pārcelties uz dzīvi ārpus Rīgas, kā tas tiek darīts Tallinā.
Nākamreiz darba grupa uzklausīs denacionalizēto namu īpašniekus, jo ir saņemta informācija, ka daudzi namīpašnieki būtu gatavi finansiāli piedalīties savu īrnieku problēmu risināšanā.
Lai gan Saeima ir noraidījusi RAPLM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredzēja vēl divus gadus saglabāt īres griestus, palielinot maksimālo īres maksu denacionalizētajos namos, Rīgas domnieks Jānis Karpovičs (LSDSP) ļoti vēlējās, lai darba grupa vēlreiz Saeimai prasītu izskatīt šo priekšlikumu. Pēc Lagzdiņa priekšlikuma, darba grupas locekļi tomēr nolēma, ka pagaidām tiks strādāts pie citiem risinājumiem, un, ja tie nebūs pietiekami efektīvi, atgriezīsies pie iespējamās griestu noteikšanas.
Karpovičs saņēma reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča pārmetumus par nespēju vairāku mēnešu laikā apzināt tos denacionalizēto namu īrniekus, kuriem Rīgā būs nepieciešama pašvaldības palīdzība. Ventspils domes pārstāve Inese Žurovska klātesošos informēja, ka Ventspilī šādi dati ir apkopoti.
Darba grupa denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai šodien nolēma, ka atbalstāma ir valsts līdzekļu nodošana komercbankām Mājokļu garantiju fonda izveidei. AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (LHZB) pārstāvji uzskata, ka tam būtu nepieciešams aptuveni viens miljons latu un par šādu naudu varētu daļēji garantēt pirmo iemaksu dzīvokļa iegādei, kā arī apmaksāt kredīta procentus.
RAPLM palīdzībai jaunu mājokļu būvniecībā nākamā gada budžetā ir pieprasījusi piecus miljonus latu.
Darba grupa arī atbalstījusi Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) priekšlikumu veikt grozījumus likumos, kas ļautu pašvaldībai izsniegt galvojumus saviem iedzīvotājiem dzīvokļa iegādei. Tika arī nolemts, ka tam būtu nepieciešami ļoti stingri valdības noteikumi, lai novērstu iespējamas koruptīvās darbības un "dzīvokļu dāļāšanu savējiem".
Darba grupas locekļi nolēma, ka jāatbalsta likuma izmaiņas, kas ļautu privatizēt tos dzīvokļus, kurus valsts vai pašvaldība rindas kārtībā piešķīrusi denacionalizēto namu īrniekiem, taču tikai tādus, kas būvēti līdz 1995.gadam.
Tika arī atbalstīts priekšlikums izmaksāt pabalstu tiem īrniekiem, kas būtu gatavi pārcelties uz dzīvi ārpus Rīgas, kā tas tiek darīts Tallinā.
Nākamreiz darba grupa uzklausīs denacionalizēto namu īpašniekus, jo ir saņemta informācija, ka daudzi namīpašnieki būtu gatavi finansiāli piedalīties savu īrnieku problēmu risināšanā.
Lai gan Saeima ir noraidījusi RAPLM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredzēja vēl divus gadus saglabāt īres griestus, palielinot maksimālo īres maksu denacionalizētajos namos, Rīgas domnieks Jānis Karpovičs (LSDSP) ļoti vēlējās, lai darba grupa vēlreiz Saeimai prasītu izskatīt šo priekšlikumu. Pēc Lagzdiņa priekšlikuma, darba grupas locekļi tomēr nolēma, ka pagaidām tiks strādāts pie citiem risinājumiem, un, ja tie nebūs pietiekami efektīvi, atgriezīsies pie iespējamās griestu noteikšanas.
Karpovičs saņēma reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Andreja Radzeviča pārmetumus par nespēju vairāku mēnešu laikā apzināt tos denacionalizēto namu īrniekus, kuriem Rīgā būs nepieciešama pašvaldības palīdzība. Ventspils domes pārstāve Inese Žurovska klātesošos informēja, ka Ventspilī šādi dati ir apkopoti.